90% siltuma,mitruma un aukstuma transports ir gaIss.Rasas punkts ārsienas mūrī ir filozofisks jēdziens,ja tajā nenotiek gaisa apmaiņa,tāpēc visus porainos materiālus pirms siltināšanas būtu jānoklāj ar līmes kārtu vai jāapmet no abām pusēm.Kāda tad jēga ir siltināt ja gāzbetonā iekļūst āra aukstais gaiss? Padomā ko runā!Par to,ka siltums izspiež mitrumu viegli pārliecināties vienkāršā eksperimentā:paņemiet ārā uz horizontālas skārda virsmas uzlejiet ūdeni,tad uz tās uzlieciet krūzīti un ielejiet tajā karstu ūdeni.Izskatas pārliecinoši. Mājā šo procesu vairāk gribu attiecināt uz apkures sezonas sākumu,kad mājā viss ir relatīvi mitrs.Tad kad ārā-20 un apkure darbojas jau kādus mēnešus-gaiss ir izžāvējis māju no iekšpuses,tad es domāju,ka sienu žūšana notiks uz iekšpusi,jo pie tādas āra temperatūras Rh istabās būs mazs kurš piesaistīs sienu mitrumu. Protams,ja telpās ir normāla ventilācija.

Gāzbetona siena ir praktiski gaisu necaurlaidīga, termins 'elpot' attiecas tikai un vienīgi uz ūdens tvaika difūziju.

Ieurb nelielu caurumu gāzbetona blokā un noblīve tā atverē kādu rorīti, tad pamēģini tur iepūst gaisu... Esmu pārliecināts, ka tikai no abām pusēm apmestā gāzbetonā gaiss nemainās. Paziņam ir 365 Ytong māja ar siltinātām tikai logu ailēm, apmesta no ār- un iekšpuses. Izlīdzinātais gāzes maksājums par apkuri un karsto ūdeni uz 280m2 ir 130Ls. Ūdeni un apkuri tur pārāk netaupa:) Tas viņa miestā ir labākais rādītājs pat starp siltinātajām mājām. Trūkums, ka nav rekuperācija gaisam, divu stiklu paketes, lieli logi...

Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> 90% siltuma,mitruma un aukstuma transports ir
> gaIss.Rasas punkts ārsienas mūrī ir filozofisks
> jēdziens,ja tajā nenotiek gaisa apmaiņa,tāpēc
> visus porainos materiālus pirms siltināšanas
> būtu jānoklāj ar līmes kārtu vai jāapmet no
> abām pusēm.Kāda tad jēga ir siltināt ja
> gāzbetonā iekļūst āra aukstais gaiss? Padomā
> ko runā!Par to,ka siltums izspiež mitrumu viegli
> pārliecināties vienkāršā
> eksperimentā:paņemiet ārā uz horizontālas
> skārda virsmas uzlejiet ūdeni,tad uz tās
> uzlieciet krūzīti un ielejiet tajā karstu
> ūdeni.Izskatas pārliecinoši. Mājā šo procesu
> vairāk gribu attiecināt uz apkures sezonas
> sākumu,kad mājā viss ir relatīvi mitrs.Tad kad
> ārā-20 un apkure darbojas jau kādus
> mēnešus-gaiss ir izžāvējis māju no
> iekšpuses,tad es domāju,ka sienu žūšana
> notiks uz iekšpusi,jo pie tādas āra
> temperatūras Rh istabās būs mazs kurš
> piesaistīs sienu mitrumu. Protams,ja telpās ir
> normāla ventilācija.

