UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Privātmāju būvniecība :  Building.Lv Forums

Iet uz lapu: 1234Nākošā
Pašreizējā: 1 no 4
Mansarda siltināšana
Autors: J (87.110.19.---)
Datums: 30/05/2012 20:43

Kāds ir pareizais siltumizolācijas un pretvēja plēves izvietojums mansardā virs mansarda pārseguma? Vai šiem materialiem ir jaatrodas mansarda pārsegumā vai tie jālaiž tālāk augšā pa spārēm līdz korei? Vai ir kādas atšķirības šjā ziņā starp siltumizolācijas un pretvēja plēves novietojumu? Jumta segums ir paredzēts no bitumena šindeļiem, spāres un pārsegumi - koks, mansardu paredzēts apdzīvot.

Re: Mansarda siltināšana
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (---.wapgw.bi.lt)
Datums: 30/05/2012 21:49

Idejiski bēniņu uzdevums jumtā bija regulēt - samazināt temperatūras svārstības ēkā un salētināt ēkas izbūvi un tās ekspluatāciju, jo pie esošiem 'kvalitatīviem' bēniņiem veidojas vienkāršas iespējas izmantot lētus beramus siltumizolācijas materiālus un vienkārša iespēja atlikt jumta remontu uz sev vēlamu laiku, ... bet šodienas lētā elektrība un lētā gaisa kondicionēšana visas šīs labās senču idejas aizmēž ar lielu zaru slotu... tapēc mēs mēģinam ielīst jumta izbūvēs un teikt - 'cik tas ir forši'
Tātad mēs veidojam ēkai koka konstrukcijas jumtu, kuru nosedzam ar 'neelpojošu' - mitruma tvaikus necaurlaidošu plēvi - no ruļļa ar bitumu noklātu izcirstu materiālu, atšķirībā no māla vai smilšu-betona dakstiņiem. No būvniecības prasībām zināms, ka koks OBLIGĀTI jāvēdina... tātad jumtā vajag veidot vēdspraugu un ventilācijas atveres kā dzegās, tā korē rēķinot 1/400 daļu no jumta ieklātās platības. Tad zem vēdspraugas nāk siltumizolācija, tad tvaika izolācija un apdare. Jūsu gadījumā pretvēja plēvei nav nekāda nozīme, jo vēdināšanas atveres parasti nav tik lielas, lai vējš ko spētu nodarīt siltumizolācijai vai no tā izspiest silto gaisu... principā virs siltumizolācijas pietiek ar agroplēvi vai papīru.

Re: Mansarda siltināšana
Autors: J (87.110.19.---)
Datums: 30/05/2012 22:17

Par bēniņu izbūvi - viedokļi ir dažādi, par elektrības un kondicionēšanas lētumu vēl varētu padiskutēt, bet nenoliedzami ir parādījusies jauni materiāli, kuri senčiem nebija pieejami un kuri ļauj paveikt to, ko kādreiz nevarēja tik viegli izdarīt.
Pat ja pieņemam, ka gaisa kustība pa to 5cm ventilācijas spraugu ir tik niecīga, ka nekādu vēja izolāciju nevajag un siltums no tās vates izpūsts netiks, es tomēr papīra (bituma papīra) vietā izvēlētos nedaudz izturīgāku (vienkāršāka ieklāšana uz spārēm), elpojošāku un mitruma izturīgāku pretvēja plēvi (difūzijas membrānu), kura gan protams ir attiecīgi dārgāka :)
Tauta vēl runā, ka pa to kores ventilāciju ziemās vēdināšanas atveri mēdzot piepūst pilnu ar sniegu, kurš, protams, atkušņa laikā kūst un ja tur nav plēves, tad viss attiecīgi nonāk uz papīra vai iekšā vatē...
Bet tad cik noprotu rekomendācija būtu laist siltumizolāciju komplektā ar papīru (vai plēvi) pa mansarda horizontālo pārsegumu un atstāt nelielus aukstos bēniņus, līdzīgi kā to kadreiz idejiski senči darīja?

Re: Mansarda siltināšana
Autors: v_t (87.110.74.---)
Datums: 31/05/2012 09:02

no senčiem nepieejamiem materiāliem ieteiktu tvaika plēves vietā lietot atstarojošo izolāciju.
vasarā, saulainā laikā mansardā temperatūra būs daudz patīkamāka.

