un atceries ka originalas parsedzes Aeroc piedava tikai ar tilpuma masu ~ 500 ... tatad visur kur bus parsedzes ... piemeram EcoTerm 375 blokam ... U svarstisies kaut kur ap 0.30 ...

U vērtība var būt tikai būvelementam, siena, logi, jumti, grīdas.... Materiālam ir lambda deklarētā, tātad koeficents, kas šajā gadījumā laikam ir vienāds. jo abi ir gāzbetoni ar vienādām īpašībām.

0.087 EcoTerm Plus
0.110 Roclite

uldis22 ... EcoTermPlus tilpuma masa ir 300kg/m3 , savukart Roclite ir 500kg/m3

Ja tā deklarē rūpnīca, deklarācijā, tad tālāk pie aprēķina jāizmanto šīs vērtības.

Štrunts ar tām dekarētajām vērtībām, jo tas ir tikai uz papīra -> mārketings gala pircējam.
Dzīvē:
1. Gāzbetonam ekpluatācijas apstākļos nav 5% mitrums bet gan 10% -> jāizmanto korekcijas koeficients saskaņā ar LBN;
2. Mūrnieki izmanto līmes vietā javu -> cits siltuma pretestības faktors mūrim;
3. Mūrnieki izmanto līmi biezākā slāni, kā paredzējis ražotājs -> cits siltuma pretestības faktors mūrims; un tā tālāk...
Tas ir tāpat kā salīdzināt 2 autiņus un spriest ar kuru labāk braukt, salīdzinot to maksimālo ātrumu un mazāko degvielas patēriņu pie 90 km/h, ja būtu jāvizinās pa Latvijas pilsētām (50km/h). :)
Teorijai der, tā ir jāzin un jāmāk pielietot ikdienā.

Andris.

2. Mūrnieki izmanto līmes vietā javu -> cits siltuma pretestības faktors mūrim;
3. Mūrnieki izmanto līmi biezākā slāni, kā paredzējis ražotājs -> cits siltuma pretestības faktors mūrims; un tā tālāk..., tas ir tāpēc ka tehnoloģija un viss pārējais pēc Andral domām ir tikai marketings gala pircējam, tikai uz papīra, dzīvē dara kā grib, jo paši tak ir gudrāki.
Var jau līmēt ko grib un kā grib, no tā jau materiāla īpašības nemainās un koeficenti paliek tie paši.
Tāpēc jau rakstu ka materiāliem ir koeficenti, bet būvelementam U un R vērtības,kas mainās no tā ko uzskaitīja AndrisL, tā nemaz nav teorija, bet prakse.

uldis22
Ja tā nebūtu teorija, tad:
1. Būvniekiem mājas sienas siltināšana neaprobežotos tikai ar siltinājuma pielīmēšanu pie sienas (ar pļekām, ka tik turās), bet gan ievērojot ražotāja tehniskos aprakstus,
2. Būvnieki būvētu pēc projekta, un pasūtītājam vēlāk nebūtu jājautā forumos, kā labot situāciju un papildus siltināt sienu, jo ir auksts.
Ir vēl daudz dzīves piemēru.
Tāpēc.. izglītojamies un pieprasam kvalitāti, ko mēs iegūstam par savu grūti sūro nopelnīto naudiņu.

Andris

Visās profesijās ir izņēmumi, kuri tur nokļuvuši nejauši, bet teikt ka būvnieki ir slikti un nekur nederīgi, tas ir par traku. Galu galā es arī esmu būvnieks, ne jau pirmo gadu, bet visu laiku domāju, ka kaut ko māku. Nevar spriest pēc viena indivīda par visiem, ļoti daudz būvnieku ir augstas klases meistari. Vajag jau arī to labo kādreiz saskatīt, nevis visus nolikt, citādi ir grūti dzīvot.

Tur jau tā lieta, neviens netiek nolikts. Viss no personīgās pieredzes - ja mani, piemēram, apkalpo x bankas operators un neesmu apmierināts ar rezultātu, tad loģisks secinājums - tā banka ir slikta.
Un man nav laika ne intereses iedziļināties, vai tas ir tikai 1 sliktais no 100 labajiem operatoriem, kas man patrāpījās, vai tas ir labais, kam bija slikts noskaņojums. Esmu klients un man ir taisnība. Rezultātā iespaids ir izveidojies, banka X ir slikta un es tās pakalpojumus neizvēlēšos.

Tāpāt ir ar būvniekiem (ātrās peļņas tīkotājiem) - turu tos pa gabalu ja nav iespējas uzraudzīt, jo:
Tie kas slikti mācās pēc 9. klases uz profeni - būvnieki;
Kas nevar atrast darbu pēc 12.klases - uz būvniecību;
Kas nav apmierināti ar algu savā specialitātē, iet būvniecībā (raksturīgi biezajiem gadiem).
Par kādām būvnieku zināšanām, pieredzi un vēlmi tālāk izglītoties te var būt runa?
Zināšanas, tas ir izdarīt ātrāk, vienkāršāk un efektīvāk.
Būvniecība - tas ir aicinājums radīt paliekošu, būt lepnam ar savu darbu un amatu.

Ne visi ir pār vienu kārti metami, dzīve iet un mainās - arī būvniecība un tās dalībnieki.

Andris.