Lūdzu padomu par difūzijmembrānas izvēli zem betona dakstiņiem. Ēka ar mansardu, telpas apkurināmas.
Pēc projekta uz spārēm bija jāuzklāj monier piedāvātā 'Divorol top ru', tad piespiedējlatas pie spārēm, un latojums dakstiņiem.

Pīrāgs viss ir saprotams, elpošanas ceļi paredzēti. Siltināšana saprotama. Taču uzzinot divoroll un dakstiņu cenu 200m2, un ģimenes apstākļu dēļ entuziasms noplaka un bija saprotams, ka uz pāris gadiem viss jāieziemo... Uz spārēm tika uzsists pilns dēļu klājs un ar latām piesists visparastākais ruberoīds.

Mansards viss vēdinās, ruberoīds vietām no ventspils vējiem cietis un palabots ar ielāpiem.

Šobrīd interesē noplēst nost ruberoīdu, atstāt pilno dēļu klāju un uz dēļu klāja uzklāt pilnvērtīgu difūzijmembrānu, tad latas vertikāli, latas horizontāli un betona dakstiņi.

Jautājums - saprotu, ka divoroll ir 4slāņu augstas klases produkts, esmu redzējis bukletus un testa video, BET vai šo unikālo materiālu nevar aizvietot ar kaut ko lētāku? Delta vent N, tyvek kaut kas no lētā gala, vai varbūt pat ELKATEK SD 150 ar 150g blīvumu?

Sarotu, ka membrānas ir visdažādākās pēc cenas un kvalitātes, bet vai ir kāds paprātīgs price/performance variants ar ko aizvietot divoroll? Jebšu visas šīs elkatek sd150, jutadach 115 ir neapskatāmi varianti???

Priecāšos dzirdēt jūsu viedokli!

Dakstiņam vajag labu plēvi. Pirmkārt svarīga ir mehāniskā izturība. Tyvek lētais gals vispār ir draņķis. Man Tyvekam vispār nav uzticības,jo pagājšgad objektā Tyvek plēves līmlenta pēc lietus nonāca nost,bet Tesa palika savā vietā. Kam mansarda jumtam to ruberoīdu atstāt? Tas nozīmē,ka zem tā jāatstāj ventilējama gaisa šķirkārta. Ja atstāj ruberoīdu,tad elpojošam zemsegumam nav jēga un var izmantot labu kondensātplēvi (Jutacon 130).

Atvainojos,ja labs ruberoīds,tad plēvi var nelikt vispār,bet izmantojot kondensātplēvi siltinātajās jumta daļās var likt lētu difūzo kurā ietin siltinājumu.

1) Divorolls, kā jau rakstījāt, ir top klase. Bet jāpatur prātā, kā jau visiem materiāliem, tie tiek ražoti dažādiem tirgiem. skandināvijā nopirksiet atbilstošas kvalitātes. Bet pie mums...
2) Moniers arī no dakstiņu ražotājiem ietilpst tajā pašā klasē. Nu un šis ražotājs arī iesaka to Divorollu (pieņemu, ka projektētājs ir paņēmis "komplektu"). Ieteiktu pameklēt alternatīvas.

Pieņemu, ka jumta slīpums ir lielāks par 30 grādiem - tad var atļauties lietot "švakāku" membrānu, piemēram to pašu Tyvek - šim ražotājam ir dažādi izstrādājumi, izvēlieties to, kas paredzēts vairāk jumtam (par tām līmlentām piekrītu - Tyvek līmlentas nederīgas, der tikai sausā laikā - pameklē alternatīvu). Pie mazākiem jumta slīpumiem neriskētu likt ko švakāku par Divorollu. Nu un vēl ir Praktiņa piedāvātais variants, kas gan prasa vairāk darba ar rociņām - jārēķina.

Daudzi izvēlas uzklāt difūzijas membrānu un tad pusgadu vai ilgāk dzīvot bez jumta seguma. Tas pats par sevi ir nepareizi, bet ja šādi, tad lētā gala difūsijas membrānas neturēs.

Pirmā latu kārta - ieteiktu neknapināties - cik esmu novērojis, pierasts likt latas 25nieces vai vēl plānākas (nepareizi). Latu izmērs ir atkarīgs no jumta slīpnes garuma/grādiem/vidējā vēja ātruma un jumta konfigurācijas. Lieciet 50x50mm.

Lai veicas!

Sveiki

Kā lai siltina mansardu starp spārēm, ja vēja plēves vietā ir uzlikta difūzijas, ir kāds atjautīgs un labs risinājums, vai arī likt vēja plāksnes(zaudēšu kādus mm ), kautkādā veidā starp spārēm stiprināt vēja plēvi?
varbūt kāds ir ar to saskāries?

jau iepriekš paldies par ieteikumiem!!

Difūzijas membrānas īpaši plaši pielieto slīpo jumtu konstrukcijās, īpaši mansarda izbūvē. Membrānu izmantošana ir optimāla pie auksto bēniņu pārbūves par mansarda telpām, nemainot jau esošās spāru konstrukcijas. Visas difūzijas membrānas var tikt izmantotas kā pretvēja izolācijas plēves. Difūzijas membrānas klāj cieši pie siltumizolācijas materiāla slāņa un klājot veido 10 – 15 cm pārlaidumus. Jāievēro, ka difūzijas membrānas klāj ar krāsaino pusi uz augšu. Savukārt, ja jumta slīpums ir mazāks par 25%, pārlaidumu vietas ir savstarpēji jāsalīmē ar sala un mitruma izturīgām līmlentām, lai nodrošinātu membrānu optimālu izmantošanu.

[www.eltete.lv]

Plēve mansardā nozīmē to, ka īsti nevar ielikt pūšamās vates, jo plēvei nav satura. Reducējas pasākums uz piegriežamām lokšņu vatēm. It kā nav mirstami, bet laikam tik blīvi nevar iestrādāt. Likt zem plēves vēl plāksnes? Kaut kā nešķiet pārāk racionāli, jo tad tā plēve tur sanāk it kā lieka. Es pats nezinātu kā labāk rīkoties. Būtu jāaprunājas ar pietiekoši daudz siltināšanas speciem, lai saprastu pareizo risinājumu.

Jā, bija doma nosiltināt ar pūšamo eko vati.
Plēve vienkārša balta no abām pusēm, struktūra kā cukuru maisam.
Saturs jau plēvei ir labs(stingrība), bet cik noprotu lielākā bēda ir tajā ka vējš tiek cauri un zūd siltinājuma jēga.

Nē, plēves struktūra ir ļoti laba, bet kad ielaiž iekšā vati, tad viņu kā spilvenu izspiež uz āru. Normāli tai plēvei nebūtu jāatrodas tādā stāvoklī, labi ir tā kā ir tagad, bet tas būtu jāpapēta, jo kaut kāds risinājums noteikti ir.

Ja nu kādam iešaujas prāta kāda vērtīga ideja- labprāt uzklausīšu!
paldies.