Te vienā blakus tēmā dalībnieki bieži piemin nekustamā īpašuma nodokli, pārsvarā cik viņš slikts.
Atcerieties vienu lietu - ar NĪN likmēm var ļoti viegli sasniegt vēlamos(plānotos) budžeta ieņēmumus šajā pozīcijā. T.i. ja likmi pacels par 5%, tad iekasēs par 5% vairāk, ja pacels par 14%, tad iekasēs par 14% vairāk. Tas tāpēc, ka šajā ziņā ar datiem viss ir kārtībā, visa zeme sadalīta un visi īpašnieki zināmi, un praktiski nav iespēja izvairīties no tā maksāšanas. Praktiski, jādomā, ka budžeta ieņēmumu plānošana šajā sadaļā notiek izejot no pretējā - ir zināms cik liels caurums jāaizlāpa un tam piedzen nodokļa likmes. Vajadzīga tikai kārtīga Ecxell tabula ar vajadzīgajiem datiem un viss notiek. Tā lūk mīlīši!!! Grieķijā gan tas neesot tik viennozīmīgi.

Tieši tāda pati sakarība pastāv starp nokļiem kas skar autotransportu, ko mēs visi ļoti labi pazīstam no personīgās pieredzes. Jo visi auto piereģistrēti un īpāsnieki zināmi, apskate jāiet utt. Cik pieliks tik arī noplēsīs un nekur tu neliksies.

Gluži pretēji ir ar citiem nodokļu veidiem, piem., akcīze uz degvielu, tabaku un alkoholu. Tur skaidri zina, ka nodokļu pieaugums viedos ieņēmumu kritumu, jo momentā vienā no valsts robežas sektoriem izveidojas ahūnais caurums utt., utt!

Valsts darbojas caur nodokļu iekasēšanu un dažreiz mums no tā mazliet kaut kas atlec, nedaudz, bet atlec!

Int, un tieši šie apsvērumi ir tie, kuru dēļ NĪN ir pamatīgi jāceļ, vienlaikus samazinot ienākumu nodokļus. Ienākumu nodokļi ir optimizējami, slēpjami, ofšorizējami, pataisāmi par dividendēm, attaisnojumiem izdevumiem utt. Un šīs priekšrocības bauda tieši bagātie cilvēki ar grāmatvedību Kiprā, kamēr caurmēra latvietis savu aldziņu par dividendēm nepārtaisīs.


Savukārt NĪN ir viegli un lēti administrējams, NĪ paslēpt nevar un tādejādi tiek sasniegti arī taisnīgi mērķi - pelēkās ekonomikas darboņu guvums arī tiek taksēts.

Pirms diviem mēnešiem IIN kritās par 1%, jeb 10 ls uz 1000 latu algu, kas ir 120 gadā. To NĪN nīdēji, kas tūlīt gaudos te kā kuņas uz plosta, nepieminēs. Attiecīgu kāpumu NĪN pusē gan visiem izstāstīs.

Bildi dažkārt vajag redzēt plašāku.

Tomēr tas ir noziegums prasīt kaut kādu nodokli no ēkas saimnieka, ja viņš pat neko nav būvējis,saņēmis mantojumā, bet ar pēdējiem spēkiem cenšas uzturēt kaut cik kārtībā, un īpašuma dēļ nevar pretendēt ne uz kādām dzīvokļu rindām, un arī apmainīt pret normālu dzīvokli nevar. Genocīds. Tiek izdzīts no pilsētas, kur viņa senči tam uzbūvējuši māju pirms vairāk kā 40 gadiem , uz laukiem, kur nav darba.

