Meklēju kādu analogu izteicienu vācu netā attiecībā pret Ytong, taču neko tieši analogu neatrodu.Taču atrodu teicienu, jābūvē lai materiāli no iekšpuses uz ārpusi būtu ar vien difūzijai atvērtāki. Tas ir tas ko aaaaa saka. Bet betona apmetums iekšā...kaut kā man seja saviebjās :-)

Ēkas ārējai fasādei nav nepieciešams cements apmetumā... pietiek ar kaļķa 1:3 grants apmetumu, ja vēlies palielināt ārpuses pretestību mitrumam - bieži slīpie lieti, tad uz apmetuma jāiestrādā hidrofobs.
Par rasas punktu. Viendabīgai konstrukcijai - masīvam mūrim ir loģiski, ka kondensāta izkrišanas zona veidojas sienas vidū. Bet pie normāli apkurināmas ēkas, kurai ar vēdināšanu viss kārtībā, par to var neuztraukties - mitrums izgaro.
Parasti problemātiskas var būt baseina telpas, pirts telpas un vannas istabas- ja tajās katru dienu žāvē veļu un tās atrodas ēkas stūros.

Paldies Brinkmaņa kungs par komentāru. Nu droši vien ka prakse tomēr pierāda, ka tie bloki dažu ziemu laikā nesabruks dēļ ledus izbojātas iekšējās struktūras, bet tajā pašā laikā liekas, ka pilnīgi pareizi tas arī nav :-)
Naudas dēļ plānoju papildus nesiltināt, bet tiklīdz būs nauda, tā tas droši vien jāsiltina, lai rasas punktu izvilktu no bloka laukā. Vēl tikko lasīju, ka cementa apmetums iekšā nozīmē sliktāku klimatu, jo cementa apmetums šajā diskusijā vēlamā lielāka mitruma pretestības faktora dēļ, protams, mazāk spēj uzņemt mitrumu, kur pretim ģipša apmetums darbojas kā daļēji mitrumu regulējošs, jo spēj uzņemt un atdot. Nu labi, tas atkal ir nianses, kuru dēļ māja nesabrūk, tas man arī galvenais. Tā kā varbūt tomēr pareizāk ir ar to cementa apmetumu izveidot tādu mazu(vai lielu ar kādu piedevu) tvaika barjeru.

Jautājums protams paliek atklāts, kur tad labāk veidot ir rasas punktu - blokā vai vatē? Arī vatē nekas labs manuprāt nav, jo vate tāpat kā bloka siena taču būs apmesta faktiski ar to pašu apmetumu un vates izžūšana būs faktiski tik pat apgrūtināta cik bloka sienas izžūšana zem apmetuma.

Ar to nesiltināto gāzbetonu sanāk, ka faktiski viņš neapmierina standarta prasību, ka aukstās puses tvaika difūzijas pretestībai Sd ir jābūt 5x mazākai par siltās puses tvaika difūzijas pretestību. Paši gāzbetona ražotāji, izmantojot smalkas programmas gan ir izrēķinājuši, ka neskatoties uz to rasas punkts blokos neveidojas (skat Aeroc mājas lapu), taču fakts paliek fakts.
No šejienes arī izriet, ka ārējai apdarei un dekoratīvajam apmetumam jābūt pēc iespējas elpojošākam, jo citādi situācija vēl vairāk pasliktinās.
Par to tvaika barjeras likšanu iekšpusē arī koks ar diviem galiem - to uzliekot nedaudz uzlabo sienas siltuma izolāciju, taču no otras puses krasi pasliktina sienas spēju regulēt mitrumu telpā, kā arī pasliktina siltuma inerci - pats katrs var izvēlēties, kas viņam svarīgāk.

Krāsas kārtas un grunts kārtas būs vismaz tik biezs pārklājums kā piena paku iekšpuse un nez vai kāds izmantos gruntētu un krāsotu papīru tualetes papīra vietā:)

Tāpēc jaskatās uz krāsas un grunts tvaika caurlaidību, piem. silikāta krāsai un gruntij šis koeficients ir 1, respektīvi pie viņa laiž tvaikus cauri tikpat labi kā vate un 5x labāk kā gāzbetons.

Ytong mājaslpā atradu sekojošu dokumentu par iekšējo un ārējo apmetumu. [www.ytong.at]
Itkā nekādas problēmas nepastāvētu, tur nav neviens tvaika pretestības faktors minēts un mierīgi tiek iekšā uzsvars likts uz ģipša apmetumiem un ārā uz cementa apmetuma pamatu un silikāta, silikona vai mākslīgo sveķu dekoratīvo apmetumu. Protams, viņiem arī vieglāk problēmas nepieminēt, bet ja jau viņi tā būvē, tad neskatoties uz tomēr siltāku klimatu centrāleiropā, gan jau ka var iztikt bez tā siltinājumu. Un pie velna ar visu rasas punktu, lai tur tas kondensāts krājas un atkal žūst :-)

Mūsu senči šo telpas iekšējā mitruma problēmu virtuvēs risināja sienas krāsojot ar eļļas krāsu.. kur 2 vai 3 krāsojuma kārtām, pateicoties lineļļas pakāpeniskajai sabiezēšanai, tvaika pretestības koeficents veidojās ap 10 000 , kas daudzkārt lielāks par koku ārsienu un apmetumu tvaika pretestībām.
Tā, ka ja telpām ir atrisināta vēdināšana, tad mitruma ievadi no telpas ārsienu mūros var samazināt iekšpusi vai nu krāsojot ar eļļas krāsām vai speciālām mazgājamām tapetēm.
Sienu konstrukciju siltuminerci maz ietekmē tās tvaika caurlaidošās īpašības... ja paskatās inerces rēķināšanas pamatprincipus, tad tradicionālām būvēm - dzīvojamās ēkas... ar konstrukciju iekšējiem mitrumiem tikpat kā nav darīšanas.

Man ir vēl viens jautājums. Ja tagad uztaisu māju no gāzbetona un ārpusē tiek uzlikts apmetums.
Vai es vēlāk varēšu vienkārši pa virsu apmetumam likt siltumizolāciju? Ideja tāda, ka pēc kāda laika būs atkal papildus līdzekļi un tad to 375mm gāzbetonu tomēr gribētu nosiltināt.
Es itkā problēmas nesaskatu, bet varbūt kļūdos.