Sveiki Plānoju siltināt vecu guļbūvi sienu biezums 18cm ir doma siltināt ar ekovati no ārpuses. karkas kas veidots no 100x50 mm brusiņām(solis 600mm) ar kurām tiks izlīmeņota siena, tad pa virsu isoplaat loksnes 12mm vai 25mm biezumā (kuras būtu labākas?). tad iepūsta ekovate, pa virsu isoplaat pretvēja loksnēm latas 25x50, un tad vagondēļi. vai viss ir pareizi? varbūt kāds var ieteikt meistaru Jēkabpils pusē kurš to varētu paveikt? māja 17x9m. ar kādu ciparu būtu jārēķinās par 1 m2 vēl klāt krāsošana 2x

Ekovates iepūšanas agregāti lielākoties aprīkoti ar 100mm lokanām caurulēm. Un tas nozīmē, ka tev kvalitatīvi jāiztur šie 100mm vertikālā atstarpe. Tajā nav vēlamas naglu vai skrūvju galvas vai smaiļu gali. Taču faktiski starpa tev sanāks platāka, jo lokāli guļbaļku elementi tev atvirzīs plakni par saviem 2..3cm - tātad reālā starpa būs ~13cm. Nedaudz par guļbaļķu sienas sagatavošanu. Tā, ka guļbaļķu sienas konstrukcija pakļaujas vertikālām deformācijām - kā mitruma, tā rukuma, tad vertikālie statņu elementi jāstiprina patapināti - caur tērauda 2*30mm sloksnēm. 100mm sloksnes ar 70..80cm soli tiek pienaglotas pie statu muguras un otra cinkota nagla caur sloksni koka sienā. Statiem var izmantot 32 vai 40mm biezus dēļus kur solis būtu saskaņojams ar 24 kārtīgu vagondēļa biezumu. Tātad ja vagondēlis ir 2cm, tad solis 48cm. Guļbaļķu sagatavošana - vēlama virsmas otēšana vai smidzināšana ar Bordo šķīdumu - to agronomi vai dārznieki pazīst. Un vēlams pārbaudīt uz trupi pirmos vainagus.
Pie vertikāliem statiem ārpusē var stiprināt 'grīdas' 3,2mm kokšķiedru plātnes kartonu - tas vēja barjeras vietā un lētāks nekā isoplaat loksnes. Vagondēļiem iekšējam koksnes mitrumam jābūt robežās no 15%..17% savādāk - sausāks tas sabriedīs, mitrāks - saruks.
Siltinājums. Virspamatam vēlams iestrādāt polistirolu ar vismaz 30cm cokolu pacēlumu. Virs tā ar 15 grādu slīpumu - palodzes antiseptizētu dēli ar lietus degunu ( var cinkotu skārdu), kas nosedz cokolu vismaz 5cm pārlaidumā
Pats siltinājums - ekovate, bet ja tuvumā ir kūdras purvi ar tā ieguvēm un beramo kūdru vari dabūt par atvešanas cenu un tev ir nojume, kur to žāvēt, tad siltinājumam vari izmantot kūdru ekovates vietā. Iestrāde tāda paša kā ekovatei.

Papildinot IB un atbildot uz jautājumu:
- jā, kopumā viss ir pareizi,
- isoplaat neredzu jēgu ņemt 25mm, solis 600 pietiekami notur 12mm, pūšot vati,
- vajadzētu vienu horizontālo šķērskoku katrai kabatai - tas pret sēšanos, jo mazliet sēžas jau tas pasākums, ja nebūs starplikas ar vienu kabatu, tad lielāks risks par augšu,
- pie 18cm baļķa tomēr prasītos vismaz 15cm siltinājums lai nonāktu pie šodienas standarta,
- logi jāstumj ārā līmenī ar isoplaat,
- iespējams, ka isoplaat var tik tiešām veiksmīgi aizstāt ar grīdas kartonu, vajag precizēt pie ekovates pūtējiem,
- kūdra domāju atkritīs - švakāka siltumizolācija pie relatīvi dārgā fasādes darba, man šķiet, un nav ne jausmas par sēšanos, domāju, ka varētu būt problēmas (ja uzlikts vagondēlis, tad grūti būs ko papildināt), vai pūtēji savā aparātā gribēs kūdru?,
- fasādes dēlim apakšā un augšā siets pret insektiem un grauzējiem.

