Ķieģeļa siena tiešām laiž vēju un keramzīta bēruma siltumcaurlaidības īpašības būs zemas, jo vējš caurpūš arī gaisu starp keramzīta oļiem. Pareizi teikts: Vajag vēja barjeru, un tā jau palīdzēs palielināt siltumizolācijas īpašības. Palīdzēs nevis atrisinās. Tāpēc siltinot pa virsu ķieģelim viss notiks: vējš nepūtīs cauri sienai, siltumizolācija, ko dod keramzīts ( nekas liels....jo 5 cm ir ekvivalents ap 1,5cm putuplastam) arī nostrādās.Bet papildus siltumizolators biezumā 100mm jau paņems lielu daļu uz sevi, un atkritīs ķieģeļu sienas jaukšana.

ventilējamas kārtas netiek uzskatītas par siltumizolāciju, tāpēc būtu vērs pārbaudīt vai vai tie 35 cm bēniņos nav priekš kaķiem.

"Bēniņos 35cm ekovate sapūsta. ( Starp griestiem un bēniņiem ir 5cm gaisa sprauga arī, pieņemu, ka noteikts daudzums siltuma izskrien pa to)."

Ventilējama kārta pēc savas atrašanas vietas vēl nav ventilējamā kārta. Ventilējamā ir gaisa sprauga šājā vietā. Keramzīts kalpo jau kā siltuma izolators. Tik pat labi tā vietā varēja būt putuplasta plāksne. Nekustīgs gaiss ir siltumizolators.

tieši tā! tāpēc ir svarīgi pārliecināties, ka gaiss spraugā ir nekustīgs, tam nav izejas uz āru.

Pilnīgi iespējams, ka tā gaisa sprauga nav hermētiska.

Bet pieņemsim, ka esmu dabūjis ārā to keramzītu. Kas ir vislabākais materiāls ko tur likt iekšā?
Termoputas?
hk35?
polistrola granulas?

Ja kāds sev to ir izdarījis lūdzu uzrakstiet atsauksmi.

"Pilnīgi iespējams, ka tā gaisa sprauga nav hermētiska. "... saka Rudzis2
Un tas ir pareizs apgalvojums, jo 120mm pusķieģeļu mūriim radīt gaisa necaurlaidošas šuves, bez speciāliem darba paņēmieniem izveidot nevar. Arī pats materiāls - ķieģelis var būt ar iekšējiem defektiem - rukuma plaisiņām. Vismaz vācu literatūrā minēts, ka ķieģeļu šuvošana ir papildus darbs, kas veicama vēlāk (pēc nedēļas vai divām), no mūra izmūrēšnas brīža. Un šuvojamā materiāla sastāvā jāietilpst - trasam - kaut kas līdzīgs māla daļīņām. Ar to panāk (vai cenšas panākt) vēja spiediena ietekmē caurplūdošā gaisa ietekmes samazinājumu.
Taču mūsdienu 'brutalizētais' risinājums Latvijā - no cementa javas un šuvošana vienlaicīgi ar mūri, jau sen atšķiras no teorētiski pareiza darba. Mūrēt drīkst tikai kaļķu javās un šuvošana veicama pēc mūra nosēšanās.
Tātad pie ievērojamas gaisa caurplūdes caur 120mm mūri, jebkura poraina siltumizolējoša materiāla ievade 'vēdināmā' starpslānī tikai bezvēja laikā dos efektu. Vējainā laikā siltinājuma efekts strauji ruks. Tas ir līdzīgi apspriestajam fibo bloku mūrim, kur šobrīd praktiķu doma saka, ka fibo bloki noteikti apmetami vai tepējami pret caurpūšanu.

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tāpēc siltinot pa virsu ķieģelim
> viss notiks: vējš nepūtīs cauri sienai,
> siltumizolācija, ko dod keramzīts ( nekas
> liels....jo 5 cm ir ekvivalents ap 1,5cm
> putuplastam) arī nostrādās.Bet papildus
> siltumizolators biezumā 100mm jau paņems lielu
> daļu uz sevi, un atkritīs ķieģeļu sienas
> jaukšana.
Siltumizolācijai ir svarīga ne tikai caurpūšana,bet arī paša materiāla blīvums,kas nodrošina gaisa mazkustīgumu siltinājuma vidē.Ja arī pieņemam,ka caurpūšana ķieģeļu mūrī tiek ierobežota,tad gaisa kustība keramzītoļu slānī tāpat notiks. Te rodas jautājums- cik blīva ir otra (iekšējā)mājas plakne ar ko saskaras keramzīts? Tāpat gaisa sprauga bēniņu siltinājumā? Ne reizi esmu pārliecinājies praksē,ka pat horizontāls bēniņu siltinājums bez papildu gaisa plūsmas izolēšanas savas funkcijas pilda tikai daļēji. Un jo mazāks vates blīvums (iekšēja gaisa pretestība)-jo mazāks efekts(ruļļu vate). Ražotāja deklarēto lambdu būvobjektā panākt praktiski nav iespējams. Tad būtu katrs m2 jāieslēdz savā gaisa spilvenā...(tas par keramzītoļu ekvivalentu 1,5 cm putuplastam)

