UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Ārdarbi :  Building.Lv Forums

Pašreizējā: 3 no 7
Re: Gaisa sprauga ar keramzītu.
Autors: SerViss ()
Datums: 05/01/2016 15:16

Ļoti uzskatāmi visi šie stāsti ilustrējas autora dotajās termobildēs. Var redzēt, uz kuru pusi pūtis vējš konkrētajā dienā. Retinājums izveidojies ielas pusē, un siltums sūkts no mājas pa sarkanajām ķieģeļu šuvēm, sildot sev pieguļošos ķieģeļus dzeltenā krāsā, savukārt pārējās trīs mājas sienas krāsojas nevainīgā (it kā siltumu nezaudējošā) zili-zaļā krāsā, jo pa tām sūkts iekšā aukstums un temperatūra attiecīgi šuvei un ķieģelim gandrīz neatšķiras. Mainoties vēja virzienam pa 90 grādiem, dzeltensarkana krāsotos cita siena.
Vienīgi nesiltinātais cokols un garāžas durvju pārsedze ar neatizolēto silto 2. stāva grīdu varētu būt tikpat sarkanas.
Bildē ar skatu no elektrības skapīša puses (liekas 9) labi redzams mājas stūris, kur cokols apakšā abām sienām vienādi karsts (jo viņā nav gaisa sprauga), bet sienas atšķiras, jo gaisa sprauga labi veic aukstā gaisa iesūkšanu caur zaļo pusi, uzsildīšanu iekšpusē gar gāzbetonu un izpūšanu laukā caur sarkanajām šuvēm ielas pusē.

Re: Gaisa sprauga ar keramzītu.
Datums: 05/01/2016 18:08

Sveiki visi,

Kādēl vispār gudri cilvēki būvēja un atstāja šo gaisa spraugu? Tā bija domāta, lai mitrums, kurš nāk ārā no sienas tiktu ar caurvēju izpūsts ārā. Restes apakšā un augšā. Vai tas ir ķieģelis, vai koka apšuvums, tur jāsvilpo vējam.

Normāls pīrāgs no iekšpuses ir:
gāzbetona via keramzīta siena
siltinājums, piemēram cietā fasādes vate
gaisa sprauga mitruma izvadīšanai
ķieģeļu vai koka apdare.

Ķieģeļu apdare no laika gala nekad nav pildījusi siltinājuma funkciju. Pa to gaisam jāstaigā turpu šurpu tā pat kā kamīnam un jāvelk viss ārsienas mitrums laukā pa spraugu augšpusē.
Ja tas nenotiek siena paliks aizvien mitrāka, sliktāka siltumvadītspēja un biegās sāks augt visādas sēnes.
Latvijā mums pārāk fiksi būvē mājas un bieži siltinājumu uz fasādes nemaz netaisa ventilējamu. Tas ir lētāk, bet lietotājam vatē veidojas rasas punkts, kuru nav tik viegli dabūt ārā. Ja ir ventilējama fasāde tas notiek automātiski. Un tagad jūs gribat to aizbērt ciet un tā ar drošu sirdi saglabāsiet visu lielo mitrumu sienā. Nākošais solis ir Brants- tā saucamā mūra puve. Jums tas nav vajadzīgs. Pie mūsu svārstīgā klimata tūlīt pat manīsiet kā ar pirmo atkusni visas sienas paliks slapjas no ārpuses. Ventilējamā fasāde ir super risinājums, kurš novērš mūra puvi.
Šajā kanālā ir dažas noderīgas lietas par celtniecību, kur pāc kāda laika iezīmēšu normālu sienas pīrāgu ar ventilējamu fasādi, bet pagaidām daži jauni triki brīvajiem brīžiem.

[www.youtube.com]

Re: Gaisa sprauga ar keramzītu.
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis ()
Datums: 06/01/2016 08:23

