Aprēķinot ēku siltumzudumus ir tāda lieta. Tu nevari izvairīties no vēdināmā gaisa siltumzudumiem, jo tev un citiem ģimenes locekļiem - kaķi ieskaitot ir jāelpo. Gaisa siltumzudumi 2.stāvu ēkai uz 11...12 telpām veido no 3kW līdz 6 kW momentālo siltumzudumus attiecīgi pie apkures sezonas vidējās un piecu diennakšu aukstākās temperatūras -23 grādi.
Dotie zudumi ir daļēji novēršami liekot gaisa recirkulācijas sistēmu... tapēc pareizs siltuma taupīšanas princips ir sabalansēt kā ēkas siltumzudumus, tā vēdināmā gaisa zudumus. Piemēram tu ēkā nedzīvo... tātad ēku principā var nevēdināt un tu ietaupi šos 2,5...3kW uz vēdināšanu, bet ja tu ēkā ieved 10 cilvēkus, tad to elpošanas nodrošinājumam radītie siltumzudumi var būt daudz lielāki par konstruktīviem siltumzudumiem.
Dotā kļūda ir ļoti raksturīga veicot skolu siltināšanas... tiek bezjēgā izmesta nauda fasāžu siltināšanai, bet būtiskā gaisa recirkulācija - izelpotais gaiss sasilda ieplūstošo, nav paredzēta.
Te gribu teikt, ka 20cm gāzbetona siltināšana ar 100cm minerālvati var nedot gaidāmo efektu.

Gāzbetons ļoti slikti žūst, bet to var ļoti viegli samitrināt, tai skaitā ar tvaiku no telpu lietošanas, ja ārpusē tiek montēts putupolistirols, tad praktiski tiek zaudēta spēja tam žūt uz āru un žūšana uz iekšu ir iespējama tikai vasarā, vai arī mākslīgi uzturot ļoti zemu mitrumu, kas savukārt nav veselīgi dzīvošanai. Gāzbetonu ieteicams siltināt vai nu karkasu piepildot ar akmens vati un veodojot gaisa vēdkārtu, apšujot ar fibrolītu, līmējot cieto fasādes vati to apdarinot ar tvaiku caurlaidīgiem materiāliem un krāsām. Putuplasta lietošana teorētiski pieļaujama siltinot no iekšpuses, bet tur vairāk būs mīnusu nekā plusu.

Varb;ut vajadzētu atsevišķu tēmu uztaisīt, bet tā kā iesākts līdzīgs jautājums, tad turpināšu.
Mani urda vates/putaplasta aizstāvji/nicinātāji. Pats neesmu būvninženieris, tādēļ lūdzu izskaidrojiet cilvēka vārdiem.
Manuprāt tā žūšana ir tīrākais mārketings! Kāda žūšana uz āru vispār var būt??? LVā vidējais gaisa mitrums ir 81%, labākajā laikā 73%, sliktākajos 88%, tātad aizmirstam par jēdzienu "siena nežūs uz āru", tur nav kur žūt! VIenīgā cerība ir žūt uz iekšu, kur ir 20-45% mitrums, vasarā nekurinot var uziet arī krietni augstāk. Tātad - konstrukcija jāaizsargā vairāk no ārpuses, kā no iekšpuses - puķiks pasargās bloku vairāk, kā vate, vate sasūksies ar visiem 80% un konstanti to turēs! Un kas vēl notiks, kad būs slīpais lietus? Savukārt, ja saka, ka apmestā vate pasargās samirkšanu, tad jau arī tāpat nekāda "elpošana" nesanāks!
Neesmu gāzbetona fans, jo domāju, tur arī tā mitruma problēma būs aktuāla, viņš spiedīsies iekšā, bet mitrs apģērbs, kā zināms, neko diži nesilda...
Tāpēc es par puķiku un keramzītu, vai esmu ko palaidis garām? Un kas attiecas uz vēdināšanu, tad jāvēdina ir cik vien daudz var.

ph, pāris "nianses",
1. tu runā par relatīvo gaisa mitrumu,bet jo siltāks gaiss, jo vairāk ūdens tas spēj "paņemt".
Komfortablā klimatā cilvēkiem, jeb +20C 50%, 1m3 gaisa ir 0.009 kg ūdens,
0C grādos pat pie 90% 1m3 gaisa ūdens ir daudz mazāk, jeb 0.004kg ūdens,
-10C 90% 1m3 gaisa ir 0.002kg ūdens,
nežēlīgā pirtī, jeb +60C 90% būs 0.118kg ūdens kubikmetrā gaisa!
Līdz ar to telpās ziemā ir daudz lielāks tvaika parciālais spiediens un kustība notiek uz āru.

2. "Vate sasūksies ar 80%" kā malka stāvot 80% ārgaisā spēj izžūt līdz ~17%? Koks nav vate, bet tomēr ;)

Vispār jau jautājums putplasts pret vati un elpo pret neelpo te ir malts līdz nelabumam, un "īstā" taisnība nav atrasta. Abu viedokļu piekritējiem un noliedzējiem ir visdažādākie argumenti, gan no pirksta izzīsti, gan zinātniski, bet tāpat kopsaucējs nav un arī nebūs :)

Bet gāzbetona gadījuma ļoti jāpiedomā pie mitrumiem, jo dažādas kļūdas var sasummēties un sataisīt brīnumu lietas.

Nu tur tā fizika par to mitrumu ir jāsaprot līdz galam. Piemēram malka taču arī žūst pie tā paša gaisa mitruma ar kuru saskaras gāzbetons, taču tās mitrums pēc diviem gadiem nav lielāks par 20%....