Re: Mansarda siltināšana
Autors: rbb (217.24.65.---)
Datums: 31/05/2012 09:22

Ar mansarda siltināšanu ir bēdīga pieredze, jo nav vēl redzēts pareizs izpildījums un nav arī iespējams to pareizi izpildīt.
Iesaku ievākt vairāk informācijas kā ir dzīvot mansardā pēc siltināšanas un kāds ir apkures rēķins.
Pirms veikt abdares darbus pārbaudīt siltinājuma kvalitātes iestrādi ar [www.rbb.lv]
un mēģināt novērst pieļautos defektus
Plēves savos objektos neizmantojam jo tas ir īstermiņa pasākums, ilgtermiņā ir ļoti dārgi.
sk [www.rbb.lv]

Re: Mansarda siltināšana
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (---.wapgw.bi.lt)
Datums: 31/05/2012 10:05

Par speciālas difuzijas membrānas izmantošanu... no vācu inženieru pētījumiem par mitruma kondensāta veidošanos uz jumta pasegumu kā secinājumu var teikt, ka tas pamatā rodas un veidojas metāla seguma jumtiem, kuri ugunsdrošības dēļ racionāli pilsētvidē... jumtiem, kur segumā bitumena loksnes stiprinātas pie cieša klāja - dēļiem vai OSB; saplākšņa plātnēm - kondensācijas rašanās praktiski neiespējama, bet gaisa spraugas caurvēdināšana OBLIGĀTA.
Tad jautājums- kapēc par speciālo pretvēja membrānas ietaupīto naudu nelikt kvalitatīvākus logus vai slēģus?
No dažādām idejām par ēku... savā mājā es saules radiācijas rādīto bēniņu telpas silto gaisu pavasarī un rudenī ar ventilātora palīdzību pārdzenu ēkas pagrīdē izmantojot esošo mūrēto rezerves dūmkanālu... iespējams kaut ko nedaudz ietaupot apkurei
Runājot par vēdināšanas elementu izpildi.. viss jādara ar saprašanu.. korē vēdspraugu izpilda izmantojot 2*2mm sietu, kas vismaz 95% apjomā samazina saputināšanu; vēdināšanai var izmantot no bēniņu telpas radītu vēdcauruli, kas pieslēdzama dūmenim; izmantot speciālus vēdināšanas lodziņus - jā bēniņi ir pietiekoši brīvi

Re: Mansarda siltināšana
Autors: jtdesign (---.9darzi.lv)
Datums: 31/05/2012 11:57

Bituma šindeļu jumtā parasti vēja plēve nav nepieciešama, vēja barjeras funkciju pilda hidroizolācija.

- bituma šindeļi
- apakšklājs
- OSB
- retināts dēļu klājs (nepieciešamību nosaka konkrētā jumtā no OSB biezuma izvēles un spāru soļa)
- garenlatas uz spārēm (veido gaisa spraugu)
- hidroizolācija
- spāres

Tvaika barjera starp griestiem un izolāciju vajadzīga.

Re: Mansarda siltināšana
Autors: J (87.110.19.---)
Datums: 31/05/2012 20:41

Redz cik dažādi viedokļi par plēves pielietošanu:

jtdesign iesaka hidroizolāciju (īsti gan nesaprotu kam tur vajag hidroizolacijas plēvi);
Ivars Brinkmanis savukārt uzskata, ka tur nekāda mitruma no kondensācijas nebūs (kam pilnībā piekrītu) līdz ar to arī nav vajadzīga nekāda hidroizolācija, bet tāpat uzkata, ka arī pretvēja barjera varētu būt nepieciešama;
rbb vispār nekādas plēves jumta konstrukcija neizmanto, lai gan nesen vienā ierakstā kāds ar līdzīgu niku apgalvoja, ka pat ekovates izmantošanas gadījumā esot tvaikizolācijas plēve jāliek...

Bet jautājums jau tomēr vairāk bija nevis par pīrāgu kā tādu, bet gan par siltumizolācijas un plēves (hidro, vēja vai papīra) pareizu izvietojumu virs mansarda pārseguma...

Re: Mansarda siltināšana
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (---.wapgw.bi.lt)
Datums: 31/05/2012 22:34

Datums: 30.05.2012 21:49 jau ir apraksts, bet var atkārtot skaitot no iekšpuses un saprotot, ka telpa ziemā tiks apdzīvota un būs silta:
apdares materiāls;
tvaika izolācija;
siltumizolācija;
papīrs - kartons;
caurvēdināma gaisa starpkārta;
bitumena jumts uz cieša klaja

Re: Mansarda siltināšana
Autors: rbb (217.24.65.---)
Datums: 01/06/2012 08:59

Tā tas ir, cik cilvēku tik viedokļu.
Atliek pieņemt lēmumu un eksperimentēt uz sevi.
[www.rbb.lv] var redzēt pārs piemērus kā jbūtu jāiestrādā tvaika izolācijas plēve. līdzīgi tas jādara arī no ārpuses [www.rbb.lv] tā pat kā logiem.