Galveinais cilvēkiem iestāstīt, ka tādi un šitādi nodokļi ir bez maz jau no Dieva paredzēti un ir no pasaules radīšanas brīža, un ka savādāk vienkārši nav iespējams eksistēt uz zemeslodes.
Savulaik bija tāds "gaismas nodoklis" - jo lielāks logs namu jumtastāvos, jo lielāks nodoklis jāmaksā par gaišāku telpu (tagad atskatoties uz tādu nodokli - nu stulbi kaut kā... bet toreiz tas bija normāli), tas pats tagad ar NĪN, ļooooti gribas cerēt ka kaut kad pārredzamā nākotnē arī par tamlīdzīgiem mesliem varēs teikt - nu stulbi tas toreiz bija.
Ir taču debīla sistēma - kamēr man pagalmā stāv dēļu kaudze sakrauta čupā - nevienam neko nevajag, tiklīdz es to kaudzi sastutēju kaut kādā kvadrātveidīgā vai vēl kādā formā - tā uzreiz, lūdzu nomaksājiet nodokli, kaut gan pēc būtības, nekas nav mainījies - "čupa" vien ir.
Nez kāpēc man šķiet, ka varētu jo tīri labi iztikt bez meslu nodevām kā tādām, viss atkarīgs tikai no cilvēka prasībām šajā dzīvē...

O, jā. Vēl mēs ļoti gribam dzirdēt par tantiņu kāpu joslā ar mazo pensiju un mantoto 6500 m2 zemes gabalu. Viņa vienmēr atdzīvojas. Pastāstiet mums to atkal, jo citādi es jau esmu piemirsis kāpēc Filipa Kirkorova Jūrmalas īpašuma nodokļi būtu netaisnīgi un tādejādi jāpiefinansē no mana IIN.

Vēl ārkārtīgi netaisnīgs būtu NĪN īpašumam Mākoņi otrpus no Rīgas, jo tā apejoties ar attiecīgo Gērnsijas salas ltd mēs sūtītu sliktus signālus ārvalstu investoriem.

Nodokļi vispār ir netaisnīgi. Ir dažas valstis, kur tos neiekasē. Ziemeļkoreja, Kuba.

Iespējams ir kāda sakarība - jo alkatīgāka (uz mantiskām vērtībām orientēta sabiedrība), jo lielākus meslus tā pieļauj sev uzlikt. Jo vairāk cilvēks grib - jo arī vairāk no viņa var prasīt (paņemt).
Kuba, ZKoreja mākslīgi - uzspiesti ļaudīs mazina alkatības sajūtu - tur cits ceļš cilvēkiem ejams.
Mans uzskats, ka varu vajag decentralizēt - pašvaldībām jākļūst noteicošajām un goda cilvēki no sava vidus jāizvēl, nevis jāpakļaujas saujiņai ļautiņu no Rīgas kantora.

nevajag Zkoreju un Kubu piesaukt.

Tepat mūsu kaimiņi - Lietuva, Igaunija - nekustamā nodokļa likme ir MAZĀKA, nekā LV. Un pakaļa ar NĪ cenām ir mazāka nekā pie mums. Kāpēc tā? Ja jau nodokļos vaina, tad tur vajadzēja būt lielākai pakaļai?

Skaties šeit [www.liaa.gov.lv] - par 2012. gada likmēm.

71. lpp - Lietuvā, NĪ būvēm 0.3 - 1%, BET (Godmaņa BET) no NĪ nodokļa būvēm ir atbrīvotas privātpersonas, ja kopējā ģimenes īpašuma vērtība nepārsniedz 290 000 EUR. Par to, kas pārsniedz, jāmaksā 1% no vērtības gadā. Turklāt nodokļu maksātājam izpildoties kaut kādiem priekšnosacījumam ir iespēja apstrīdēt masveida novērtējumu un panākt individuālu novērtējumu. Zemes nodoklis 1.5% (izņemot mežus).

87. lpp - Igaunija - būves - NAV NODOKĻA VISPĀR, zeme - 0.1 - 2.5% atkarībā no vietas un pašvaldības. Tallinā augstākā = 2.5 %.

un (fanfarām skanot) 79. lpp - Latvija - zeme 1.5% bez izņēmumiem (par neapstrādātu lauksaimniecības 3%), būves līdz 57 kEUR = 0.2%, 57-107 kEUR = 0.4 %, virs 107 kEUR = 0.6%

Secinājumi es ceru skaidri. KO VĒL CELT? Lietuvas sistēma izskatās lādzīga.