Pirmkārt, aukstums ārā. Siena no labi siltuma vadoša materiāla- ķieģeļa. Aukstais gaiss paliek mazliet siltāks, mazliet, izejot cauri ķieģelim ( pieņemot ka gaiss pa šuvēm nepūš). Sienas temperatūra visā laukumā ir vienāda, jo ārā tās gradients - augša - apakša ir mazs. Tātad gaisa plūsmas cēlējspēks- grimšanas spēks ir niecīgs, un gaisa kustība šķirbā, kas ir ap 5cm plata, bet vairāki metri augsta arī būs niecīga. Protams kaut kāda būs, bet nenozīmīga. Keramzītam tiek uzrādīta siltumvadītspēja 0,09 pret putuplastu, kam ir ap 0,03(W/mK). Tad nu sanāk, ka tie paši 1,5cm ekvivalents putuplastam..... Bet tā jau matu skaldīšana, cik patiesībā, jo kļūdu var neņemt verā, tāpat jāsiltina. Un, ja ir tāda utopiska doma "izbert keramzītu, katādas superbumbiņas no 5cm spraugas, tad jāsaprot, ka tas praktiski nav iespējams! Iekspusē ķieģeļu šuves ir ar izbīdījumu- nenolīdzinatas, un keramzīts ieķeras šajās šuvēs. Tāpat jazin, kad tika bērts keramzīts...Ja mūrēšanas gaitā, tad arī cementa daļas to sasaistīja ik pa gabaliņam. Un kā tika risināts šīs šķirbas nobeigums augšpusē. Ja šķirba atklāta, tad to var noslēgt. Ja nevar...tad saurbj caurumus sienā, augšpusē, un iepūš "sasaistošās" putas. Līdz ar visu teikto, siena, ar dekoratīvajiem ķieģeļīem, keramzītu šķirbā, ir vienots veselums mājas sienai, un nosiltinot to, māja būs siltāka!

Var arī no teorētiskās puses apskatīt šo visu. Vadoties pēc tā,ka absolūti blīvu māju uzbūvēt pat šodien ir nereāli,tad ņemot vērā tā laika būvniecības stilu ,var pat apgalvot,ka šajā keramzīta aizbērtajā spraugā gaiss nokļūst gan no telpas iekšpuses,gan no ārpuses. Ņemot vērā to,ka sabērtu keramzītoļu gaisa pretestība tuva nullei-tad siltumpārnese notiek pa gaisu apejot keramzītu(tāpēc tā efektivitāte nav pielīdzināma ražotāja deklarētajai).Lai no tā izvairītos gaisa sprauga jāaizpilda ar materiālu kurš ir blīvs un gaisa necaurlaidīgs.Derēs arī iepriekšminētās termoputas,Ja arī rastos kādas rukuma plaisas,tad maz iespēju ka tās varētu savienot fasādes neblīvās vietas ar ēkas iekšējās konstrukcijas neblīvumiem-kur varētu veidoties caurejoša gaisa kustība.

Sliecos piekrist Rx domai par to, ka diezin vai to keramzītu tik viegli varēs izbirdināt, sevišķi, ja tas bērts mūrējot ēku un tajā kritusi java. Līdz ar to noteikti pateicīgāka ārējās fasādes papildināšana ar minerālvates pretvēja plāksnēm un dekoratīvo apmetumu. No ēkas fasādes bildes saprotams, ka aizbēruma papildināšana vai aizstāšana nebūs parocīga, jo ēkai siltināts savietotais pārsegums ar jumtu un līdz ar to apgrūtināta augšējās daļas dzegas apstrāde.
Cik lasīts par termoputām, amerikāņi tās atdzīst iepūšamu dobajos betona blokos - respektīvi izmantojamas sabiedriskās vai rūpnieciska rakstura celtnēm, kurām nepieciešama liela vēdināšanas jauda - jo putu sastāvā ietilpstošais formaldahīds ilgstošā saskarē, līdzīgi azbesta putekļiem, veicina vēža slimības. Termoputu (formaldehīda vai aminoplasta) putu rukums no izpētes datiem sasniedz 2-4% - respektīvi katram iepūstam putu metram rukums pēc pāris gadiem var būt 4cm lielumā.
[www2.buildinggreen.com] ... rakstu atradu šajā saitā
Tas noteikti būs mazāk nekā keramzītoļu bērumam. Principā varētu teikt - jo smalkāks-sīkāks aizbērums, jo vēja spiediena ietekmei būtu jāsamazinās, taču vienlaicīgi pieaug riski- ka aizbērumi var izplūst gar logaiļu malām vai citur - caurumos pie pārsegumiem.