Man ir divas darba jakas- viena sintētiska ar siltinājumu, otra krievu tipa vatenis. Tad, kad vējainā laikā eju pastaigāties ar suni labi lietot sintētisko, bet dodoties strādāt mežā kaut -10 grādos rasas punkta veidošanās no teorētiskas kļūst par praktisku, sintētiskās jakas siltinājums kļūst mitrs, līdz vairs neuzņem manu izdalīto mitrumu, jaka arī vairs nešķiet silta, jo labi vada prom manu siltumu, kas nebūt nav tas pats, kas elpošana, tad līdzēt var tikai vatenis, kurā iekļūst aukstais gaiss un nemitīgi to žāvē. Te redzam, ka aukstā gaisa iekļūšana materiālā gala rezultātā nodrošina tā sausumu bet siltumīpašības ir labākas nekā gaisu necaurlaidīgākam materiālam. Kur rodas mitrums- ne jau gaisā, bet no manas ādas. Tas pats notiek mājās- ventilāciju var salīdzināt ar elpošanu caur muti un tas ir process, kas notiek ātri un ir galvenais mitruma aizvadītājs. Sienu elpošanu var salīdzināt ar cilvēka elpošanu caur ādu un apģērbu, tas ir process, kas ēkā notiek relatīvi lēni- mēnešiem un gadiem. Nez vai ir vispār kāds celtniecības materiāls, kas nelaiž cauri tvaiku un gaisu, tikai ļoti atšķirīgiem ātrumiem un spējām piesaistīt ūdeni. Sienās noteikti var iekļūt aukstais gaiss, piemēram stipra vēja laikā, kad ārējais spiediens daudzkārt pārsniegs istabu tvaika spiedienu. Tas ir slikti, jo siena atdziest, bet labi, jo tiek izžāvēta. Siltināšanas materiālu izvēle un darbu kvalitāte tikai nosaka cik ātri šie procesi sienā notiks. Ja māja ir liela ar maz iedzīvotājiem, labu ventilāciju, bez daudzām mitrām telpām, vējainā vietā var siltināt ar materiālu, kas slikti vada gaisu.

Man nekad nav bijis mūsdienīga sintētiska treniņtērpa "ar drenāžu", tomēr mēļo, ka tur viss esot atrisināts. Kur var šodien nopirkt krievu vateni, to es arī nezinu.

Grūti komentēt vateni,jo cilvēkam pat miera stāvokli caur ādu izdalas daudz mitruma,bet ar mājas fasādi ir savādāk:auksto gaisu,kas iekļūst fasādē siltuma zudumi uzsilda vienlaicīgi tas piesaista mitrumu -savukārt atstājot silto zonu tas kondensēsies.Tas viss notiek uz mājas fasādes,un tā nav teorija,bet gan prakse. Par absolūto un relatīvo mitrumu ir interesanti; Paņemiet un izmazgājiet divus vienādus vateņus-vienu izkariet ārā+5 grādos un50Rh, otru iekšā +20 un50Rh. Domāju nav grūti uzminēt kurš izžūs atrāk-kautgan ārā absolūtais gaisa mitrums 3x mazāks.Domāju,ka ar sienu žūšanu varētu būt līdzīgi. Vajadzīga vien normāla ventilācija telpās.

Man māja 130m2 divstavu esam 4 cilveki un suns māja vispār auksta!Sāku te domāt varbūt labāk likt tomēr putiku 150mm,vienigi domāju ka varbūt likt divās kārtās 100mm plus 50mm vai ir tā vērts,būs jēga no tā?

Vai būs jēga ,ja liksu divās kārtās?

.aeroc.lv/index.php?page=918&lang=lat&cnt=Gaisa_caurlaid%C4%ABba

Te par gāzbetona bloku gaisa caurlaidību. Kā redzams no grafikiem, gāzbetona siena nodrošina viszemāko gaisa caurlaidību, salīdzinot ar astoņiem citiem populārākajiem sienu materiāliem.

Mūra ēkām tās siltinot no ārpuses ir pilnīgi vienalga vai tā ir minerālvate - kas sasildīto gaisu notur starp matiņiem vai polistirola materiāli - gaisu notur iekapsulētu šūnas bumbiņās. Mūris taču ir neorganisks materiāls - galvenais siltumizolācija ārpusē un tāda fasādes apdare, kas cauri laiž ūdens tvaikus.
Var jau izmantot arī tvaiku necaurlaidošu materiālu - metālu, stiklu , plastikātu, bet tad jāveido vēdināma fasāde, kur aukstais "sausais" gaiss ieplūst pie cokola un izvēdinās pie dzegas.
Siltumizolācijas materiāla uzlikšana vienā...divās...trīs vai desmit kārtās maina tikai darba ietilpību, bet iegūstamo efektu nosaka biezums, kuru veido porains materiāls...
jo aksioma "jebkura materiāla siltumpretestību nodrošina mazkustīgs gaiss materiāla porās, nevis materiāla ķīmiskais sastāvs"