Ir uzbetonēts pamats 1400mm augsts un 300mm plats + 200mm augsta un 550mm plata pēda vai uz šāda pamatu drīkst likt aeroc eco term light 375 ar pārkari uz āru kas būs 75 mm?
Māja paredzēta 2 stāvu, starpstāvu pārsegums - dzelzbetona paneļi, bēniņu pārsegums - koka sijas. Pēc projekta ir fibo bloki bet no tiem esmu izlēmis atteikties un izmantot gāzbetonu. Tātad vai uz 300mm plata pamata drīkst likt gāzbetonu ar pārkari 7,5cm?

ar 375 gāzbetonu tāpat nepietiek bez siltināšanas, tāpēc labāk liec 300 bloku + vati 100.
biezuma ziņā būs pat plānāk kā 375bloks+50siltinājums bet siltāk. Arī izmaksas būs līdzīgas jo siltināšanas darba izmaksas līmējot 50 vai 100mm siltinājumu praktiski nemainās.

Vispar jau ar eco termo 250+100 vate ir 0.18 ... un tas iet cauri pec LBN

Faktiski buvejot no 250 bloka uz kubaturas un darba rekina butu japaliek pari naudinai,kurai japietiek,lai iegadatos 100mm vati visai fasadei ... katra zina tuvu tam ...

sačakarēja cilvēkam prātu un tā arī neatbildēja vai var būt pārkare... :D

Jā sagrozīja prātu un neatbildēja, tagad prātoju un šķirstu mezglu risinājumus :D
Skatos un domāju .. būtiskākais pārdomu moments ir pārsegumu paneļu un gāzbetonu mezgla risinājums ar 375 izskatās energoefektīvāks. Pēc projekta man ir 300mm fibo bloki pārsegums tiek likts uz 100mm armējošās joslas, kura sastāv no 3 horizontālām 12AIII armatūrām kas sasieta ar 6AI ik pa 300mm, nepatīk man tas ka ir totāls aukstuma tiltiņš caur šo betona joslu, saprotu, ka beigās tā tiks nosiltināta, bet ja nu pienākas uz šo māju pārvākties uz dzīvi ātrāk nekā paspēšu nosiltināt. Gribētos šo mezglu risināt ar U vai L blokiem, tāpēc kstos 375 bloku virzienā.

pamats topošais,parkares jau nav,ja ir 250 bloks :)

dunu,Tev tacu nauda paliek pari vatei no 375 bloka parejot uz 250 ... kadel tad nenosiltinasi ?

DsKs Labs arguments, ka paliks vatei nauda :)

Būvmateriālu cenai gan būtu jāskaita klāt darba cenu, siltinot ar vati. Es esmu izlēmis par labu Texoblock 375 vai 400. Ja būs par aukstu, uzlikšu vēlāk vati 10 cm. Ja nē, neko - fasādes dēlīšus vai apmetumu.

Karlis,izlasi ludzu velvienreiz un rupigak - ja bus nepieciesams aptuveni 200m2 sienas uzbuvet no 375 bloka, tad ~ nepieciesami 76m3 bloku vai ~ 5300 euro ... buvejot no 250 bloka bus nepieciesami 50m3 bloku vai 3500 euro ... starpiba ir 2500 eur ... 100mm vate maksa ~ 8 eur m2 ...talak paskaiti pats cik par to summu sanak vate
plus stradnieki visticamak panems samaksu par saveidotiem m3 , jo ar 375 ir smagak stradat neka ar 250 un nedodievs vel pamitrs bloks un ari tur veidojas naudas starpiba
plus logu un durvju parsedzes ir dargakas biezakam blokam
plus logu un durvju parsedzes ir blivakas par bloku un attiecigi 'aukstakas'

Apdare - pliks bloks tapat ir jagrunte,jaapmet,jaarme,jakraso ... siltinats bloks - viss tas pats,tikai klat nak vate,dibeli un limjava

Visam sim pari - 250 bloks plus 100 siltinajums ir daudz siltaks ( pietikosi silts,lai vairak nedomatu par sienam,bet jau saktu domat vairak par trijnieku stiklu logiem ) par 375 bloku bez siltinajuma
plus suves + parsedzes vietas + limesanas burkas vel samazina nesiltinata bloka raditajus

Isuma apmeram ta

Bus par aukstu,uzliksu vati

... nu tad jau var ari pec tam vel 150 uzlikt pari 100 ... utt ... kadel uzreiz neveidot siltu

1800 sanak starpiba,atvainojos ... jeb precizi tik daudz,cik vajag vatei,dibeliem un limei

Vēl piebilde. Ne jau visu nosaka tikai siltuma caurlaidības koeficients. Padomājiet arī par siltuma inerci. Ja siltuma izolators arpusē, kā piemēram vate, tad siena ar tās "akmens masu" kalpo kā "siltuma akumulators" ziemā un "aukstuma akumulators" vasarā. Tā veidojās dzīvojamās vides komforts. Ziemā silts, vasarā vēss. Ja ir tikai siena, bieza siena, tad akumulacijas efekts ir manāmi mazāks. Vasarā var iekšā cepties........

