Atvainojos – 1kg koksnes ir taspats kas 1kg zelta vai svina. Te vienīgās atšķirības starp blīvu koksni – ozols un alksni ir tas, ka katlam ir kurtuves tilpums, kurā loģiski tu vari ielikt vairāk (svara ziņā) ozola nekā alksņa malku. Taču, ja tu malku liec pēc svara, tad iznāk, ka lai ieliktu to pašu daudzuma alkšņa malkas (svarā) esi spiests to likt biežāk. Un otrs – jo blīvāks kurināmais, jo lēnāk tas kurtuvē sadeg. Vai dotais moments attiecībā pret siltumpārnesi kaut ko maina – nezinu. Taču varu pieņemt, ka lēnāka sadegšana kurtuvē blīvākai malkai nodrošina labāku vai pilnīgāku tās deggāzu sadegšanu – mazāk zudumu CO dēļ. To netieši apliecina saita : [kotlobzor.ru] tabulas 1.kolonnas rādītāji. Taču tālāk tekstā pretrunas, kuras izprotamas ar to, ka te salīdzināti sadedzināmie apjomi (m3) nevis kg.
Tomēr precizētai katla efektivitātes salīdzināšanai ir samērā precīzi jāzin uzsildītā ūdens apjoms. Jo aplēsē – tas cik siltuma jāizlieto 1t vai 1m3 uzsildīšanai no t1 līdz t2 ir visprecīzākais lielums. Un tādejādi mēs ūdens uzsildīšanai nepieciešamo siltumu varam aplēst ar lielāku precizitāti, nekā to, cik tad malka šo siltumu rada. Lietderība ir no vienkārša – starpība starp malkas iegūto siltumu Qm un ūdens (precīzi zināmo) Qu uzņemto. Doto starpību Qm-Qu/ Qm dalām ar malkas iegūstamo maksimālo siltumu. Un te – jo lielāka starpība, jo katla (apsildes sistēmas) lietderība mazāka!

Es arī pāri 75 īpaši necenšos piekurināt. Nu es domāju, ka darbojošos katlu nav vērts mainīt pret gāzģener. ja izbeigsies tad cita lieta.

Es arī sestdien nojuku skaitļos.
Atvainojos rudzis2... sestdien sajaucu vidējo temperatūru 55 grādi ar apjoma uzsildāmās temperatūras starpību 30 grādi. Tātad enerģija ūdens 2m3 uzsildīšanai ~247MJ. Malka 527MJ. Katla lietderība 247/527%~49%.... tas ir pārāk zems... kaut kur ir problēma
_____________________________________________________________________________
Man ir gāzģenerātors. Kad iegāja ritmā kurināt katru dienu, ar 30 kg Bērza (!) malkas 2 T aķīti uzsildu no 30 līdz 72 – 75. 5 stundas apm kurās. Katla mute ir tik liela, lai to 30 kg brīvi arī saliktu. T.i. - piemest nevajag.... saka Niks...31.01.2016.
Akumulātorā ūdens vidēja temperatūra (74-30)/2+30=52 grādi, ar Δt=44. Ūdens tilpumsvars ~987,1kg/m3. ( [allcalc.ru] ). Ūdens siltumietilpība ~ 4175J/kgK. (http://thermalinfo.ru/publ/zhidkosti/voda_i_rastvory/teploprovodnost_plotnost_vody_svojstva_vody/32-1-0-35 ) Tātad uzkrātā enerģija Qu~ 44*2*987,1*4175*1e-6~ 362,7MJ
30kg (bērzu malkas) siltumspēja, pieņemot 18% mitrumu būs ~30*(18-0,1465*18%)~460MJ.
Katla lietderība ....362,7/460% ~79%

Itkā no teorijas viss vienalga vai uzlādē līdz 75, vai līdz 85-90 grādiem. Lietderības koeficients praktiski nemainās ( jo sadegot malkai, temparatūra ir 1000- 1200 grādi. ). Katram grāda pieaugumam ūdenim vajag vienu un to pašu enerģiju. . Akumulatorā uzkrātā enerģija pieaug tieši tik, cik grādu dabū klāt reiz tilpums (masa). Un tāpēc, jo lielāka temperatūra uzkrāta, jo ilgāk bez kurināšanas var iztikt, neaizmirstot, ka arī izlādēt vajag maksimāli: tas ir, atdzesēt akumulatoru. Un tas nozīmē, ka vajag tā izveidot sistēmu, lai ar maziem grādiem siltumnesējā telpās būtu komforta temperatūra. kā to panākt? Siltās grīdas, lieli radiatori, laba siltumizolācija mājai.