Cipari domāju konkrēti var aizpeldēt, jo ar šīm vecajām mājām superņemšanās un visu laiku lec ārā kaut kas negaidīts. Orientējoši - man nosauca par līdzīgu garumu vienai fasādei 1300eur darbs 3 vīri un 2 nedēļas! Pats taisīju - nav reāli ne 1300 ne 2 nedēļas. Jābūt tur ir vairāk. Jaunbūve vai kāds cits relatīvi taisns objekts - tur varbūt arī var ierakstīties iekš 2 nedēļām. Nezinu, domāju, ka cena un laiks šādā objektā ir ļoti kustīgs šurpu turpu. Liela problēma ir pirmais baļķis un logu apakša - tur parasti kaut kas mēdz būt izpuvis un nav varianti - jāmaina un tā ir ķēpa, nemainīt nevar.

Par preskartonu kā vēja izolāciju neesmu visai drošs. Pats sev bēniņu jumtā tādu pirms 8 gadiem biju ielicis, daļai gludo pusi nopervējot ar lineļļu - lai kondensāts raitāk notek.
Pagājušo gadu šo to remontējot aizlīdu aiz siltumizolācijas - gaisa kustība visai vērā ņemama. Varbūt bija pagadījusies neapstrādāta loksne, pūš cauri tā, ka pieliekot roku var just.

IB: par statu stiprināšanu ar sloksnēm - vai tās 100mm sloksnes tiek stiprinātas horizontāli? starp statiem un baļķi? Vai tad nevar sanākt, ka vates un apšuvuma svars novelk visu fasādi uz leju? jo sanāk, ka horizontāli to sloksni notur tikai divas naglas 50mm brusā, ja viņas tur ir.
Vai pareizi sapratu?

IB: par loksnēm un statņiem. Ko īsti šajā situācijā nozīmēs patapinātais piestiprināšanas variants - cik saprotu, tad šis savienojums pieļauj kaut kādu vertikālo kustību? Ar kādu metodi nevajadzētu stiprināt statņus?

Salīdzinoši ar isoplaat,preskartons krietni lētāks,taču mitruma iedarbībā tam patīk deformēties. Ja vis preskartona loksnes perimetrs nebūs piespiests ar līstēm (atsevišķas nagliņas vai skrūves nederēs),tad var samest vēderus un visa izolēšana bezjēgā.Preskartona otēšana ar pernicu vai "otrabotku" tomēr nedod garantiju ilgtermiņā un ir papildu ņemšanās (turklāt rodas jautājums par tvaikcaurlaidību). Isoplaat arī rūpīgi jāstiprina-tas arī briest,bet spriegojums krietni mazāks.

Statu stiprinājumos pie guļbaļku sienas, kas ir relatīvi kustīga, viena stata vietu - priekšpēdējo no apakšas var stiprināt uz visas cirpes(bīdes) slodzes uztveri - tērauda plāksnīte 6 x8cm ar 4 caurumiem - divi statam. Stiprinājumos ieteicams izmantot cinkotas naglas 4x150mm, kur statos, lai nodrošinātos no to šķelšanās veikt iepriekšēju urbumu 3,5mm. Tomēr ja pamatu cokola konstrukcija laba (taisna) - tad apakšējo statu var sēdināt uz stūreņa elementa, kas stiprināts betonā vai mūrī. Taču manā praksē redzētām guļbūvēm pamati vairumā gadījumu nav diezko masīvi vai taisni - tapēc šis stiprinājums 3 vainagkokā. Kā minēju - jāpārbauda apakšējais vainags uz trupi.
Par preskartonu - pirms stiprināsanas tas viegli jāsamitrina, lai izstiepjas, tad žūstot rausies un vairs neveidos viļņus.
Siltumizolācija -lambda ekovatei ~0,043W/mK; tilpumsvars vert. sienā ~50+/-4 kg/m3
bērtai kūdrai lambda ~0,064W/mK, tilpumsvars bērumā ~100kg/m3

Šķiedru materiālu fizikālās īpašības nevar pielīdzināt kokam vai finierim. Piebriedis materiāls pēc izžūšanas savu sākotnējo formu (izmērus) vairs neatgūst. Tas attiecināms uz skaidu plāksnēm (osb) un arī uz to pašu preskartonu.Prakse pierāda,ka šādu materiālu briešana (atkarībā no mitruma daudzuma kas uz to iedarbojas) notiek pat līdz to pilnīgai sairšanai (mērcējot). Lai nu kā,bet preskartona samitrināšana pirms iestrādes ir tāda teorētiska pieeja lietai,kas praksē var nedot gaidīto.

Uz šādiem sarežģītiem darbiem, kur nepieciešama rūpīga un individuāla pieeja, kur visu laiku izlien ārā kāds čakars, iedot kādu precīzu tāmi ir nereāli. Ja arī iedos, tad pļek, pļek uz ātro visu saštopēs un uz kādu laiku varbūt viss tur būs OK.
Vislabāķ ieteiktu atrast kādu labu meistaru X, kurš ir ar mieru strādāt par konkrētu mēneša samaksu. Un ir ar mieru čakarēties. Tad var gaidīt labu rezultātu.