Re: Mansarda siltināšana
Autors: jtdesign (---.9darzi.lv)
Datums: 01/06/2012 12:25

Ir tāda ļoti interesanta literatūra - dažādu jumta segumu un visādu plēvju ražotāju tehniskā informācija - tur var interesantas lietas priekš sevis atklāt. Pirms tam nebiju aizdomājies par hidroizolācijas nepieciešamību bituma šindeļu jumtā, bet atradās tāds risinājums vairākiem ražotājiem.

Un vēl - neieciklēties tikai uz latviešu (vai krievu) valodā atrodamu informāciju, pasaule ir daudz dažādāka.

Re: Mansarda siltināšana
Autors: kaamisz (62.63.179.---)
Datums: 01/06/2012 12:29

Starp pekstiņiem un vēdspraugu pirms vates jāliek vēja barjera lai neizpūs vatē esošo silto gaisu. Par šo vēja barjeru var kapot vēja pēve kas no 1 puses būs kā hidroizoācija un neļaus mitrumam iekļut vatē kā arī no otras puses kas vērsta uz vati izvadīs tur nokļuvušo mitrumu.

Re: Mansarda siltināšana
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (---.wapgw.bi.lt)
Datums: 01/06/2012 18:00

kaamisz... kapēc zem blīva gaisa un vēja necaurlaidīga' un 'mitruma' tvaiku necaurlaidīga jumta seguma '- bituma dakstiņiem uz siltumizolācijas būtu jāliek vēja barjera, Ja jau Latvijā tā vēja būtu tik daudz... tad nebūtu problēmu ar vēja ģenerātoru atmaksāšanos... nenāktos mums maksāt 3x..5x lielāku cenu par zaļo enerģiju.
es vienmēr cenšos pateikt.. ka tās pāris 'ekstremālās' dienas kopumā konstrukcijai, kas stāv 25..50 gadus neko nodarīt nevar.. nebūs tas vējš vēdspraugā.

Re: Mansarda siltināšana
Autors: kaamisz (62.63.179.---)
Datums: 04/06/2012 12:18

Tapēc ka starp jumta segumu un siltumizoāciju ir 5cm vēdsprauga. Nez kā būtu rodeņos un ziemā kad lielāki un aukstāki vēji to vati dzesētu.

Re: Mansarda siltināšana
Autors: aaaa (---.csc.lv)
Datums: 04/06/2012 16:08

Ja pats savām acīm nebūtu redzējis kā zem bleķa jumta ar pabeigtām vēja kastēm cauri 25cm vatei iekšpusē plivinās tvaika plēve ne īpaši stipra vēja laikā, tad ticētu Ivara teiktajam. Manuprāt, vēja barjera virs siltinājuma ir pilnīgi obligāta!

Re: Mansarda siltināšana
Autors: Valdis Liepa (212.93.100.---)
Datums: 04/06/2012 19:58

Zem bleķa jumta vislabāk likt ruberoīda jumtu , lai novadītu kondensātu un zem ruberoīda siltinājums 25-30cm.
šādu risinājumu skat. šeit
[]
Lai Jums veicas!

Re: Mansarda siltināšana
Autors: KristapsD (---.deac.net)
Datums: 21/04/2014 23:27

Lai nevērtu jaunu tēmu, pacelšu šo.

Šodien pētot vectēva mājas jumta konstrukciju un štukojot par savu, radās sekojošs jautājums - kāpēc agrāk spārēm šķērsvirzienā klapēja klāt collīgos dēļus ar bomkantīm, bet tagad visi visur min škērslatojumu, piem. 70*30(h) ? Tiek plānots tērauda jumts un arī Ruukki mājaslapā pie instrukcijām ir latas. Vai tas ir tikai kokmateriālu taupības nolūkā?

Visa filozofēšana radās sakarā ar to, ka mājās ir lērums collīgo dēļu ar bomkantīm, bet zeimerēt un taisīt latas būtu vairāku dienu darbs. Vai ir kādas būtiskas problēmas, ja mansarda ēkai ar daļējiem bēniņiem, ir sekojošs jumta pīrāgs:
tērauda jumts
collīgo dēļu klājs
iekarena pretkondensāta plēve
5*5cm latas pienaglotas spārēm
pretvēja izolācija cieši pie siltumizolācijas
spāres 200mm(h) un tikpat daudz siltumizolācija
siltumizolācija + tvaika barjera

Cik esmu lasījis par pretkondensāta plāvēm, tad tās mitrumu nelaiž cauri, bet gan notur zem sevis, līdz tas izvējo. Līdz ar to pieņemu, ka gaisa spraugai virs pretkondensāta plēves lielas jēgas nav?