Nu 50% jau gan izklausās tā bēdīgāk. Katls aizaudzis nav. Sistēma ir kā vajag izbūvēta. Kurinu uz pilnu jaudu. Varbūt var mēģināt šīberi augšas pietaisīt lai skurstenī neskrien tik daudz..?!
Man mājā čuguna radiatori un pie 40 grādiem mājā viņi spēj tikai uzturēt temp. nevis pacelt. Laižu iekšā 55 ja ārā mīnus 25 tad 63.

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Es arī sestdien nojuku skaitļos.
> Atvainojos rudzis2... sestdien sajaucu vidējo
> temperatūru 55 grādi ar apjoma uzsildāmās
> temperatūras starpību 30 grādi. Tātad
> enerģija ūdens 2m3 uzsildīšanai ~247MJ. Malka
> 527MJ. Katla lietderība 247/527%~49%.... tas ir
> pārāk zems... kaut kur ir problēma
> __________________________________________________
> ___________________________
> Man ir gāzģenerātors. Kad iegāja ritmā
> kurināt katru dienu, ar 30 kg Bērza (!) malkas 2
> T aķīti uzsildu no 30 līdz 72 – 75. 5 stundas
> apm kurās. Katla mute ir tik liela, lai to 30 kg
> brīvi arī saliktu. T.i. - piemest nevajag....
> saka Niks...31.01.2016.
> Akumulātorā ūdens vidēja temperatūra
> (74-30)/2+30=52 grādi, ar Δt=44. Ūdens
> tilpumsvars ~987,1kg/m3. (
> [allcalc.ru] ). Ūdens
> siltumietilpība ~ 4175J/kgK.
> (http://thermalinfo.ru/publ/zhidkosti/voda_i_rastv
> ory/teploprovodnost_plotnost_vody_svojstva_vody/32
> -1-0-35 ) Tātad uzkrātā enerģija Qu~
> 44*2*987,1*4175*1e-6~ 362,7MJ
> 30kg (bērzu malkas) siltumspēja, pieņemot 18%
> mitrumu būs ~30*(18-0,1465*18%)~460MJ.
> Katla lietderība ....362,7/460% ~79%

Es visu sagriezu uz kW, un tad rēķināju KPD. Tagad ātrumā tiem cipariem nespēju izsekot
Man sanāca vairāk :)
Jo. 5 stundas [kamēr kūrās] māja jau tā pat kaut ko tērēja
Un vēl papildus piesildija dzeramā ūdens mucu

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Itkā no teorijas viss vienalga vai uzlādē līdz
> 75, vai līdz 85-90 grādiem. Lietderības
> koeficients praktiski nemainās ( jo sadegot
> malkai, temparatūra ir 1000- 1200 grādi. ).
> Katram grāda pieaugumam ūdenim vajag vienu un
> to pašu enerģiju. . Akumulatorā uzkrātā
> enerģija pieaug tieši tik, cik grādu dabū
> klāt reiz tilpums (masa). Un tāpēc, jo lielāka
> temperatūra uzkrāta, jo ilgāk bez kurināšanas
> var iztikt, neaizmirstot, ka arī izlādēt vajag
> maksimāli: tas ir, atdzesēt akumulatoru. Un tas
> nozīmē, ka vajag tā izveidot sistēmu, lai ar
> maziem grādiem siltumnesējā telpās būtu
> komforta temperatūra. kā to panākt? Siltās
> grīdas, lieli radiatori, laba siltumizolācija
> mājai.