"Kādēl vispār gudri cilvēki būvēja un atstāja šo gaisa spraugu?"... maris.builds.house
Atļaušos iebilst. Tā nebija GUDRĪBA, bet vēlme izcelties kopā ar muļķību un nezināšanu, attiecīgi blīvās pilsētvidēs (Vecrīga) no 14gs. dzīves nepieciešamība -ugunsgrēku dēļ.
Jā, tas, ka gaisa sprauga pilda siltumizolējošās funkcijas mūsu civilizācija saprata kopš tie dzīvo patstāvīgās mājvietās. Taču vairumā cilvēces to kvalitatīvai radīšanai no neorganiskiem materiāliem ēkās bija pārāk maz resursu. Tā vietā izmantoja dabas veltes - salmu vai niedru jumtus, kur nebija niedres - māls sajaukts ar mēsliem - dotajā gadījumā dzīvnieku fekālijās atradās zālāju un salmu koksnainākā daļa, kurus organisms nevarēja pārstrādāt. Taču šis škiedras kopā ar māliem ņodrošināja pietiekošu ārsienu porainību. Jumti no velenām. Kopumā jau vairums vienkāršo ļaužu ēkas bija vienas telpas būves, kur visa saimniecība notika vienotā apjomā ar pavardu centrā.
Taču, ja atgriežamies 20gs. Latvijas sākumā, tad tikai ievērojamā Krievijas impērijas industrijas attīstība - ogļu ieguve Donbasā, metālrūpniecības attīstība dzelzceļa izveidē ļava attīstīties mākslīgo materiālu rūpniecībai - ķieģeļi (māla apdedzinātie; silikāta - metāla autoklāvos, stikla vilkšanai). Cik esmu lasījis, tad šis rūpniecības seku rezultātā uz 19 gs. beigām Latvijā apmežoti palika labi ja 35% platības.
Jā un tikai ap 1930 gadiem Latvijā vairumam iedzīvotāju laukos radās iespēja iegādāties un attransportēt šos šīsdienas ierastos materiālus - ķieģeļus, cements u.c. Tātad vai 85 gadu pieredze Latvijā var tikt uzskatīta par "gudru' cilvēku prerogatīvi? Uzskatu, ka tā drīzāk bija savas bagātības izrādīšana kaimiņu priekšā, kas mijās ar lielu nezināšanu - jo dziļi profesionāli būvnieki arī šobrīd ir pietiekoši liela problēma (profesionāli - domājoši par sekām pēc 15..25 gadiem) Un ja ņem vērā principu - vispirms darīt, bet domāt vēlāk!... tad rezultāts sajūtams uz savas ādas.

Re: Gaisa sprauga ar keramzītu.
Autors: arre ()
Datums: 06/01/2016 09:52

Tā kā pats mokos ar domām, ko darīt "spraugaino" vēsturisko ēku, tad esmu meklējis informāciju arī tīmeklī. Izrādās, ka tā galīgi nav tikai mūsu problēma. Ļoti daudz vēsturisku - apdzīvojamu ēku ar tukšumu mūrī (cavity wall) ir Lielbritānijā. Vēsturiski šāda celtniecības mode tur nākusi no piekrastes rajoniem, kur tukšums mūrī paredzēts lietus un vēja smagi samērcēto mūru žāvēšanai. Vēlāk šī mode izplatījusies arī iekšzemē un turpinājās līdz 2.pasaules karam. Satrp citu vēl līdz 19 gs bijušas diskusijas vai sprauga mūrī jāventilē vai nē, līdz nonākuši līdz vienotam viedoklim, ka tā jāventilē ierobežōtā apjomā. Tur jau sen pamanījuši,ka šādas ēkas nav diez ko energoefektīvas, tādēļ, jau kopš 70.gadiem tur darbojas valsts atbalsta programma spraugas aizpildīšanai mūrī ēkām. Agrāk visbiežāk spraugas aizpildīšanai lietoja putas, taču uz doto brīdi viņi jau taisās bezmaz valsts programmai kā tikt vaļā no jau iepūstām putām, jo ļoti daudzi mūri pēc šī siltināšanas veida bojājas un pelē mitruma ietekmē. Tā spraugas siltināšana tur diezgan pētīta, bet secinājumi diezi vai kādu iepriecinās, jo vispārēju risinājumu nav:), t.i., katrs gadījums nopietni jāizvērtē (ēkas celtniecībā izmantotie materiāli, to stāvoklis, vecums, ēkas atrašanās vieta utt). Ja kāds jasa angliski un grib sīkāk tad var ielūkoties
"ENERGY EFFICIENCY IN HISTORIC BUILDINGS Early cavity walls".
[historicengland.org.uk]

Re: Gaisa sprauga ar keramzītu.
Autors: rudzis2 ()
Datums: 07/01/2016 20:55

Jā, viela pārdomām...par to, ka keramzīts varētu tik viegli nebirt nebiju padomājis. Un par to, ka mūris varētu sākt pelēt arī nē.
Tad sanāk, ka labākais variants ir jaukt nost ķieģeļus un likt siltinājumu.
Otrs labākais variants likt pa virsu ķieģeļiem siltinājumu.
Trešais gaidīt pavasari :)

Re: Gaisa sprauga ar keramzītu.
Autors: jtdesign ()
Datums: 08/01/2016 10:32

rudzis2 Wrote:
-------------------------------------------------------

> Otrs labākais variants likt pa virsu ķieģeļiem
> siltinājumu.
>


Cik nu labākais, bet prātīgākais varētu izrādīties.

