Problēma ir tā, ka daudziem nav priekšstats- kas tas par tvaiku, par kuru visi runā, jo kaut kādas zināšanas fizikā ir bērnudārza līmenī. Tvaiku tie tikai redz virs katla vārot kartupeļus, bet nesaprot kur tas var rasties guļamistabā un citās telpās. Daudzi tic tikai tam ko var redzēt un pataustīt, tāpēc iesaku uzpūst elpu uz auksta stikla vai tamlīdzīgi, un padomāt- kāpēc tas uzreiz noraso. Gadījumā, ja galva ir tikai tāpēc, lai nebūtu cepure rokās jānēsā, tad var pajautāt arī kādam sestklasniekam.

būvuzraugs Ints rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Lasu un brīnos - nu ir gan gudrītis!
> (būvuzraugs šitādam gudriniekam uz vietas stroikā
> pa pakaļu sadotu)
Ir labi zināt būvnormatīvus,taču ja nav praktiskas pieredzes uz izpratnes par lietām- objektā ir grūti pieņemt racionālu un pareizu lēmumu.
Nav šaubu,ka iekšpusē ir vajadzīga tvaika izolācija,bet ārpusē vates siltinājumam nepieciešama tvaikcaurlaidīga vēja aizsardzība. Privātajā sektorā situācijas mēdz būt dažādas-arī būvnormatīvam neatbilstošas- un tikai zinošs speciālists var sniegt racionālu risinājumu.
Konkrētajā situācijā Osb demontējams-tas nav apspriežams- vai viņu jēga likt atpakaļ-drīzāk nē,ja tam nav konstruktīva funkcija.
Iekšējā tvaika izolācija- racionālu apsvērumu pēc es ieteiktu riģipsi vienkārši nogruntēt ar pva līmi un taisīt plānoto apdari. Situācija būs atrisināta- āmen baznīcā!
Vēl, lasot komentārus- cilvēki jauc divas lietas gaisa caurlaidību ar ūdens tvaika difūziju. Tās ir divas atšķirīgas lietas. Gaisa caurlaidība ir pats būtiskākais mitruma iekļūšanas iemesls konstrukcijā- tam jāpieiet ļoti rūpīgi- jo kondensāta izkrišana sāksies līdz ar rasas punkta sasniegšanu
Difūzija ir pavisam kas cits- Tā neņem vērā teorētisko rasas punktu. Rasa var veidoties tur kur konstrukcijā tvaika caurlaidības faktors iegūst negatīvu vērtību-vienkāršāk izsakoties-tur kur tvaika izkļūšana tiek bremzēta ko ietekmē gan konkrēta materiāla blīvums,gan ekspluatācija temperatūra.

Šī diskusija par tvaikizolāciju laikam ir bezgalīgā diskusija.
-Vienam šķiet ka nevajag, jo tvaiku neredz, tātad neeksistē
- otram viss tāpat labi žūst jo neredz mitrumu
- trešajam liekas, ka visi ir muļķi tās plēves liekot un pēc tam sēžot 'maisiņā'
- ceturajam ģeniāla ideja ar Aquatop noiet sienas
- piektajam praksē pierādīts ka tvaikizolācija ir nevajadzīga, jo viss atkarīgs no citu materiālu blīvuma.
Es teikšu ka visas šīs idejas ir ok kamēr pats tu par tām maksā.

Ka to saprast nogruntet ar pva limi un taisit apdari?? Vari sikak iztastit ko ka darit, pa soļiem.






Praktiķis rakstīja:



-------------------------------------------------------
> būvuzraugs Ints rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > Lasu un brīnos - nu ir gan gudrītis!
> > (būvuzraugs šitādam gudriniekam uz vietas
> stroikā
> > pa pakaļu sadotu)
> Ir labi zināt būvnormatīvus,taču ja nav
> v praktiskas pieredzes uz izpratnes par lietām-
> objektā ir grūti pieņemt racionālu un pareizu
> lēmumu.
> Nav šaubu,ka iekšpusē ir vajadzīga tvaika
> izolācija,bet ārpusē vates siltinājumam
> nepieciešama tvaikcaurlaidīga vēja aizsardzība.
> Privātajā sektorā situācijas mēdz būt dažādas-arī
> būvnormatīvam neatbilstošas- un tikai zinošs
> speciālists var sniegt racionālu risinājumu.
> Konkrētajā situācijā Osb demontējams-tas nav
> apspriežams- vai viņu jēga likt atpakaļ-drīzāk
> nē,ja tam nav konstruktīva funkcija.
> Iekšējā tvaika izolācija- racionālu apsvērumu pēc
> es ieteiktu riģipsi vienkārši nogruntēt ar pva
> līmi un taisīt plānoto apdari. Situācija būs
> atrisināta- āmen baznīcā!
> Vēl, lasot komentārus- cilvēki jauc divas lietas
> s gaisa caurlaidību ar ūdens tvaika difūziju. Tās
> ir divas atšķirīgas lietas. Gaisa caurlaidība ir
> pats būtiskākais mitruma iekļūšanas iemesls
> konstrukcijā- tam jāpieiet ļoti rūpīgi- jo
> kondensāta izkrišana sāksies līdz ar rasas punkta
> sasniegšanu
> Difūzija ir pavisam kas cits- Tā neņem vērā
> ā teorētisko rasas punktu. Rasa var veidoties tur
> kur konstrukcijā tvaika caurlaidības faktors
> iegūst negatīvu vērtību-vienkāršāk izsakoties-tur
> kur tvaika izkļūšana tiek bremzēta ko ietekmē gan
> konkrēta materiāla blīvums,gan ekspluatācija
> temperatūra.