Neroc bedri citiem.....
Man turklāt nav skaidrs, kāpēc, piemēram, izdzerto šņabi, gadžetos iztērēto, vai noceļoto katru gadu neapliek ar atkārtotu nodokli kā NĪ (cerams, ka nodokļu ierēdņi nesmelsies šīs idejas)? Infrastruktūru, kuru kā te stāsta apmaksā ar NĪ palīdzību, es patērētu arī dzīvodams teltī vai patversmē (uz valsts kakla). Un infrastruktūras izmaksas ko es radu, nemainās, vai es uzceļu 300 m2, vai 50 m2 māju (bet nodoklis mainās būtiski) - komunālos maksājam atsevišķi - vai ne?

Ja tu, bezpajumtniek, ceri, ka paceļot NĪ nodokļus tev tūlīt rindā sastāsies mājas Mežaparkā bez biezpiena apmetuma, tūjām, tapetēm, lamināta un vēl pa sviestmaizes cenu, tad tu rūgti maldies. Ka tik pašam nav jānožēlo pēc gadiem, kad būsi ticis pie sava īpašnuma, ka nesanāk aizbraukt ar bērniem kārtējā ceļojumā, jo redz NĪ jāmaksā, kura celšanu tu tik ļoti aizstāvi....

Nevajag salīdzināt pretējas lietas. Pirmkārt jau godīgi būtu, ja tam kurš grasās būvēt māju paziņotu - ar šo brīdi stājas spēkā likums, ka taviem bērniem par to māju vajadzēs samaksāt pilnu summu otrreiz. Tad viss O.K.

crab, lēnāk pār tiltu. Sastrukturēsim:

1) Es jau pirmajā postā teicu, ka esmu par nodokļu uzsvara pārbīdi no ienākumiem uz NĪ. Es neteicu, ka vajag palielināt kopējo nodokļu slogu. Ja vien Tu pelni godīgi, tad Tev nav fiskālas atšķirības, kā no Tevis paņem 100 a) 80/20 vai b) 20/80. Ja ieņēmumi ir negodīgi, tad ir atšķirība, bet tad man nav Tevis žēl.

2) nespried par NĪ citās zemēs pēc procentpunktiem, nezinot kadastra likmes. Tieši tāpat ir jāzin citi nodokļi ar un tas ko attiecīgā sabiedrība prasa pretī no iekasētājiem.

2 1/2) Pamainot nodokļu smagumpunktu no IIN (darbaspēks) uz NĪN (patēriņš) Latvija kļūtu daudz konkurētspējīgāka jebkura veida ražošanā attiecībā pret Tevis piesauktajām valstīm. Tur jau ar tie balansi ir kaut kur sabīdīti. Ak jā - Latvijā ražotā koka karkasa māja arī kļūtu izmaksās lētāka, vai ne?

3) tā ir garāka filosofija, bet NĪ vērtība ietekmē slodzi uz infrastruktūru. Gan ar zemes fizisko izmēru, gan ēkas cilvēkietilpību utt. Tajā skaitā NĪ patērē tādus pakalpojumus kā tiesību sistēma, iekšējā un ārējā valsts aizsardzība, pārvalde, utt. Un tur ir sakars ar vērtību.

4) nodokļu iekasēšana arī ir darbs, kas ir jāveic racionāli. Par racionalitāti mēs jau runājām tajā citā tēmā, vai ne? Tad nu lūk NĪN ir ļoti racionāls veids kā to darīt, kamēr gadžeta vai ceļojuma nodoklis, būtu neracionāls un dārgs veids kā to darīt. Tādejādi mums neizdevīgs veids. Tieši tāpat ar IIN.

5) fakti liecina, ka zaudējumus nesošiem asetiem ir tieksme nonākt tirgū. Fakti liecina, ka valstīs ar sabalansētu NĪN likmi ir veselīgi NĪ tirgi.

6) Biezpiena apmetuma un reģipša arku daudzumu NĪN neietekmēs, patiesi ne. Tas nav izmaksu, tas ir gaumes jautājums.

7) Tas vairs nav stāsts par mani. Tas ir stāsts par labi pārvaldītu sabiedrību, kurā arī crab gūst maksimālu labumu no sevis samaksātajiem nodokļiem un nepabalsta ar tiem Filipa Kirkorova kunga NĪ Latvijā.

