PIkkO Wrote:
-------------------------------------------------------
> to Zodčijs
>
> LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju
> siltumtehnika” izmaiņas ir spēkā kopš
> 22.04.2014
>
Vispār diezgan zvērīgas tagad tās normas - sienām pieaugums teju 2 reizes, grīdām uz grunts tāds pats normatīvais U kā jumtam....
Vēl nesen te forumā spriedām par tēmu un vairākuma viedoklis bija, ka grīdai pietiek ar 50mm putuplasta, nav jēgas tērēties uz 100mm... tagad pēc jaunā normatīva sanāk, ka pat 200mm ir par īsu, vajadzēs 300mm likt....

Nezinu nevienu veiksmestāstu kur nesiltināts gāzbetons - slodzes maiņas punktos (logu ailēs ) pēc 4-5 gadiem nebūtu saplaisājis, neizmērojams skaistums ;-)
--------------------------
varu piedāvāt savu veiksmes stāstu - 2008 g. gāzbetons uzlīmēts, 2009.g. noarmēts, uzvilkts dekoratīvais apmetums un nokrāsots. Nekādas plaisas neredzu, viss kā vakar būtu pabeigts.

Man laikam acis vairs nerāda - bet 60 gadu vecām skaidu betona (vieglbetona) ēkām bez armējuma uz ārsienām - nav plaisu...gāzbetons vai ir savādāks ?

Un ja kas - plaisām slodzes maiņas punktos ailēs nav tieša sakara ar sienu materiāla veidu un tipu - bet ar neievērotiem būvdarbu noteikumiem - arī pamatu sēšanos - kuri likti uz uzbērtas, bet nenoblīvētas grunts u.c. 1000 un viens citi iemesli....

P.s. ķieģeļu mūri arī plaisā aiļu vietās iepriekšminēto iemeslu dēļ - kaut vai granīta akmens mūris ...

J Wrote:
-------------------------------------------------------
> PIkkO Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > to Zodčijs
> >
> > LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju
> > siltumtehnika” izmaiņas ir spēkā kopš
> > 22.04.2014
> >
> Vispār diezgan zvērīgas tagad tās normas -
> sienām pieaugums teju 2 reizes, grīdām uz
> grunts tāds pats normatīvais U kā jumtam....
> Vēl nesen te forumā spriedām par tēmu un
> vairākuma viedoklis bija, ka grīdai pietiek ar
> 50mm putuplasta, nav jēgas tērēties uz 100mm...
> tagad pēc jaunā normatīva sanāk, ka pat 200mm
> ir par īsu, vajadzēs 300mm likt....

Lūk es tieši par to pašu sāku pētīt. Pēc jaunā LBN 002-01 norma uz grīdas/grunts ir U=0.15, maksimāli pieļaujamais U=0.20. Izskatās, ka ar 150mm puķiku neiekļaujas... Kam ticēt, ko darīt?!

Zodčijs, stāvēt ta' stāv tie mūri, bet kā ir ar ārējā slāņa struktūru, izturību, termiskajām īpašībām utt? Kā siltinājums turēsies pie sienas, kas nosiltināta uzreiz, un kā tas turēsies pie sienas, kas 10 gadus bijusi nesiltināta? Jebšu pat ja ir kaut kādi defekti, tad siltināšanas laikā tie tiek nostiprināti?
Kas vēl man nav skaidrs - vai siltinājumu pēc kaut kādiem gadiem ir jāmaina? Jebšu kā nosiltina, tā tas kalpo visu atlikušo mūžu?

p.s. galējībās jau arī nevajag ieslīgt - domājams, ka nevajag te nevienam māju, kura stāvēs kā jauna pēc 700 gadiem…


J Wrote:
-------------------------------------------------------
> Keraterm ir 35 salizturības cikli.
> Par to pašu ciklu - tur šķiet tas bloks bija
> pamatīgi jāpiesūcina ar ūdeni - faktiski
> jāiegremdē tajā un tikai tad tas tika saldēts,
> respektīvi faktiski cikli ir daudz maigāki ar N
> reizes mazāku ietekmi.

Ja var ticēt kādam 8 gadus vecam komentāram tepat building.lv (http://www.building.lv/forums/read.php?37,13906,17162#msg-17162), tad keraterm tiešām tiek mērcēti, savukārt gāzbetonu nepiesūcina - gāzbetona ciklus mēra ar tā relatīvo mitrumu.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 18/06/2014 09:50, labojis binary.

Vadoties no jaunajām siltumpretestības normatīvām prasībām siltumizolācijas biezums, kura lambda=0,04 W/mK ar biezumu starp 15 un 20 cm nodrošina normatīva izpildi.
Nav tādas konstrukcijas, kuru siltināšanu nevarētu veikt pēc 10...20 vai vairāk gadiem... lieta cik papildus līdzekļu virsmu gatavošanai. Piemēram, ja uz gāzbetona sienas ir kaļķa apmetums un tas ekspluatācijas laikā cietis - izskalots, tad plātņu līmēšana pie tāda diezin vai vēlama, savukārt jāizmanto mehāniskie dībeļi. Bet katrs variants jau savādāks.

Aeroc mājas lapā - zem rubrikas "Kalkulatori" - šis tas jaunā LBN kontekstā...
Sienām Umax=0,23k, Grīdām uz grunts Umax=0,2k...
Nav īsti sajēgas par to kādas un cik ēkas konstrukcijas var būt ar max.U un par temperatūras faktoru - koeficientu...
Piem. grīdai uz grunts tam taču būtu jāsanāk krietni paaugstinošam - jo vidējā zemes temper. augstāka par āra...un kaut kādi darba apstākļu - mitruma koeficienti atkal otrādi - velk uz slikto pusi...

