Diezgan smalki tvaika caurlaidības jautājumi izskaidroti Aeroc lapā. Un arī skaisti atzīts, ka puķiks gāzbetona sienām neder, tāpat kā fibo, utt. Bet der betonam, un tamlīdzīgiem mitrumu necaurlaidīgiem materiāliem.

Bet kas attiecās uz slikto mitra gāzbetona siltumpretestību, tad gāzbetons kļūst tik pat slikts kā fibo pie gāzbetona mitruma 20%. Kas pēc Aeroc datiem sasniedzams tikai pie bezmazvai100% gaisa mitruma. Pie pietiekami bieza puķika (150mm puķiks) uz gāzbetona ārējās virsmas kondensāts vai vēl trakāk - ledus kluči neradīsies. Plānāks puķiks ir galīgi garām.

Reku, kkk, prātīgus vārdu saka :)
Skatīties akli uz ārzemju "pieredzi" nedrīkst! Latvijā ir unikāls klimats - milzīgs mitrums. Decembris vispār tuvu 90% RH. Jā, iespējams, kaut kur citur pie ezeriem, tai pašā Cīrihē, kas līdzīgs ir, bet nevar pateikt, te reku siltinātā un tad mēs visi akli pakaļ. Tāpat jāzin, kas konkrēti par sienas materiālu. Ir kam mitrums ļoti lielu lomu spēlē ir kam mazāku
Jankouza kaimiņam viss ok, bet ko nozīmē ok? Tas ka siltāks kā ar pliku gāzbetonu skaidrs, tas ka nepelē sienas, forši, bet vai gāzbetona mitrums nav tāds, ka tā siltumpretestība pamatīgi ir samazinājusies? Vai sienas siltumpretestība atbilst aprēķinātajai?
P.S. Es tik tā teorētiski spriedelēju, bez pierādījumiem.

Kā jau es teicu - lai gāzbetona siltumpretestība paliktu tāda pati kā fibo (tikpat slikta), gāzbetonam ir jāsasniedz 20% mitrums, kas nez vai notiek normālos ekspluatācijas apstākļos pat ar puķiku virsū. Tas tā - kā atbilde tiem, kas uzskata ka uz fibo puķiku var likt, bet uz gāzbetona nē, jo mitrajam gāzbetonam pasliktinās siltumpretestība.

Ja tā Šveices māja ir taisīta no "vietējā materiāla uz akmens pusi", gan jau vietējie zin arī šī materiāla tvaika pretestību un ja tā ir pietiekami liela, tad kapēc gan nesiltināt ar puķiku.

vēl jau tas mitrums ir atkarīgs no tā cik tajā mājā dzīvo cilvēki uz m2. Ja viens pats pirksts 200m2 privātmājā, tad, pieņemu, ka ar mitrumu no iekštelpu puses problēmām nevaidzētu būt :)

Kas ir Mūra ēka? Arī gāzbetona? Keramzīta? Betona? Skaidu betona?

Jankouzs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kā man meistari
> teica,kāda jēga uzlikt dārgu elpojošu vati,kad
> pēc tam viņu apmet ar neelpojošu dekoru un
> nokrāso ar mitrum izturīgu krāsu,kas tāpat
> neelpo!

Kurš gudrinieks kaut ko tādu dara? Varbūt paši meistari kautko tik stulbu izdomāja? Ja dikti grib var jau to vati arī plēvē ievīstīt galu galā, tikai vai no tā pati vate sliktāka paliek?

kkk Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kā jau es teicu - lai gāzbetona
> siltumpretestība paliktu tāda pati kā fibo
> (tikpat slikta), gāzbetonam ir jāsasniedz 20%
> mitrums, kas nez vai notiek normālos
> ekspluatācijas apstākļos pat ar puķiku virsū.
>

No kurienes dati? Man savulaik sanāca, ka gāzbetons (Ecoterm Plus) praktiski ūdenī jāmērcē, lai viņa siltumpretestība nokristos līdz Fibo līmenim.

J, es tieši to pašu arī saku - normālos ekspluatācijas apstākļos nevar panākt tādu gāzbetona ūdens saturu, lai gāzbetona siltumpretestība nolaistos līdz Fibo līmenim.

Datus var meklēt uzguglējot, piemēram, "aeroc siltumvadītspēja atkarībā no mitruma".

Citāts no viena pētījuma ( [www.aeroc.lv] )::

Attēlā ir parādīta keramzītbetona sienu konstrukcija ar putu polistirola un minerālvates siltinājumu. Ārējā gaisa temperatūra eksperimenta laikā sasniedza -230C. Kā redzams att.6, temperatūras nulles punkts atrodas siltumizolācijas slānī. Pēc eksperimenta, demontējot sienu, izrādījās, ka abos gadījumos sienā bija radies kondensāts. Variantā ar putu polistirola siltinājumu tika konstatēts ūdens uz kontakta virsmas starp keramzītbetona blokiem un putu polistirolu. Variantā ar minerālvates siltinājumu tika konstatēts ledus tajā siltumizolācijas daļā, kura atradās mīnus temperatūras zonā.

----
Cik mana nesaprašana liek domāt - ziemā kondensāts (ūdens) uz putuplasta siltinājuma iekšsienas ir daudz labāk nekā ledus minerālvates siltinājumā. Jo sasalušais vates gabals nedarbojas kā siltinājums, bet gan vada aukstumu tālāk iekšsienā, bet puķis turpina funkcionēt kā siltinājums visā tā biezumā.
Galvenais kas jāņem vērā - vai šis radušais kondensāts ārpus apkures sezonas izžūst noteiktu dienu laikā.

Piemēram::
Fibo250mm+200mmEPS
pēc u-wert.net datiem kondensāts sāk veidoties pie nosacījumiem iekštelpa +22grādi 50%mitrums, ārpusē aukstāk kā -9grādi un 90%mitrums - izžūst 1 dienas laikā pēc apkures sezonas beigām.
pie āra temperatūras -20 grādi 90%mitrums - kondensāts veidojas 119g/m2 un izžūst 12 dienās.

Ja temperatūra iekštelpā ir 20grādi 40% mitrums, tad kondensāts neveidojas pat līdz -15grādi 90% mitrums.
[www.u-wert.net]

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Arī tajā pētījumā ir skaidri un gaiši pieminēts - vates ledus problēmas nebūs, ja slāņu tvaika pretestības būs pareizas.

BET. Šajā un citos pētījumos pārsvarā figurē siltumizolācijas biezumi 100mm, kas atbilda vecajam LBNam. Ja pieņem, ka normāls izolācijas biezums tagad ir 200mm, tad tas būtiski maina bildi, pat līdz tam, ka blokam vairs nav nozīmes, jo bloks viscauri ir tik silts, ka kondensēšanās tajā nenotiks. Līdz ar to var izslēgt fibo vs gāzbetons argumentu, ka fibo ir vismaz iespēja ar puķiku siltināt. Un atgriežoties pie topika - nederīgs ir arī arguments, ka gāzbetons samirks un pasliktināsies siltumpretestība - gāzbetons normālos apstākļos nevar absorbēt tik ļoti daudz ūdens, lai siltumpretestība būtu tik pat slikta kā fibo (gāzbetonam būtu jāsavāc 20% ūdens).