Crab, ja vien neesi principiāls Ziemeļkorejas modeļa atbalstītājs, vai neraksti no īpašuma "Mākoņi", tad Tev ir jāvar mainīt domas par labu šiem argumentiem. Man tas ir vajadzīgs, lai es kādreiz dzīvotu labākā valstī.

Jo štruntīgāku graustu es uzsliešu, jo mazāks NĪN būs jāmaksā, pie .... globālā sasilšana un citas lietas. Uzlikšu treileri uz riteņiem, divus, piecus un vispār nebūs jāmaksā:) Manuprāt ir jānosaka minimālie zemes lielums un NĪ vērtība, ko apliek ar minimāliem nodokļiem un kurus atskaita no tiem ar lielāku vērtību.

Laba pārvaldība nenozīmē tikai vienkāršību, bet arī taisnīgumu. Viens no arī šāda veida nodokļi sloga pārbīdīšanas ( no ienākumu nodokļa uz nī nodokli) piekritējiem un bīdītājiem Vjačeslavs Dombrovskis šo ideju attaisno šādi : „Mūsu iecere balstās uz svarīgu pieņēmumu, proti, cilvēkam piederošajam nekustamajam īpašumam vajadzētu atbilst viņa ienākumiem.”
Es pasvītroju PIEŅĒMUMS. Cilvēks, kurš savulaik strādājis labi atalgotu darbu, uzcēlis vai nopircis un labiekārtojis māju, nepareizā laikā aizgājis pensijā un saņem savus 160 – 170 pensijas naudiņas. Vai viņam piederošais nekustāmais īpašums atbilst viņa patreizējiem ienākumiem? Neatbilst. Augsti godātais dažādu veidu bezpajumtnieks taču nekādi nevar atrast par saprātīgu cenu dzīvesvietu kaut cik piemērotā vietā. Esot nenormālas cenas. Kas nosaka cenas? Tirgus. Lai tas ir dotajā momentā neaktīvs, mazkustīgs, bet tomēr tirgus. No kā tiek dabūtas kadastrālās vērtības? No tā paša tirgus ar darījumu salīdzināšanas metodi. Kuri tad ir tie spēlētāji, kas nosaka patreizējo tirgus vērtību? Vai tas pensionārs ar saviem Ls170, vai 84% darba ņēmēju valstī, kuru ienākumi nepārsniedz Ls 500? Nē, tas tirgus pašlaik ir tikpat kā miris. Līdz ar to darījumi tikai par lielām summām, , kadastrālās vērtības nedabisks pieaugums, plus iedzīvotāju lielākās daļas pusverga stāvoklis darba tirgū, un skat - PIEŅĒMUMS ir kļūdains. Pie mākslīgi pazeminātiem lielākās iedzīvotāju daļas ienākumiem un pie tikpat mākslīgi paaugstinātām nekustāmā īpašuma cenām, „labā pārvaldība” izrādās ir sociālās netaisnības pastiprinošs elements.
Par 5% samazināts ienākumu nodoklis vienā svaru kausā, un ar voluntāru lēmumu iespēja paaugstināt mājokļa nodokli piecpadsmitkārtīgi otrajā (abi līdz 2015.g.) Augsti godātais bezpajumtnieks ar ģimenes ieņēmumiem Ls2300 rupji rēķinot ieekonomēs gadā uz IIN 1380 naudiņas, kuras pēc viņa domām viņš samaksās NĪN par māju, kuru iegādāsies (es ceru) par 100 000 naudiņām. Tai pašā laikā pensionārs no ,pieņemsim, arī divu laulāto pāra ieņēmumiem (mēnesī Ls 340) gada laikā ieekonomēs aptuveni Ls 6 (pensijas ar nodokļiem neapliekamā gada summa vienam cilvim Ls 1980). Tad nu šos 6latus pensionāru pāris varēs novirzīt NĪN apmaksai, kura gada summa sastādīs tos pašus 1380 latus, jo kadastrālā vērtība īpašumiem būs aptuveni vienāda. Jautājums uz iekrišanu – kādu nodokļus lai pārbīda mazākturīgie iedzīvotāji lai iegūtu iztrūkstošos 1374 latus un apmaksātu turīgāko iedzīvotāju tirgošanās rezultātā palielināto nodokli?
Kā jau te tika paralēlā topikā minēts, mājoklis mūsu platuma grādos nav tikai patēriņš. Tas ir arī viens no dzīvības pamatfunkciju nodrošināšanas elementiem. Protams var spriest, cik lieli ir nepieciešamie apjomi, bet pamatā (izņemot „investorus” , NĪ tirgoņus), mājoklim ir pa visam cita vērtība, nevis naudas izteiksme. Velkot paralēles no NĪ, mēs varam uzlikt katru gadu bankas konta apgrozījuma nodokli. Nebūtu taisnīgs? A kāpēc ne? Par NĪ iegādei, būvniecībai, remontam tērēto naudu taču arī ir maksāts IIN. Kāpēc jāmaksā vēlreiz un atkal, un atkal? „Taisnīguma izjūta” liktu kontu pārcelt, noslēpt, likvidēt. Ar NĪ to neizdarīsi.
84 procentiem valsts iedzīvotāju pašlaik nav prātā gadžeti un ceļojumi, bet gan patēriņš pamatfunkciju nodrošināšanai. Tad nu tieši uz šā „patēriņa” aplikšanu ar nodokli arī koncentrējusies pašreizējā vara, jo no tā neizbēgt
[kopaa.lv]
Pavecs, bet tendence turpinās....