Nu māja man ar 50mm vati no iekšpuses ir izšūta un reģipsis pirms 10gadiem,tur vairs neko nepadarīsi,tas būtu par traku tagat to visu ārdīt ārā!Kas tad būtu tas optimālākais variants manā gadījumā,ņemot vērā ka nēesmu plānojis nekādu papildus vēdināšanas sistēmu rīkot!Ja lieku piemēram fasādes vati un apmetu no ārpuses tad 100mm biezumā nepietiks?Vai labāk 150mm?

Par gāzbetona siltināšanu. Nav jau būtiskas atšķirības putuplasts vai vate. Svarīgākais,lai siltinājums būtu hermētisks un nenotiktu gaisa cirkulācija starp mūri un siltinājumu.Vēlams būtu hermetizēt katru loksni atsevišķi procesa gaitā,it īpaši,ja ir vajadzība fasādi taisnot ar biezākām līmes kārtām. Jebkura mitruma veidošanās siltinājumā nozīmē to,ka palikuši caurumi pa kuriem notiek gaisa apmaiņa.Putuplasta gadījumā sekas bēdīgākas,jo pa vasaru siena var arī neizžūt. Par ventilāciju: tiem-kam mājā 20-30%Rh un žūst kopā parkets- pārāk liela gaisa apmaiņa. Ārsienām protams nāk par labu,bet veselībai gan ne.

Cik bieza izolācija ir "labāka" ir atbildams izdomājot cik daudz tu vēlies maksāt par apkuri. Varbūt, ka jau šobrīd apkures izmaksas ir samērīgās un nosiltinot iegūsi tikai nelielu ietaupījumu. Tāpat iespējams, ka nosiltinot papildus jumtu,bēniņus, mansardu, kas nu kuram ir, iegūsi daudz lielāku ieguvumu kā pieliekot 5 centimetrus pie ārsienu izolācijas. Jādomā un jārēķina...

Par sienu materiālu samirkšanu tiek jauktas divas lietas- gaisa, kas pārvietojas materiālā relatīvais mitrums un paša materiāla uzsūktā brīvā ūdens daudzums, kas atrodas materiāla šūnās. Gaiss uzsilstot par 1 grādu savu relatīvo mitrumu samazina par aptuveni 5% un var uzsūkt mitrumu no materiāla, kurā atrodas, bet atdziestot var sasniegt 100% relatīvo mitrumu un ūdens no gaisa nonāks sienas materiālā. Piemērs. Istabā gaiss ar 60% relatīvo mitrumu un temperatūru 20 grādi. Sienas temperatūra istabā arī 20 grādi, ārā -10 grādi, attiecīgi sienā pamazām mainās šo temperatūru diapazons. Istabas siltais gaiss sienā pārvietojas atdziestot un palielinot savu relatīvo mitrumu. Lai gaiss sasniegtu relatīvo mitrumu 100%, tam jāatdziest par 8 grādiem līdz aptuveni 12 grādiem, kas sienā ir viegli sasniedzams. Tālāk jau atdziestot ūdens no gaisa kondensējas piemēram gāzbetonā un palielināsies jau gāzbetona mitruma % un tas jau vieglāk laidīs ārā siltumu. Ja nosiltina ar vati, tad, manuprāt, vatē un gāzbetonā nonāk āra aukstais gaiss, uzsilst un samazinot savu relatīvo mitrumu var žāvēt materiālus, lai gan speciālisti iebildīs, ka siltā istaba gaisu un tvaiku spiež uz āru. Ja nosiltina ar putuplastu, tad siena ir labi izolēta no aukstā gaisa un vienīgi jācer, ka gāzbetons turēsies tik silts, lai gaiss tajā neveidotu rasu. Par gaisa relatīvo mitrumu viegli var saprast pavērojot miglu, kas rodas gaisam vasaras vakarā atdziestot, un, kad gaiss vairs nevar ūdeni noturēt veidojas rasa, bet no rīta, saulei uzsildot to pašu gaisu, ūdens tvaiks kļūst neredzams, lai gan ūdens daudzums gaisā pat ir pieaudzis uzņemot sevī arī rasu. To, ka aukstais gaiss uzsilstot ir ļoti labs žāvētājs, var novērot, ja aizsvīdušiem mašīnas logiem uzlaiž gaisu no kondicioniera.
Sanāca pagari, bet te sev var rast atbildi ar ko atšķiras vates un putuplasta siltinājums. Vate laiž gaisu visos virzienos, sekmējot žūšanu. Putuplasta siltinājumam jābūt biezam, lai siena būtu tik silta, lai tajā neveidotos rasa. Jo mitrā un siltā vidē aug sēnes, kas uz sienas izskatās pēc pelējuma.

Ja putuplastu, tad labāk ekstrudēto. EPS ir palielas gaisa poras un tā kā viņš tomēr ir tvaika caurlaidīgs, tad mitrumam nonākot šajās porās un sasalstot materiāls strauji var zaudēt savas īpašības. Vēl ir variants ar poliuretāna loksnēm, kurām ir izcila siltuma pretestība, bet tas šķiet būs padārgi. Es gan dotu priekšroku cietajai fasādes vatei, konstrukcijai jāļauj 'elpot'.
Un par ventilāciju runājot - telpa jāvēdina ne jau tikai tāpēc, lai uzturētu optimālo mitruma līmeni, svaigs gaiss jau arī ir vajadzīgs :)