Bet ja (empīriski vai) salīdzina jauno LBN - U lielumu pazeminājumu - kas grīdām ir 1,75 reizes - tā laikam iznāk, ka puķiks grīdai 175mm - tas tak vājprāts.....

Binary....veci amatniecības likumi vēsta : no ķieģeļiem mūrēts virspamats (cokols) ir obligāti jāapmet ar cem. (vai ar stingru cem.- kaļķu javu), un tāpat ar cem.- kaļķu javu jāapmet ārsienas...siltinājuma kārtai - mūra noturībai ilgtermiņā - arī ir tāda pati (un tikai) aizsega nozīme...

Zodčijs,japriecajas,ka uz logiem atstajusi 1.3 un nav 0.7 :)

Katra zina tuvojas lielais tresais EU piegajiens uz atbalstu maju siltinasana ... iedzivotajiem jarekinas ar jau stipri lielakam sakuma investicijam ... pasmagi bus

Zodčijs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Binary....veci amatniecības likumi vēsta : no
> ķieģeļiem mūrēts virspamats (cokols) ir
> obligāti jāapmet ar cem. (vai ar stingru cem.-
> kaļķu javu), un tāpat ar cem.- kaļķu javu
> jāapmet ārsienas...siltinājuma kārtai - mūra
> noturībai ilgtermiņā - arī ir tāda pati (un
> tikai) aizsega nozīme...

Zodčij, cik nu noprotu, tad apmetums pasargā no viegliem mehāniskiem bojājumiem, nokrišņiem un tiešiem saules stariem, savukārt siltinājuma kārta papildus pasargā arī no krasām temperatūras svārstībām. Jebšu tas ir maznozīmīgi? Ja tas ir maznozīmīgi, tad man nav skaidrs, kāpēc vispār blokiem norāda kaut kādus salizturības ciklus…

DsKs - ir kāda precīzāka informācija par EU atbalstu? Kad plānots, ko nosegs (privātmājas/daudzdzīvokļu), kāds atbalsta apjoms?

Varu noskaidrot,tikai protams pec svetkiem

Binary - tev derētu palasīties vecas (vai jaunākas) celtnieku grāmatas - kur lietas izklāstītas nevienam nevienu nelobējot - un tur būs definēts smalkāk...
Materiāla salizturība, temperatūras izturība, ugunsizturība, mitrumizturība - no vienas puses katra ir konkrēta īpašība - no otras puses tām ir arī kāda saistība - materiāla noturībai - pretotiesspējai atmosfēras iedarbībai - dažādiem ekspluatācijas apstākļiem utt.

Ķieģeļu, akmeņu, gāzbetona, keramzītbetona, skaidbetona mūrus siltina pašu komforta dēļ - tos aizsargāt pret temperatūras svārstībām nav nepieciešams.
Vieglbetona mūrus (arī māla kleķa) apmet - galvenokārt lai aizturētu lieka mitruma iesūkšanos caur materiāla porām.
Vecāku laiku skaidbetona mūriem ( kam stiprība spiedē 5-10 kg/cm2= 3-6 mazāka nekā vecā standarta gāzbetonam - kam 30kg/cm2) - apmetums obligāts virsmas cietības nodrošināšanai utt.

Nu maigajam Aerocam vai līdzīgiem - jau arī lielāka virsmas cietība par nāvi nenāk.....

Kāds var iemest saiti kur varēja parēķināt mājas siltumnoturības koeficientu.
Bija tāda pagara tabula jāaizpilda.

Pateicos iepriekš.

Excel ko tagad prasa kopā ar būvprojektu pagaidu energosertifikātam: [bis.gov.lv]

Ja grib parēķināt cik kurš sienas/grīdas pīrāgs ir silttumnoturīgs, tad jāiet uz [www.u-value.net]

Ja grib pēc šiem datiem saprast cik būs jātērē apkurei un kuru apkures veidu ir izdevīgāk izvēlēties, tad ir manis veidots excel [gimenesmaja.wordpress.com]

Paldies, bet te nav tas ko gribēju.
Bija interneta saite kurā ir jāievada ēkas parametri (platības, logu platības, siltinājuma vieds). Tabula bija sarkanā krāsā. Varbūt tas bija kāda ražotāja kalkulators, a var būt arī ne.

Cik atceros sarkans bija šis - [www.modlab.lv]
Bet man liekas ka paroc tagad ir jauna versija un šis vairs nav aktuāls.

paldies.

Labdien!

Ja vēlos likt 500mm blokus, cik platam jābūt pamatam? Vai ar 250mm pietiek, ja liek pa vidu (katrā pusē pārkare 125mm, sienu kopējais augstums 3m + jumts) ?

V.Mārtiņš Wrote:
-------------------------------------------------------
> Labdien!
>
> Ja vēlos likt 500mm blokus, cik platam jābūt
> pamatam? Vai ar 250mm pietiek, ja liek pa vidu
> (katrā pusē pārkare 125mm, sienu kopējais
> augstums 3m + jumts) ?




Būs par maz, bloki paši par sevi nav domāti tik lielām konsolēm, pa 5 cm katrā pusē būtu OK. Pamatu šķēlumu gan var taisīt T (ticamāk gan dubult-T, jo pēda būs vajadzīga) formā - augšējais plauktiņš tikai, lai normāli sienu nobalstītu.

Pie 50cm sienas - min. pamata platums ap 40cm varētu būt - un pa vidu sienai.