prieks, ka ir izdevies pievērst uzmanību šai svarīgajai tēmai.
izteicienu par kaucošajām kuņām uz plosta neņemu personiski.

smaidu izraisa bezpajumtnieka lielīšanās ar savu plašo redzējumu, vizionārismu.
ja tas tā būtu, tad to varētu saukt par mozaīkas redzējumu, kur kādu daļu aizklāšana vai iztrūkums netraucē uztvert attēla kopējo tēlu un izpratni par to.
bezpajumtnieka rīcībā ir visi tie paši krāsainie akmentiņi (informācija), kas citiem, tikai nav iemaņu to visu salikt mozaīkā, un tie samesti vienā čupā kā kaleidoskopā, kur pie katra pagrieziena rodas jauna, atšķirīga bilde. to sauc par kaleidoskopisko idiotismu.

piemēram par pašsaprotamu praksi tiek pieņemta un pieļauta grāmatvedība kiprā vai menā, vai gērnsijā u.c., ļimonu plūšana garām valsts kasei. no šiem "ietaupitajiem" ļimoniem nomaksāt nīn ir kā divus pirkstus, un šāds grāmatvedis ir liels vinnētājs no šādas sistēmas. akmentiņš pareizajā vietā mozaīkā būtu: uzņēmums latvijā - nodokļi latvijā. tad nāktu nodokļi i no ērbaltika i no latvijas kuģniecības, kas pēc valsts ierēdnes vārdiem, dzirdētiem pa radio, nav nomaksājusi soc budžetā neviena santīma. protams, pēc prihvatizācijas atlikušie kuģi noreģistrēti visur kur, tikai ne latvijā. bet ventspils osta ar tās impēriju? tur būtu vēl kādam jāmaksā nīn, ja nodokļi nonāktu valsts kasē? un tas ir tikai viens aspekts, viens no akmentiņiem mozaīkā. par to bezpajumtnieks ne vārda, nav pamanījis.
bezpajumtnieks nav pamanījis arī to, ka mājoklis nav patēriņš. lai būtu saprotamāk, pārlaid pāris nakšu bez šī patēriņa.

par tiem ofšoriem ir tikai viens - finansiālais aspekts.
bet kur juridiskā (nīn likumība), morālā, ētiskā puse?
turklāt šobrīd nīn darbojas kā genocīda instrumets.

ETT (pagaidām ar jumtu), Tavos novērojamos ir loģika, bet tie neiztur plusu un mīnusu testu. Patiesībā uz manu plusu rindu Tev ir tikai viens pretarguments - apdraudējums sociāli nenodrošinātājiem (t.s. kāpu tantiņas arguments).

Vispirms - es nesaku, ka patreizējais regulējums un nodokļu balanss ir perfekts, es iezīmēju konceptu.