Re: Gaisa sprauga ar keramzītu.
Autors: specs ()
Datums: 08/01/2016 15:53

Spraugas esamība starp gāzbetonu un ķieģeli nav sentēvu gudrība, bet gan nepieciešamība, ja gribēja padomijas šķībgreizos gāzbetona blokus apmūrēt ar taisnu ķieģeļu sienu.

Pats iepūtu starpā hk35 5-7cm un ķieģeli apliku ar 5cm vati. kurināmā ietaupījums 40%. It kā daudz, bet, lai atmaksātos ieguldījums vajadzīgi vairāk kā 20 gadi. Ja man nebūtu fasāde no riebīga baltā ķieģeļa, tad būtu atstājis kā ir un kurinājis granulas uz nebēdu.

Ja tomēr siltina, tad būtiski ir noslēgt šo gaisa spraugu bēniņu daļā, lai siltums no šīs spraugas neiet debesīs, bet tiek līdz siltinājumam, kas to aiztur. Es augšdaļu aizpūtu ar putām pirms bēniņos iepūtu ekovati. Tad ir būtiski pareizi siltināt fasādi, jo, kā te rakstīja, ķieģeļu mūris ir kā siets. Tādēļ nekādu pļeku zem vates plāksnēm, bet gan līme pa perimetru. Pretējā gadījumā siltums izies cauri ķieģeļu mūrim un cauri pļekām atkal aizlaidīs līdz jumtam.
Domāju, ka, ja spraugu bēniņos aiztaisa ciet, tad keramzīts tur var palikt kā ir. Fasādi, protams, ar ne māzāk kā 10 cm vati jāsiltina.

Brants piesaucēji var likties mierā ar savām sazvērestības teorijām. Brants veidojas neregulāri un nejēdzīgi kurinātās mājās, kur stūri pil, jo siltums no krāsnīm tur netiek utt. Ja mājā ir adekvāta centrālā apkure, kas uztur patstāvīgu un vienmērīgu siltumu + ventilācija, lai vismaz logi no iekšas neraso, tad brants ir fantāzija un nekas vairāk. Ko tad lai saka ar putuplastu nosiltinātie?

Re: Gaisa sprauga ar keramzītu.
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis ()
Datums: 08/01/2016 16:51

"Spraugas esamība starp gāzbetonu un ķieģeli nav sentēvu gudrība, bet gan nepieciešamība, ja gribēja padomijas šķībgreizos gāzbetona blokus apmūrēt ar taisnu ķieģeļu sienu. "...saka specs
Es gan domāju, ka šis stāsts nav par to, jo arī Padomijas gados 1944...1981 pastāvēja standarti, normatīvi un arī brāķis. Un ja pat brāķis, tad 8..10cm spraugas atstāšana bija ar citu domu - šai ēkai sprauga jau bija domāta, kā siltinājumam. Ja mēs gribētu tikai taisnot sienu, tad pietiktu līdz 2cm.
Es gan vairāk sliecos uz nezināšanas pusi, jo apmūrēt ar ķieģeli bija visvienkāršākais risinājums, taču par sekām neviens nedomāja, jo benzīns ap 1960 gadu litrā maksāja 6..8 kapeikas, pie strādnieka algas līdz 200 rubuļiem un vēl prēmijas.
Tā, ka šis risinājums ir bezjēdzīgs senču mantojums, kurš vēl ilgi atsēlēsies individuāliem saimniekiem.

Re: Gaisa sprauga ar keramzītu.
Autors: specs ()
Datums: 08/01/2016 20:16

Nu kāda siltināšana, ja šīs spraugas bēniņos vienmēr ir vaļā???

Re: Gaisa sprauga ar keramzītu.
Autors: Arī sprauga ()
Datums: 08/01/2016 20:26

Pēdējā laikā arī domāju ko ar to spraugu starp guļbūvi un silikāta kieģeļiem darīt. Termoputas liekas vilinošas, bet attur doma par mājas "elpošanu". Vai tiešām ir tik traki un putas būtu pēdējais variants? Kā arī vienā no pamatu ventilācijas caurumiem nepadomājot iebliezu makrofleksa putas lai peles nelien, tagad domāju kā izķeksēt?

Pašreizējā: 3 no 7


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 ********   *******    ******   **     **        ** 
 **        **     **  **    **  ***   ***        ** 
 **        **         **        **** ****        ** 
 ******    ********   **        ** *** **        ** 
 **        **     **  **        **     **  **    ** 
 **        **     **  **    **  **     **  **    ** 
 ********   *******    ******   **     **   ******  

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727