Principa vieniga vate kas ir slapja, nu mitra, ir ārejā ka jau sakuma rkstiju 50mm biezā, kas ir starp arejo latojumu un difuzijas plevi.saprotu ka visa ta Jusu tvaika pleves padarišana tada pahazuha vien ir, principa caur 35cm biezu siltinajumu neizies ara tik daudz mitruma/siltuma saucat ka gribat, lai vissa konstrukcija paliktu slapj, izveidosu osb vieta ventilejamo fasadi un nekads slapjums ne vate ne kur citur nebus
Kartejo reizi parliecinos ka cik cilveku tik viedoklu. Labak darit pasam kautvai partaisot un eksperimentejot.vairakas reizes, bet beigas nonakt pie normala risinajuma, nevis ti dari nepareizi, kas ta dara, vajag tvaika plevi bez tvaika pleves nekādigi utt kadreiz cela saucamas paku majas un nebija nekadas sūda tvaika pleves.

"Sūda tvaika plēve"... tas izsaka visu, nav jēgas turpināt, lai cilvēks cīnas :D

Redmi rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Principa vieniga vate kas ir slapja, nu mitra, ir
> ārejā ka jau sakuma rkstiju 50mm biezā, kas ir
> starp arejo latojumu un difuzijas plevi.saprotu ka
> visa ta Jusu tvaika pleves padarišana tada
> pahazuha vien ir, principa caur 35cm biezu
> siltinajumu neizies ara tik daudz mitruma/siltuma
> saucat ka gribat, lai vissa konstrukcija paliktu
> slapj, izveidosu osb vieta ventilejamo fasadi un
> nekads slapjums ne vate ne kur citur nebus
> Kartejo reizi parliecinos ka cik cilveku tik
> viedoklu. Labak darit pasam.
Siltums un mitrums-lai arī ir zināmā mērā saistītas - tās tomēr ir divas atšķirīgas lietas. Lai izolētu situma izkļūšanu no telpas izmanto vati,bet mitruma izolēšanai-plēvi. Tas,ka pareizi izbūvēta konstrukcija tiek galā pati ar mitruma izvadīšanu- nenozīmē,ka tas nebūtu jāizolē- nevajag pārprast. Būvnormatīvs ir viens visām 1001 atšķirīgai situācijai- bet tie nav pamati-kur vērts rēķināt un domāt lai ietaupītu- plēve neko nemaksā- ieliec un miers.
Cita situācija ir tad-kad viss jau par vēlu- tad vietā diskusija- vai tiešām visa apdare jāliek kaķim zem astes lai panāktu būvnormatīvā prasīto tvaikcaurlaidības attiecību 1/5 ?
Eksperimentēt bez izpratnes par lietu kārtību var būt diezgan neauglīgs process.
Konkrētajā situācijā problēmas cēlonis Nr 1 ir difūzā membrāna,kas iemeontēta bez gaisa šķirkārtas.
Ja tā paliek slapja- mitrumu tvaika veidā cauri nelaiž nemaz



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 04/02/2022 08:51, labojis Praktiķis.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> gaiss rakstīja >>Kam tad tā ventilējamā sprauga
> aiz fasādes vajadzīga?>>
>
> Ventilējamā sprauga aiz fasādes vajadzīga, lai :
> 1) nokrišņi, lietus sniegs nenonāktu tiešā saskarē
> ar vati/pretvēja plēvi/pretvēja plāksni un to
> nesamērcētu. viena sprauga, neveiksmīga nagla,
> skrūve un slīps lietus iekļūst dziļāk kā virskārtā
>
> 2) lai nenosegtu ūdens tvaiku brīnišķīgi vadošo
> pretvēja plēvi vai plāksni ar tvaikus nevadošu
> materiālu - krāso fasādi kaut ar eļļas krāsu
>
> 3) lai veicinātu fasādes apšuvuma žūšanu pēc
> nokrišņiem- iznāk divas reizes lielāka virsma, kas
> žūst - iekšējā un ārējā (no kurām mirkst tikai
> ārējā)
> 4) lai veidotu "skursteņa efektu" - gaisa kustību
> no lejas uz augšu un veicinātu mitruma izvadīšanu.
> 5) lai vasarā saules ietekmē neuzkarstu māja -
> saulei spīdot uz fasādes tā uzkarst (it īpaši
> tumšās/melnās fasādes). Ja ir gaisa sprauga, aiz
> apšuvuma veidojas skursteņa efekts, fasāde nav
> tiešā saskarē ar vati un daudz mazāk siltuma
> nonāk ēkā.
> 5) lai nomaskētu iepriekšējo etapu/gadu
> celtniecības brāķi - aiz fasādes var būt
> visšķībākā siena, bet apšuvumu var pielikt
> perfekti
> 6) galu galā - lai aiz fasādes apšuvuma noslēptu
> elektrokabeli pagalma apgaismojumam

Paldies. Izklausāš loģiski.