Manis piedāvātie ieguvumi ar uzviju sniedz iespēju Tevis norādīto problēmu kompensēt. Neapliekamais minimums pēc definīcijas radītu noteiktu drošības joslu. Pašvaldībām atļautie korekcijas mehānismi (daudzbērnu ģimenēm, ilgstošajiem īpašniekiem, invalīdiem, utt.), ko tās jau sāk izmantot, var pastiprināt šīs problēmas risinājumu.

Ar identiskiem argumentiem (vientuļa pensionāre kāpās) NĪN jautājums tika nerisināts apmēram līdz 2008. gadam, pašā burbuļa apogejā Kalvīša valdība piesauca šo tantiņu (miljonāri) par iemeslu NĪN jautājuma nekustināšanai. Paskaties savu NĪN paziņojumu 2007. gadā, ja netici. Tad arī slimība tika ielaista un mēs izbaudam tās klīniskās izpausmes. Medikaments tagad ir ievadīts, bet deva ir par mazu un vēl ir rezistences periods.

Jebkuras reformas sagādā neērtības un nesniedz 100% labu risinājumu visiem. Tomēr spēja vajadzīgas reformas ieviest ir labi pārvaldītu sabiedrību pazīme.

Visbeidzot - es to nolāpīto pensionāri kāpās jau sen neesmu redzējis. Ektornetu, Revertu un visādu spekulantu nekopto īpašumu grēdas gan. Ja arī tā kāpu tantiņa kaut kur ir un viņas īpašums iet pāri manis piedāvātajiem sociālā tīkla risinājumiem, tad es neredzu iemeslu, kāpēc man būtu jāpabalsta visādu miljonāru neracionālais dzīvesveids. Kapitālisma zemēs visiem būtu vienalga, ka bankrotējušai labdzimtībai būtu jāpārdod NĪ, kas tai pieder no 13. gadsimta. Ok, starp '91- '00 šie argumenti pēc visām pārmaiņām bija ar svaru. 2013. gadā man tas neiet cauri. Dombrovskim te ir taisnība.

[www.liepajniekiem.lv]

savukārt bezpajumtnieks neņem vērā, ka sociāli maznodrošināto vai uz robežas esošo ir tautas lielākā daļa pat pēc oficiālās statistikas un iezīmētais koncepts ir vērsts pret viņiem, tautas lielāko daļu.

ja visa likumdošana nebūtu pakārtota banku un vispār naudīgo interesēm, tad tā aina būtu savādāka. kaut vai, ja nebūtu iespēja pārdot nī ārzemniekiem, tad pieminētie Ektornets, Reverta u.c. būtu spiesti pagriezties ar seju pret bezpajumtniekiem.

Bezpajumtniek, es pelnu legāli, neesmu Kirkorovs, vai tava kāpu pensionāre, uz kuru Tev šķiet baigais zobs, un nedzīvoju arī Mākoņos -naidam nav pamata. Tas, kas mani atšķir no Tevis ir, ka esmu ticis pāri stadijai, kurā šķiet esi Tu šobrīd. Esmu samierinājies ar šķietamo netaisību pasaulē, atradis veidu, kā mazināt atkarību no ārējiem faktoriem, iegādājies zemi un šobrīd būvēju māju. Es ļoti gribētu izbēgt no situācijas, kad kā amerikāņu filmās, ja zaudē darbu vai ilgstoši saslimsti (strauji sarūk ienākumi), vai gluži vienkārši aizej Latvijas "parastajā" pensijā, kura kā izskatās būs pietiekami smieklīga, uzreiz ir jāpako mantas un jāpārvācas uz ciemu XYZ vai Maskačku. Pateicoties 2 gadiem ārzemēs esmu izlīdis no kredītiem un iekrājis naudu būvēšanai, lai kredītus vairs nevajadzētu, tādejādi izvairoties no iespējas, ka manu lolojumu grūtā brīdī nākas atdot bankai. Tevis propogandētais NĪN pieaugums ir tieši tāds pats drauds, kā bankas kredīts. Jā, ja IIN samazinās un NĪN palielinās, viss ir it kā skaisti, bet te ETT ļoti precīzi norādīja uz zemūdens akmeņiem - mazinoties ienākumiem, NĪN nemainās, bet IIN ieguvums sarūk.