Nogruntēt riģipsi nozīmē noklāt to ar 50% pva līmes un ūdens maisījumu. Tas būtiski samazinās ģipškartona ūdens tvaiku caurlaidību. Riģipsis gaisu cauri nelaiž- par to nav jāsatraucas- komunikāciju un citi riģipsī veidotie caurumi gan būtu jāapstrādā lai caur tiem konstrukcijā brīvi neikļūst siltais telpu gaiss.

Cogito rakstīja:
-------------------------------------------------------
> gaiss rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > Siltais gaiss ejot uz āru taču tā pat atdzisis,
> kad būs sajaucies ar ārējo auksto.
>
> Ja priekšā būs plēve, tad siltais gaiss uz āru
> neies un ne ar ko nesajauksies, uz āru "ies" tikai
> siltums.
> Gaiss protams uz šīs robežas atdzisīs un sasildīs
> to gaisu, kas plēves otrā pusē, bet tajā "ārējā"
> gaisā ir pavisam cits (mazāks) mitruma daudzums,
> tāpēc kondensāts tur neveidosies. Savukārt šajā
> plēves pusē kondensāts neveidosies, jo "iekšējais"
> gaiss līdz plēvei tik ļoti neatdzisīs.


Kam tad tā ventilējamā sprauga aiz fasādes vajadzīga?

Par šādiem izteikumiem manā būvobjektā Praktiķis tagad tiktu atlaists.
Paskaidrojums:
- pva maisījums ūdenī ir tas pats dziļumgrunts, kurai ir lieliska tvaiku caurlaidība un problēmu neatrisinās

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nogruntēt riģipsi nozīmē noklāt to ar 50% pva
> līmes un ūdens maisījumu. Tas būtiski samazinās
> ģipškartona ūdens tvaiku caurlaidību. Riģipsis
> gaisu cauri nelaiž- par to nav jāsatraucas-
> komunikāciju un citi riģipsī veidotie caurumi gan
> būtu jāapstrādā lai caur tiem konstrukcijā brīvi
> neikļūst siltais telpu gaiss.

būvuzraugs Ints rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Par šādiem izteikumiem manā būvobjektā Praktiķis
> tagad tiktu atlaists.
> Paskaidrojums:
> - pva maisījums ūdenī ir tas pats dziļumgrunts,
> kurai ir lieliska tvaiku caurlaidība un problēmu
> neatrisinās
>
> Praktiķis rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > Nogruntēt riģipsi nozīmē noklāt to ar 50% pva
> > līmes un ūdens maisījumu. Tas būtiski samazinās
> > ģipškartona ūdens tvaiku caurlaidību. Riģipsis
> > gaisu cauri nelaiž- par to nav jāsatraucas-
> > komunikāciju un citi riģipsī veidotie caurumi
> gan
> > būtu jāapstrādā lai caur tiem konstrukcijā
> brīvi
> > neikļūst siltais telpu gaiss.
Jums būvinženieriem ir grūti izkāpt no normatīva, taču ja saprot to ka tvaikcaurlaidības attiecība 1:5
ir aktuāla pie maksimālas noslodzes (peldbasinā), tad parastā mājā tvaika noslodze bieži vien nepārsniedz ārējās vēja barjeras tvaikcaurlaidības kapacitāti= tādējādi iekšējā tvaika barjera bieži vien ir formāla.
. Parastu grunti nevajag salīdzināt ar 50% pva līmes šķīdumu.Grunts iesūcas struktūrā ,bet pva veido plēvi, kas ir galvenā atšķirība

gaiss rakstīja >>Kam tad tā ventilējamā sprauga aiz fasādes vajadzīga?>>

Ventilējamā sprauga aiz fasādes vajadzīga, lai :
1) nokrišņi, lietus sniegs nenonāktu tiešā saskarē ar vati/pretvēja plēvi/pretvēja plāksni un to nesamērcētu. viena sprauga, neveiksmīga nagla, skrūve un slīps lietus iekļūst dziļāk kā virskārtā

2) lai nenosegtu ūdens tvaiku brīnišķīgi vadošo pretvēja plēvi vai plāksni ar tvaikus nevadošu materiālu - krāso fasādi kaut ar eļļas krāsu

3) lai veicinātu fasādes apšuvuma žūšanu pēc nokrišņiem- iznāk divas reizes lielāka virsma, kas žūst - iekšējā un ārējā (no kurām mirkst tikai ārējā)
4) lai veidotu "skursteņa efektu" - gaisa kustību no lejas uz augšu un veicinātu mitruma izvadīšanu.
5) lai vasarā saules ietekmē neuzkarstu māja - saulei spīdot uz fasādes tā uzkarst (it īpaši tumšās/melnās fasādes). Ja ir gaisa sprauga, aiz apšuvuma veidojas skursteņa efekts, fasāde nav tiešā saskarē ar vati un daudz mazāk siltuma nonāk ēkā.
5) lai nomaskētu iepriekšējo etapu/gadu celtniecības brāķi - aiz fasādes var būt visšķībākā siena, bet apšuvumu var pielikt perfekti
6) galu galā - lai aiz fasādes apšuvuma noslēptu elektrokabeli pagalma apgaismojumam

Vari ludzu iedot epastu, lai varu sazinaties.?