Jā, tieši par to arī runāju un jautāju. KKK - vai Tev sienās ir kādas plaisas?

Man vēl dabā pārseguma nav, līdz ar to sienās plaisu arī nav :) - joslas nav tehniskajā projektā, bet arī loģiski domājot neredzu, ko tur dotu vēl betona josla zem plātnes. Sienas ir armētas pēc aeroc norādījumiem ar mufor armatūru šuvēs.

Ja monolītais pārsegums pārsegs vairāk kā 2/3 no 30 cm cm sienas. Kādi 22-25 cm, tad es neņemtos ar U blokiem vai papildus joslu. Tas būtu dublējošs darbs un lieks čaksars. Bet ja tikai 15 cm tad gan šai papildus joslai ir jēga. Armatūru gan vajadzētu kādus pāris stieņus 12mm sienas garumā, lai viedo savelkošu joslu sienas iekšpusē.

Man pēc projekta plātne balstās sienā 12cm, gāzbetons 250mm. Nesaprotu, kāda tad ir tā "jēga" no papildus joslas un vēl jo vairāk kādām iedarbēm paredzēti tie "pāris stieņi 12mm", kā tie strādās? Kas plātnē pēkšņi radīsies spēki, kas centīsies pumpu izspiest? Siena gāzīsies ārā un centīsies plātnes daļu atraut? Pilns ar šitādiem padomdevējiem, kas bez jēgas ieteiks kur naudu izmest. No malas - neklausies un betonē plātni pa tiešo uz gāzbetona.

Es kā vēl viens padomdevējs :)
1) Ja pārsegums ir paneļi, tad nepieciešama izlīdzinošā josla. Jo redz, kā te viens rēķināja spiedes izturību utml... tā gluži pieņemt nevar. Lai cik gludi to gāzbetonu nostrādāsiet, tāpat tas gludums nebūs pietiekams, lai neveidotos sprieguma koncentratori balstījumā, kas attiecīgi var radīt plaisas (nav teikts, ka viņas tur būs).
2) Ja pārsegums ir monolīts, tad jāņem vērā arī daļējs balstījums - tas nekas, ka spiedes laukums ir pietiekams. asimetriski slogotai sienai stieptais šķērsgriezuma laukums palielinās, kas attiecīgi samazina sienas spiesto zonu... ar vienvārdsakot, teoretizēt te var vēl un vēl. Privātmājai tās slodzes tāpat ir kapeikas lielumā, tā ka var pieņemt, ka nekādas papildus izlīdzinošās joslas nav vajadzīgas. Bet nu bāleliņi - visas izmaiņas no projekta saskaņojiet gan ar būvinženieri, ja vispār tāds ir bijis ;)

Monolītās dz/betona joslas zem pārseguma paneļiem ir aizgūtas no risinājumiem seismiskos zemestrīču rajonos.
Papildus šada josla var pildīt pārsedzes lomu virs ailēm.
Arī vecās būvēs, kur izmantoja nestandarta ķieģeļus mūrētus kaļķu javā, zem koka siju galiem papildus uz mūra guldīja vainagsijas, kas samazināja siju galu spiedienus uz trauslā ķieģeļa.
Taču šobrīd ir novērots, ka izmantojot maza blīvums vieglbetona blokus, tie ļoti jūtīgi reaģē uz pārseguma spiediena nevienmērībām. Piemēram uz paneļa gareniski tam virsū starpsiena, bet blakus panelim tādas nav. Tad iespēja veidoties vertikālai plaisam vietā, kur paneļi saskaras.

Armatūra bija domāta tieši pašā monoītajā plātnē pa perimetru, bet to jau, cerams, būvinženieris ir ieprojektējis, ja ne, tad jāliek. 30 gadu laikā esmu redzējis sienas, kuras plaisājušas dēļ pamatu problēmām, dēļ tā, ka pa ielu vilkts ūdensvads un gāze un blietējot ar lielajām blietēm vairākās mājas parādījās plaisas, pārsegumi nobīdījās par 10 mm. Tad vienai mājai blakus dzina pāļus un nemaz nebija jāgaida zemestīce, kad sienas un pārseguma savienojuma vietā parādījās plaisas. Un arī tieši pie ailēm dēļ dažādas noslodzes 0.8-1 cm plaisas. Jo vairāk uzlaidīsi monolīto plātni sienai, jo labāk. Pie 30 cm sienas pieņemu ka māja būs siltināta un plātnes vieta neizsals.

Paldies par komentāriem. Manas bažas par joslu nelietderību apstiprinājās. Pirms pārseguma papildus iestrādāšu armējošās stiegras blokos.

Ja sākām runāt par stiegrojumu, tad vai kādam ir pieredze ar stiklašķiedras armatūru?

Projektā ir d8AIII katrā 4. joslā. Doma aizstāt ar d4 stiklašķiedras armatūru.
plusi - stiepē izturīgākas un var ņemt mazāku diametru, vieglākas, attiecīgi vieglāka iestrāde jo mazākas `renes` jāgriež betonā
mīnusi - stūra savienojumus nevar salocīt - jākrusto un jāsasien