Ja tu aģitē par nodokļu izmaiņām, domā vai izmaiņas trāpīs īstajiem cenu burbuļa vaininiekiem. Domā lūdzu par "collateral" damage. Ja tev tas nerūp, tad diskusija bezjēdzīga.

Turpinot salīdzinājumu ar kaimiņiem - Tu saki, ka jāskatās viss nodokļu slogs kopumā. Uz visu nepretendēju, bet paskatāmies nedaudz, kā mēs izskatāmies nodokļu ziņā salīdzinot ar kaimiņu un tiešo konkurentu Igauniju (tu kaut kā spītīgi ZKoreju piesauc :)) Lietuvai man pacietības pietrūkst meklēt.

Lūk algas kalkulators Igaunijai un Latvijai: [www.calkoo.com] . Vismaz LV rēķina pareizi, ceru, ak arī EST būs pareizi.

Ņemam Tevis paša iepriekš minēto Tavas ģimenes netto (uz ķepas) ienākumus 2300 LVL (jeb 3272.61 EUR pēc LB kursa). Darba devējam šāda alga izmaksā: - Igaunijā 5728.87 EUR - Latvijā 5975.98 EUR

PVN Igaunijā 20%, mums 21%. Ceļa nodoklis Igaunijā NAV, mums IR. Ceļi Igaunijā ir, mums nav (tas, nedaudz pārspīlējot no tēmas, ko mēs saņemam pretī par samaksātajiem nodokļiem). Ko vēl pameklēt? Gan jau var atrast.

Par iespēju, ka Igaunijā ir lielākas kadastra vērtības, kas kompensē neesošo ēku nodokli. Pagūglējam.... [www.propertyshowrooms.com] Ņemam Example 1 - neuzlabots zemes pleķis 1500 m2, pie Tallinas robežas (nu gluži kā mans pierīgas apbūves pleķis) 2008. gadā Igaunijas zemes pleķim nodoklis esot bijis 1%, un naudas izteiksmē tas bija 25.9 EUR gadā. OK, pieņemam, ka šobrīd tam pleķim ir maksimālā likme 2.5% (ko piemērojot Tallinā) un kadastrālā vērtība nav mainījusies uz augšu (krīze tomēr iestājās). Pat tad tas būtu tikai 64.75 EUR gadā. Manam līdzvērtīgajam zemes gabalam pieRīgā, uz kura šobrīd būvējos, NĪN par 2013. gadu ir 92 Ls. Kad ucelšu māju, kaut kad uz kaimiņu kadastra vērtībām balstoties rēķināju, ka maksāšu ap 400 Ls katru gadu (kā jau minēju igauņiem par būvēm nodokļa NAV vispār). Un vēl, izrādās vismaz Tallinā no 2012. gada dzīvojamie zemes pleķi līdz 1500m2 vispār nemaksā neko! [www.ey.com]% 20newsletter%2023.12.2011.pdf (2. lpp apakšējais, labais stūris).

Tātad Latvija šobrīd iekasē vairāk gan IIN un sociālos, gan NĪN, gan PVN, gan ceļa nodokli. Es nepārāk uzticos atrunām, ka pašvaldības kaut ko baigi filtrēs un balstīs mazturīgākos vajadzības gadījumā, jo kārdinājums nokāst, izmest no mājas, lai pa lēto ietirgotu kādam savējam vai "veiksmīgākam" pilsonim, kas maksās nodokļus, var būt pārāk liels (starp citu Tavi komenti baigi veicina šo sajūtu).

Es gan neibilstu par nodokli par extrām (jahtas, lidmašīnas utmldz), tajā skaitā par dārgiem īpašumiem (skat. Igaunijas un Lietuvas izņēmumus vidējā slāņa īpašumiem). Tikai man ir bail, ka mūsu fiskālā cauruma lāpītāji par extru uzskatīs visu, kas ir vairāk kā 2istabu dzīvoklis uz 4 galvām. Tāpat kā diskutējot par progresīvo IIN izskanēja "biezās" algas robeža ap 300 Ls(?)

Tavu komentu 2 1/2 es nesapratu - tu saki, ka kaimiņiem esot balanss, bet piemērā ar Igauniju redzams, ka tur jau ir mazāka kā kopsumma, tā arī NĪN daļa kopsummā.