Vēl 1 jautajums- ja ir nekurinata telpa ziemā. Tad ieslēdz apkuri. Kāpēc uz sienām izsežas mitrums, ja saskaņā ar iepriekš rakstito pieaugot temperatūrai gaisā var noturēties vairak ūdens. It kā izsēsties nevajadzētu uz sienām, bet tā notiek.

Praktiķis rakstīja:
>>Konkrētajā situācijā problēmas cēlonis Nr 1 ir difūzā membrāna,kas iemeontēta bez gaisa šķirkārtas.
Ja tā paliek slapja- mitrumu tvaika veidā cauri nelaiž nemaz>>>

Te noder retoriskais jautājums, kas bija pirmais - ola vai vista. Ja no iekšpuses nepienāk mitrums, tad difūzajai membrānai nemaz nevajag to uz āru izvadīt. Šobrīd iekšpusē ir neapdarināts, šķirbains ģipškartons ar ar SD vērtību , teiksim 0,5, tad vate ar SD vērtību 0,3 , kuru nosedz nobloķēta difūzijplēve ar SD ~3 un OSB plāksne ar SD vērtību ~3. Tātad ārpuses SD vērtība ir 10x lielāka kā iekšpuses, tādēļ arī uzkrājas mitrums.

Uzliekot iekšpusē polietilēna plēvi parasto vai kādu ALUPLAST , pieskrūvētu ar ģipškartonu, SD vērtība no iekšpuses būs ~ 50, jeb 10x lielāka kā ārpuses.
Savukārt uzliekot no iekšpuses kādu "elpojojošo"izolāciju, teiksim Jutadach VB 120 , iekšpuses SD vērība būs ~3 (+riģipsis, kad to apdarnās, nokrāsos dos papildus SD ~1-2) , ti, joprojām mazāka vai aptuveni tāda pati kā ārpusē.

Tā kā joprojām ir ziema un vienkāršāk un patīkamām ir darboties no iekšpuses, tad šobrīd vajadzētu uzlikt tvaika plēvi no iekšas, savukārt pavasarī - izveidot ventilējošo spraugu starp OSB un difūzijmembrānu.

Lai pilnībā izslēgtu mitruma problēmu siltinājumā, papildus plēves uzstādīšanai iekšpusē, būtu vērts arī pievērst uzmanību, lai plēves savienojumi (griesti/sienas), trubu izvadi, elektrības vadu šķērsojumi utt, būtu rūpīgi nolīmēti ar līmlentām.

Būvējam sev māju:
[ekomaja.wordpress.com]

>>Vēl 1 jautajums- ja ir nekurinata telpa ziemā. Tad ieslēdz apkuri. Kāpēc uz sienām izsežas mitrums, ja saskaņā ar iepriekš rakstito pieaugot temperatūrai gaisā var noturēties vairak ūdens. It kā izsēsties nevajadzētu uz sienām, bet tā notiek. >>
Auksti priekšmeti saskaroties ar siltu, mitru gaisu noraso. Uzpūšam elpu automašīnas stiklam, ieejam ar brillēm siltā veikalā. Sākot kurināt, apkures ierīcei tuvākie priekšmeti sāk strauji žūt, izdala mitrumu telpā, kas savukārt kondensējas vietās, kuras joprojām ir aukstas. Un gan jau sākot kurināt, telpā ir arī cilvēki , kas pieelpo un palielina mitrumu.

Gaiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vēl 1 jautajums- ja ir nekurinata telpa ziemā. Tad
> ieslēdz apkuri. Kāpēc uz sienām izsežas mitrums,
> ja saskaņā ar iepriekš rakstito pieaugot
> temperatūrai gaisā var noturēties vairak ūdens. It
> kā izsēsties nevajadzētu uz sienām, bet tā notiek.

Tieši tāpēc arī notiek. Ir tāds rasas punkts, kuru ietekmē trīs faktori gaisa temperatūra, relatīvais mitrums, un konstrukcijas temperatūra. Jeb vienkārši runājot, kāpēc ieejot aukstā laikā siltā telpā nosvīst brilles.
Strauji paaugstinoties gaisa temperatūrai gaiss ceļā satiek aukstu sienu un veidojas rasa, jo konkrētajā punktā - pie sienas temperatūra ir parāk zema, vēsākais gaiss vairs nevar noturēt tik daudz mitruma kā esot siltākam un izkrīt rasa.

Gaiss, viss ir ļoti vienkārši - pirmais sasilst gaiss ar visu tajā esošo mitrumu, turpretī sienas vēl ir aukstas. Sienām ir lielāka siltuminerce, nekā gaisam - lēnāk uzsilst un lēnāk arī atdziest. Uzpūt dvašu uz spoguļa, būs līdzīgs efekts...

Vesela čupa gandrīz vienlaicīgu atbilžu uz vienu jautājumu ;)