Re: Mansarda siltināšana
Autors: khe (---.deac.net)
Datums: 22/04/2014 07:00

Tad jābūt ļoti pārliecinātam, ka tā paliks iekarena, jo mēdz sarauties ar laiku. Lai gan ,ja būs nezēmerētu dēļu klājs, tad piles zem bleķa tāpat neveidosies.

Re: Mansarda siltināšana
Autors: Zodčijs (---.deac.net)
Datums: 22/04/2014 13:08

Kondensāts (kondensējies gaisa mitrums) zem bleķa būs vienmēr - jautājums - kur viņš paliek....Un kur paliek sniedziņi un kūstošais sniegūdens, kas pa lokšņu sadurvietām pasūcās zem seguma... Viss-Tas sasūcas minētajā dēļu klājā....pēdējais iznāk kā visa mitruma - slapjuma uztvērējs 100% pa visu jumta plakni...

Jā - uzliekam profilēto metālskārdu - kas nav plakans - tas pieguļ (pieskaras) pie dēļu klāja tikai ar šķērsviļņu stūriem un garenviļņu ielejām - ...bet starp metālu un dēļu klāju vējošanās ļoti sīka - turās paaugstināts mitrums, kas bojā Metālu un Dēļi arī ātrāk bojājas...

1)Vienalga vai tās ir latas vai dēļi vai nomaļi (bomkanšu) - tie jāliek ar atstarpēm - 35cm (Monterey tips) vai kā...un vēlams tā, lai segums pilnībā ir virs dēļu virsmas (pareizi atliekot attālumu starp pirmo un otro latu - no apakšas - karnīzes)...un tā būs vispareizākais...

2)Un forumā neskaitāmas reizes apcerēts - tavā situācijā prātīgākais - uz vates tieši virsū likt nevis parastu pretvēja plēvi - bet multifunkcionālo difūzijas membrānu ( pretvēja un arī pretkondensāta funkcijai - elpojošā ), nevis tur pūlēties iekarināt...

3)un tad 5x5cm latu vietā tad var ņemt arī plānākas (ja ir) - min.3 cm (vēdsškirkārtas biezumam nāk klāt gaisa starpa līdz j.segumam - un tad arī caur garenviļņu uzkalniem gaiss nedaudz caurstaigā )

Pārējais - tā kā tavā pīrāgā minēts...

Re: Mansarda siltināšana
Autors: KristapsD (---.deac.net)
Datums: 22/04/2014 18:01

Zodčij, tencinu par atbildi!

Jā, es biju domājis par difūzijas membrānu, bet viena lieta man īsti nelīmējās kopā. Ja membrāna ir cieši klāt siltumizolācijai, tad tā ir paralēla plakne, kur pa pilienam sakrīt kondensāts. Vai tas nepūdēs spārēm paralēlās latas, ja starp spārēm nav vieta, kur membrānai ieliekties?
Otrs konflikts: kā esmu lasījis, tad difūzijas membrānu malas karinot lietus teknēs. Tā kā manā gadījumā fasādes apdare nav cietā vate un dekoratīvais apmetums, bet gan ir ventilējamā fasāde ar ķieģeļu apdari, tad iekarinot difūzeni notekā, viss augšupejošais gaiss tiek ievirzīts jumta siltumkziolācijā. Veidojot 2 atsevišķas kārtas, pirmo pretvēja barjeru var salīmēt kopā ar sienās esošo pretvēja barjeru, tādejādi sanāk nepārtraukta pretvēja izolācija no visām pusēm. Otro - zem bleķa esošo pretkondensāta plēvi var skaisti iekarināt noteikās.
Tāds man tas funktieris bija.

Iet uz lapu: 1234Nākošā
Pašreizējā: 1 no 4


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 **      **  **     **  **    **  **     **  **     ** 
 **  **  **  **     **  ***   **  **     **  **     ** 
 **  **  **  **     **  ****  **  **     **  **     ** 
 **  **  **  **     **  ** ** **  **     **  **     ** 
 **  **  **   **   **   **  ****  **     **  **     ** 
 **  **  **    ** **    **   ***  **     **  **     ** 
  ***  ***      ***     **    **   *******    *******  

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727