Par punktu 3 - neesmu filozofs, bet izklausās pēc demagoģijas. Neredzu kopsakaru, kā palielinās izdevumi armijai vai tieslietām no tā, cik man maza vai liela māja. Starp citu, par tieslietām runājot, visādas notāru maksas un ZG nodevas es jau samaksāju kad reģistrēju īpašumu. Un tas bija atkarīgs no vērtības (pirkuma utt). Ikdienā juristiem mana īpašuma sakarā nekādu izdevumu nav cik es zinu. Polcijai ir pie kājas vai man telts vai māja. Es starp citu viņus nekad neesmu redzējis savas jaunbūves tuvumā. Par apsardzi/signalizāciju pats maksāju 14.5 Ls/mēnesī - tā ka lūdzu nestāsti, kā šo pakalpojumu manam NĪ nodrošina valsts vai pašvaldība.

Par 4. ETT labi pateica - racionālums ir skaisti, bet taisnīgums ir ne mazāk svarīgs.

Par 5. - pacenties un iedod saites uz "faktiem". Es redzi esmu pacenties.

Par pārējo šķiet jau atbildēju pa ceļam. Kāpēc man jāmaina savs viedoklis? Varbūt tomēr Tev? Vai abiem nedaudz?

ja Bezpajumtnieks savu enerģiju būtu vairāk ieguldījis darīšanā, nevis runāšanā, iespējams nebūtu vairs nekāds bezpajumtnieks

Lūdzu beidziet bārstīties skaistām idejām,
Ja šo forumu lasīs kāds no Finanšu ministrijas vai 100 gudrajām galvām tad notiks skejošais :
1. tiks atjaunots Gaisamas nodoklis (kādreiz tak cilvēkiem tas lik';as pašsaprotami).
2. tiks palielināts NIN, jo te gari izstāstīst cik tas ir pareizi oriontēties uz tā iekasēšanu.
3. Tiks pateikts redz Eiropā esam priekšā LT un EE ar to ka mums NIN ir sakārtots.
4. Tiks nemainīst IIN, jo cilvēkiem nepatīk nodokļu izmaiņas, viņiem grūti izsekot visiem šitiem jaunumiem.
5. Tiks noformēta darba grupa uz Kubu 30 cilvēku sastāvā, "vajag tak saprast kā viņi neiekasē nodokli"
6. tiks uzteisītas kāds 7 komisijas, par tēmu kas ir bezpajumtnieks, kas ir ārzona, kāpēc mums nav dzīves līmenis, un kā NIN ietekmē IIN un nabadzību.
es varu turpināt. nbet diez vai vajag

Visvairāk par nodokļiem parasti gaudo tie, kuri vismazāk tos maksā ;)

DsKs
Par paaugstinātu NĪN pielietošanu graustiem ir interesantas nianses. Saskaņā ar Kadastrālās vērtēšanas noteikumiem
----------------
2. Savrupmājas kadastrālās vērtības aprēķins

(Apakšnodaļas nosaukums MK 08.02.2011. noteikumu Nr.117 redakcijā; nosaukums stājas spēkā 01.01.2012., sk. grozījumu 2.punktu)

119.1 Savrupmājas kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ĒKV = ĒBv × A × Klab × KS × Kli ×Kkor , kur

ĒKV – vērtējamās savrupmājas kadastrālā vērtība latos;

ĒBv – vērtējamai savrupmājas atbilstošā ēkas tipa bāzes vērtība latos par apjoma rādītāju;

A – vērtējamās savrupmājas apjoma rādītāja lielums kvadrātmetros;

Klab – labiekārtojumu ietekmes korekcijas koeficients;

KS – būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficients;

Kli – būves apgrūtinājumu korekcijas koeficients;

Kkor – apjoma ietekmes korekcijas koeficients.
--------------------------
Pie nolietojuma 85; 90; 95; 100% būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficients ir 0.00, tātad ēkas kadastrālā vērtība būs 0. Grūti paaugstināt nulli. Par teritorijas sakoptību ir cits stāsts, bieži pietiek appļaut zāli divreiz gadā...