It kā jā.
Bet es domāju tā - "Boiler T" ir vien daži grādi vira atpakaļgaitas temp. Nu 67 - 68 grādi. Kad aķītis piedzenas pilns, tad, loooģiski, kāpj gan atpakaļgaita, gan boilera paša T. Bet tā temperatūra nevar būt lielāka par 95 grādiem.
Manuprāt tomēr lai paceltu temp pirmajos 10 grādos (no 30 līdz 40) vajag mazāk kurināt nekā lai pievilktu pēdējos 2 grādus no 92 līdz 95. No fizikas viedokļa, jā pieliekam to 4200 džoulus un viss labi, atkal grāds klāt, bet ja temp starpība starp devēju un ņēmēju nav tik liela, tad viss notiek tā grūtāk
Es nemāku smuki zinātniski pamatot, bet ceru, ka doma skaidra

Jā, man siltās grīdas, katls pats regulē temp.
Šodien (kad +5) ieejošais ir ap 30
Kad bija - 25, tad iekšā gāja 36 (tas ir noteikts kā limits)

Šad tad aķītis nokrīt zem grīdu prasītā. 2 - 3 stundu laikā tas telpu klimatā neko nemaina. 1 stāvā estričs, otrajā - koka pārsegums


*********
Un uz otru pusi - tikko beidz kurties, no 75 uz leju tas kritiens ir straujš.
Un kad aķis ir pie 40 grādiem, tad temp mucā tik pat kā nekrīt

Spriežot par šo siltuma akumulāciju, tad praksē mēs nevaram atkratīties no pašas ēkas masas siltuminerces - kuras atdzišanas vai sasilšanas ātrums ietekmē aktīvās apsildes sistēmas spēju nnodrošināt temperatūras vienmērību. Un laikam visiem ir skaidrs, ka bez programmējamas automātikas ieekonomēt daudz diezin vai varētu - piemēram nakts laikā pazemināt visas telpas temperatūru - atkal ēkas siltuminerce.
Taču par aktīvās sistēmas - katla darbību. Rakstu avotos minēts, ka katla nelietderību ietekmē, kā mitra malka, tā pārāk liels caurplūstošais gaisa apjoms. Tā, ka man pašam ir krāsns, tad esmu ievērojis, ka pat netaisot vaļā pelnubirdes durtiņas, labai sadegšanai pietiek ar tām nelielām šķirbinām, kuras pie malkas ielādes pamatdurvīm. Taču krāsns nav metāla katla kurtuve - kur iekšējās virsmas tu nevari uzkarsēt vairāk kā 110..120 grādi - ja darbojas laba ūdens cirkulācija kontūrā. Un pieņemu, ka ši zemā kurtuves virsmu temperatūra ir tā, kas spēji samazina kurināmā lietderību, jo tā iespaidā visas gāzes līdz galam neizreaģē. Tapēc noteikti labākā stāvoklī būtu tie katli, kur deggāzes spiestas iziet cauri kurināmā slānim un kurtuves augša noslēgta ar šamotu vai citu ugunsdrošu materiālu. Kurtuvē iespējams iegūt augstāku temperatūru - kas labāk sadegšanai. Jo minētā malkas siltumspēja vēl negarantē to, ka to katls var izmantot pilnībā.

Sakāt: "....bet ja temp starpība starp devēju un ņēmēju nav tik liela, tad viss notiek tā grūtāk ".
Jā, jo lielāka temperatūras starpība, jo efektīvāk notiek enerģijas pārnese ( temperatūras cenšās izlīdzināties. Tāpēc minēju, ka uguns ( koka degšanas) temperatūra ir 1000-1200 grādi, siltumnesēja- 65-90 grādi. 25 grādu starpības izmaiņa pret 1000 grādiem praktiski nemaina enerģiju pārneses efektivitāti temperatūras starpība ir ļoti liela: no 935+/- līdz 960+/- grādiem un vairāk. Tikai kad jau ir beigusies degšana, ogles kvēlo, temperatūra krīt. Tā arī parasti notiek: kvēlo, un vēl piesilda atlikušo , ja to tā korekti var ievērot. Pamatā to arī izmanto, jo kvēlojošo ogļu siltums tiek atdots mājai pa taisno, un akumulatora uzlādētais , ja nevēlās pildīties, gaida sistēmas atdzišanu, lai sāktu izlādēties.