Blokus bez siltinājuma, tikai tad ja mūrēsi pats. Bet par siltuma inerci taisnība - tā ir ļoti vērtīga lieta!

bet jādomā vai 250 bloks normāli turēs smagos db paneļus un kaut kad nesāks sabrukt.
īsti neredzu jēgu taupīt uz gāzi no fibo, jo siltināšanas darbu parasti izdara "vate".
fibo gan stiprāks, elpo labāk, mitrumizturīgs un standarta dībeļdrošs.

tā cenas starpība nav tik milzīga uz m3 pret ieguvumiem.

Labdien!
Būs gāzbetona sienas 300 mm un 150mm monolītais starpstāvu pārsegums. Telpa 5x5m.
Jautājums par monolītās joslas nepieciešamību starp blokiem un monolītos pārsegumu.
Cik cilvēku tik viedokļi, tapēc nevaru izlemt kā darīt.
Viens saka, ka neko nevajag, divi saka, ka vajag 100-150mm kārtīgi noarmētu joslu, cits saka, ka pietiek tikai d8 armatūru iestrādāt blokos.

Ko dos tā niknā armējošā josla? Slodzes laukums uz sienu tak no tās nepalielināsies!? Par armatūras iestrādi es piekristu - tā vel satur kopā tos blokus.

Kā tad ir patiesībā? Kā Jums ir sabūvēts?

Paldies!

Pats līmēju 1,5 stāva māju (~8x10m) no 375mm plata gāzbetona. Armējošās joslas izveidoju gan 1. stāva griestu līmenī pa perimetru, gan arī priekš mūrlatām pa garāko sienas malu. Pirms tam biju uz konsultāciju pie prof. Birša un viņa viedoklis ir tāds, ka jāarmē visas sienas, kas tiek būvētas no blokiem. Agrāk, kad sienas vairumā būvēja no ķieģeļiem, tad tos lika krustu - šķērsu. Tad tādas armējošās joslas nevajadzēja. Tāds bija viņa skaidrojums.

Es armēju, kaut arī nebija monolīts, bet koka pārsegums. Monolītam, jau pašam par sevi ir stiegras un atbalsta laukums gandrīz pa visu bloka virsmu(t.i. lielu bloka daļu). Atbalstu monolīta ideju. Paneļiem gan, noteikti vajag betonēt. Zem koka sijām arī, jo atbalsta laukums neliels. Es laikam vēlētos, lai man tāda josla būtu.

Te divi video: Viens par monolīto joslu zem pārseguma, otrs par koka pārseguma iestrādi un grīdām. Tiko publiskoju.Sen atpakaļ biju solījis izveidot.
Vēl daudzi mokās kā atrisināt skursteņa un koka pārseguma mezglu. Kā izbūvēt, lai uguns droši. Lai nekas degošs nepieskartos skurstenim visā pārseguma līmenī. Pat pēdējā apdares līmenī. Un te, protams, monolītam priekšroka. Ok labi, labāk redzēt nekā stāstīt.

[www.youtube.com]

[www.youtube.com]

Parēķināju. Palabojat, ja kļūdos.

atbalsta laukums uz bloku sienām = 6,36m2
Gāzbetona stiprība spiedē 2,5MPa = 25,49kg/cm2 = 254,9t/m2
Slodze no starpstāvu pārseguma 31,36m2 x 3000kg (betons ar lietderīgo sl.) x 0,15m (biezums) = 14112 kg = 14,1 t
tātad kopējā bloku nestspēja ir 6,36m2 x 254,9t/m2 = 1621.2 t , kas ir vairāk , kā 14.1t no starpstāvu pārseguma.

Ja ir bloku nestspēja ir vairāk kā 100x lielāka nekā slodze no pārseguma, vai armējošajai joslai ir kāda lietderība?

Monolītais pārsegums šajā situācijā taču ir betons, nevis saliekamie paneļi? Pārsegums pats būs laba monolītā josla, kas gan "saturēs blokus", gan izlīdzinās slodzi uz sienu pa savu balsta laukumu. Neredzu nekādu jēgu no papildus monolītās joslas. Man līdzīgā projektā tādas arī nav.