Lasu un brīnos - nu ir gan gudrītis!
(būvuzraugs šitādam gudriniekam uz vietas stroikā pa pakaļu samizotu)

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Esmu jau daudzreiz rakstījis,ka praksē ir
> pierādījies ,ka kondensāta problēmas parasti
> veidojas nevis tur kur nav tvaika izolācija,bet
> gan tur kur tvaika izkļūšanu bloķē kāds nepareizi
> vai nevietā iebūvēts materiāls. Šeit ļoti
> iespējams,ka ir vēl kāds paviršības vai
> nezināšanas faktors nostrādājis bez jau minētā osb
> ,kas uzmontēts kā tvaika bloķējošs faktors. Osb
> vēl nodublēts ar difūzo membrānu ,kas problēmu
> tikai pastiprina.
> Ļoti iespējams,ka šo abu materiālu summa arī
> ī veido bēdīgo gala rezultātu jo praksē ir daudz
> piemēru kur osb fasādē nekādas problēmas nerada.
> Tas suns ir aprakts tajā,ka lai arī difūzai
> membrānai deklarētā tvaikcaurlaidība ir 0,1 -0,2 m
> - jāņem vērā arī materiāla biezums- tad tas sanāk
> visā pīrāgā visblīvākais slānis. Tas Īpaši
> svarīgi tad,ja sienās izmanto zema blīvuma vates
> (Isover, Knauf ) kur 35cm biezam slānim tvaika
> pretestība būs tuvu 0,3- 0,4.

[likumi.lv]
dažiem gudriniekiem ieteicams palasīt

būvuzraugs Ints rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Lasu un brīnos - nu ir gan gudrītis!

Es biju sapratis, ka šis forums domāts praktiskiem ieteikumiem un pieredzes apmaiņai.
Protams, ja kāda teiktais izraisa šaubas vai liekas kļūdains, pret to var un vajag iebilst, bet argumentēti.

Kādu pieredzi un ieteikumu man dod plika informācija, ka viens komentētājs otru nosaucis par gudrīti? Vai to nesauc vienkārši par bezjēdzīgu spamu?

Pareizs pīrāga princips būtu aizturēt tvaika nokļūšanu no iekšpuses un veicināt mitruma izvadīšanos no ārpuses. Te ir viss pretēji, jo OSB ārpusē aiztur mitruma izvēdināšanos no konstrukcijas. Es neredzu šeit nekādu ātru un vienkāršu risinājumu

Pastastiet, kā telpā kura ir apkurrināta, var but kkads tvaiks, no kurienes.??? Vai tad tas nav siltums kas iet ara un tadel cilvekam arpuse ta vate ir slapja? Noņemot osb nost un uztaisot ventilejamo fasadi, viss bus kartiba. 35mm biezums ir pietiekams, nosmere sienas ar hidro izolacijas grunti, liec virsu tapeti un velreiz grunti, nekadu plevi. Kads tur tvaiks. Šitie visi pec jaunajiem standartiem runataji....

Cik var muldet rakstīja:
-----------------------------------
> Pastastiet, kā telpā kura ir apkurrināta, var but kkads tvaiks, no kurienes.???
_________________________

Fizika- gaisā ir ūdens jeb gaisa mitrums, ko mēra procentos (relatīvais gaisa mitrums- 0...100%) vai grami kubikmetrā gaisa ( absolūtais-g/m3). Relatīvais mitrums 100% nozīmē, ka konrētā temperatūrā gaiss satur maksimālo ūdens daudzumu, ko spēj uzņemt gaiss.

Jo siltāks gaiss, jo vairāk ūdens tas spēj uzņemt- vairāk gramus uz kubikmetru gaisa. Ja iekštelpās ir 23*C un 50% relatīvais mitrums , tad šo pašu gaisu atdzesējot līdz 12*C tajā būs maksimālais ūdens daudzums, ko gaiss šādā temperatūrā spēj noturēt jeb relatīavais gaisa mitrums 100%. Ja gaisu atdzesē tālāk, tas spēj noturēt vēl mazāk ūdens un liekais ūdens izkrīt kondensāta veidā jeb kā rasa (gaisa mitrums nevar paŗsniegt 100%).

Tā kā sienai priekšā ir reģipsis, kas neaiztur gaisa kustību (rēgipsis reāli "elpo" un neaiztur gaisa mitrumu), tad iekštelpu gaiss ejot cauri sienai pakāpeniski atdziest un viss liekais mitrums izkŗit kondensāta veidā vatē, jo tajā sasniedz rasas punktu. Tā kā no ārpuses ir OSB, kas bloķē vates elpošanu un žušanu, kondensāts nevar izžūt un vate paliek slapja, tās siltumizolēšanas īpašības samazinās un slapjajā vietā kondensējas vēl vairāk ūdens.

Ja no iekšpuses uzliek plēvi, vai citu materiālu, kas aiztur brību gaisa un tajā esošā mitruma nokļūšanu vatē, tad kondensāts vatē neveidojās un viss ir kārtībā. Galveinais ir nodrošināt, ka no vates uz āru spēj nokļūt vairāk mitruma, nekā iekštelpas vatē. Uzliekot ārā OSB un iekšpusē reģipsi panāk tieši pretējo un rodas aprakstītā situācija.

Komforta gaisa relatīvais mitrums ir 30-60%
Un tāds mitrums spiežas iekšā pa visām spraugām vatē, kas rezultātā samirkst. Tas ir kā uzvilkt fufaiku un iziet ārā lietū. Sākumā ir silti, bet pēc laika nosalsi. Ar māju tāpat - pirmos divus trīs gadus ok, tad nevarēs piekurināt, kaut kur pelēs. Jo vate būs kļuvusi mitra un nekā tur viņu vairs neizžāvēt...
Ja mājā neviens nedzīvo, tajā visu laiku ir konstanta temperatūra, tad jau arī problēmu nav. Bet kur ir cilvēks, tur ir problēma :D

Uģis raksta ātrāk par mani, nokaveju ar komentāru ;)

Uģi S,
šo nekad neesmu sapratis līdz galam - pieņemsim, ko iekšpuses ir pati labākā piemērotākā plēve,kas aiztur mitrumu. Siltais gaiss ejot uz āru taču tā pat atdzisis, kad būs sajaucies ar ārējo auksto. Un attiecīgi ārpusē tāpat izsēdēsies zināms mitrums. Tā ventilējamā fasāde jau tāpēc ir lai faktiski mūžīgo mitrumu vēdinātu.

Vari pakomentēt|?

gaiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Siltais gaiss ejot uz āru taču tā pat atdzisis, kad būs sajaucies ar ārējo auksto.

Ja priekšā būs plēve, tad siltais gaiss uz āru neies un ne ar ko nesajauksies, uz āru "ies" tikai siltums.
Gaiss protams uz šīs robežas atdzisīs un sasildīs to gaisu, kas plēves otrā pusē, bet tajā "ārējā" gaisā ir pavisam cits (mazāks) mitruma daudzums, tāpēc kondensāts tur neveidosies. Savukārt šajā plēves pusē kondensāts neveidosies, jo "iekšējais" gaiss līdz plēvei tik ļoti neatdzisīs.