Es dzīvoju dzīvoklī, kuram ārējā siena ir ~25cm gāzbetons, apmests no abām pusēm. Cik precīzi tie cm lai pasaka kāds, kurš zin cik lika 103. sērijas mājām. Nu lūk, mājai 20 gadu (40gadīgas arī ir šur tur), gāzbetons pirmreizinātājos sadalījies nav, kurā vietā atrodas rasas punkts vvz, bet droši vien sienā, pelējuma nav, vates nav, putuplasta nav, plēves nav ... _kur_ ir apslēpta tā maģija, ka nekas no iepriekš piesauktajām kataklizmām nenotiek ?!?!

Jā, par to plēvi uz blokiem aaaa varētu nedaudz detalizētāk... ;)

A re kur aeroc piedāvā izmaksu salīdzinājumu tabulu par doto tēmu:

[www.aeroc.lv]

Vai kāds no ekspertiem var pakomentēt ar ko Aeroc ir labāks vai sliktāks par fibo, keraterm vai kādu citu alternatīvu materiālu!!??

Analizéjot AEROC gåzbetona siltumtehniskås îpaßîbas, nepiecießams
apskatît jautåjumu par kondensåta («rasas punkta»)
veidoßanås iespéju sienå, kas veidota no 375 mm biezajiem
AEROC EcoTerm blokiem.
Silts gaiss var uzñemt vairåk mitruma üdens tvaiku veidå nekå
auksts gaiss. Gaisam atdziestot, relatîvais gaisa mitrums pieaug
tik ilgi, kamér tiek sasniegts piesåtinåjuma lîmenis un üdens
tvaiki såk kondenséties. Íis punkts tiek saukts par rasas punktu.
Ir izplatîjies k¬üdains uzskats par to, ka vienslåña sienå tajå vietå,
kur temperatüra ir 0 °C, veidojas kondensåts. Tåpéc iesaka
sienu siltinåt, lai ßis tå saucamais nulles punkts atrastos nevis
sienas blokos, bet tur, kur atrodas siltumizolåcija.
6. attélå ir parådîts mitruma sadalîjums 375 mm biezå
AEROC gåzbetona bloku sienå normålos ekspluatåcijas apståk-
¬os (sienas iekßéjås virsmas temperatüra ir +20 °C un relatîvais
gaisa mitrums RH = 40%; sienas åréjås virsmas temperatüra
ir –15 °C un RH = 90%).
Kondensåts sienå rodas nevis tur, kur ir temperatüras nullpunkts,
bet gan tur, kur krustojas piesåtinåta un nepiesåtinåta
tvaika lîknes. Kå redzams 6. attélå, viendabîgå AEROC gåzbetona
bloku årsienå bez papildu siltinåjuma ßîs lîknes nekrustojas,
tåpéc ßådai AEROC gåzbetona bloku årsienai nedraud kondensåta
veidoßanås.

AEROC rakstītais par rasas punktu principā ir pareizs, BET ... nez kāpec izvēlēts 40% relatīvais gaisa mitrums iekšpusē. Nu es protams zinu kāpēc, tāpēc, lai ārpusē pie -15C RH būtu zem 100% :)

Nezinu, cik var ticēt, bet pamata neticēt nav - "Ja relatīvais gaisa mitrums ir mazāks par 30–40%, var rasties augšējo elpošanas ceļu saslimšanas – ieelpojot šādu sausu gaisu, izžūst elpošanas ceļu gļotāda."

Viens interesants saka, ka "Literatūrā atradu, ka optimālajam mitrumam jābūt 40-60%". Man dzīvoklī, cik atceros, ziemā turējās ap 60%. Un ja ņem vērā, ka daudzas mājas nav būvētas pareizi, vai netiek ekspluatētas pareizi, tad tur "dzimtais" RH var būt arī lielāks par 60%.

Tātad, aplūkosim AEROC piemēru, tikai pieņemot iekšpuses RH=60% pie temperatūras 20C. RH būs 100% (radīsies kondensāts) pie temperatūras ...

Hm, izmantoju vairākus online kalkulatorus, piemēram, diezgan advancēts izskatās
[www.cactus2000.de]
tur zem Example ir kā uzzināt RH izmaiņās, mainoties temperatūrām.

Man kaut kā pat nesanāca, ka pie 20C un RH=40%, temperatūrai krītot līdz -15C, RH būtu 90%. Pēc tiem kalkulatoriem sanāca, ka kondensāts šajā gadījumā rodas, ja priekšmeta (sienas) temperatūra ir 6C. Tā kā neesmu speciālists šajos jautājumos, varbūt kāds var pakomentēt, kāpēc man radās šādas atšķirības aprēķinos ar AEROC?

Principa pec visu materialu siltumvaditspejam ekai ir pilnigi pietiekami AEROC 300mm un 70mm PAROC FAS 4, bet lanak jau butu 100mm PAROC FAS 4.

Šeit tiek diskutēts tikai par vienu no mitruma pārvades mehānismiem - LBN iekļauto "ūdens tvaika difūziju" (difūziju būvmateriāla iekšienē atrodošamies gaisā).
Atsevišķos materiālos, piemēram, minerālvatē, tas arī ir vienīgais vērā ņemamais.
Turpretim citos, tostarp gāzbetonā (pieņemu, ka Aeroc būtiski neatšķiras no padlaika Vangažu gāzbetona) mitrums pārvietojas arī pa kapilāriem, tāpēc "slapjums" nevis uzkrāsies teorētiskajā rasas punktā bet gan centīsies vienmērīgi izklīst pa visu konkrētā materiāla vai pat citu pieguļošu higroskopisku materiālu tilpumu.

Vislabāk man patika komentārs par ventkameru :) To var uzrakstīt tikai padomju cilvēks. Nevienā ziemeļvalstī nevar ne saskaņot projektu, ne nodot ekspluatācijā māju bez piespiedu mehāniskās ventilācijas. Un tas viss neskatoties uz to, ka tur ir auksts un apkure dārga. Kas ir dzīvojis kādā no šīm valstīm, uzreiz sapratīs. Tik kolosāls mikroklimats, kāds ir Zviedru mājās nav nekur šeit pat manīts. Un jā - viņiem visām mājām ir tvaika izolācija no iekšpuses. Šo jautājumu pat nav vērts apspriest - var, protams, celt māju no govs klaķenām un visiem stāstīt, cik kolosāls klimats ir iekštelpās, bet tā vairāk ir tāda sevis mānīšana. Gaiss telpās bez ventilācijas nevar būt labs, pat teorētiski. Gaisam ir jāmainās - kaut lēni, bet tomēr un visu laiku. Zviedri sev neko sliktu un nevajadzīgu netaisīs, un viņi, manuprāt, ir stipri attīstītāki un gudrāki par mums. Kas tur ir dzīvojis zinās, ka zviedrs ir 100% praktiķis un ne santīma neizdod šikam vai tāpēc, ka visi tā dara.
Laiks iet uz priekšu, arī būvniecības tehnoloģijas. Nevajag no tām baidīties, vajag tās tieši otrādi, pieņemt un priecāties par to.

Kāds ir pamatojums, ka visām mājām, visiem sienu un siltunājuma risinājumiem jāliek tvaika izolācija no iekšpuses? Pamatojums no būvfizikas viedokļa interesētu, nevis tādēļ, ka būvtehnoloģijas attīstās, zviedri ir gudri, bet kosmosa kuģi vago Lielo teātri ? ;) vēl interesē, kā tīri tehniski tas izdarāms, piem. keramzīta blokiem ar apmetuma apdari...