Man uz 180 m2 māju no gāzbetona sanāca ap 75K EUR izmaksas. Darbs kādi 80% paša, bet materiāli no veikala par parastām cenām. Pirmajā gadā dabūju zem jumta, otrajā pabeidzu iekšējās komunikācijas (ūdens, elektrība, kanalizācija, apkure) un daļēji iekšējo apdari ( 2 istabas, vannasistabu un virtuvi). Tad ievācos un trešā gada laikā pabeidzu apdari atlikušajā mājā un sakārtoju apkārtni.
Pirms sāku būvēties zināšanas bija 0, tagad būvējot otru māju varētu ieiekonomēt kādus 10-15% līdzekļus un kādus 20-25% laika.

E

Varbūt pastāsti kur tavuprāt var ieekonomēt tos 10-15% naudas un laiku???
Tavā skatījumā to vairāk var ieekonomēt pirmajā stadijā līdz jumtam vai otrā stadijā līdz atslēgai???

Varbūt cilvēkiem šinī forumā arī noder Tava pieredze! :)

naudu un laiku var ieekonomēt ja ir izstrādāts pamatīgi pārdomāts, detalizēts projekts un būvtāme, kur katrs darbu posms noteikts ar konkrētiem cipariem ...
rezultātā cilvēks redz savas iespējas ... var sadalīt būvdarbus etapos, var saplānot būvniecības gaitu u.t.t.
tas vis palīdz uzbūvēt nepārmaksājot ...

p.s.
būvētgribētāji parasti ekonomē uz kvalitatīvu projektēšanu ;-)

Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Mārtiņš Ti Wrote;
> > Pēctam Uzlika jumtu jumta konstrukciju,uzlika
> > latojumu,plēvi,un šogad viss.
> > Tagad jau pavasarī tie paši meistari brauks
> man
> > likt bleķi uz jumta,un darīs visu pārējo.
> > Varu ieteikt ļoti zinošus meistarus. Viņi
> > strādā laikam pa visu Latviju. Uzbūvēja man
> > kvalitatīvi visu,pats piesaucu būvuzraugu-lai
> > pārliecinās,un tas arī pateica ka
> > kvalitatīvi.
> > Iesaku Mārtiņš 26058985
> Atvaino,slikta pašreklāma,labs meistars
> neatstāj jumtu šādā stadijā,jo viņš
> saprot,ka katrai plēvei ir uv starojuma
> noturības ierobezōjumi,un šāda ekspluatācija
> strauji samazina tās kalpošanas laiku. SS-ā
> meistari arī saliek bildes,bet paši nesaprot,ka
> nofotografējuši brāķi. :)

Pilnīgi piekrītu Praktiķim!!
Ir liels stulbums atstāt uz ziemu pliku plēvi kā jumtu. Pa ziemu vējš viņu izpurinās lidz sastāvdaļām, un sniegs izstaipīs. Labi, šogad pa lielam ne sniega, ne vēja, bet ja būtu dziļa, auksta un vējaina ziema, tā plēve 100 punkti būtu jāmaina.
Pie tam Tādai mājai metāla jumtu uzlikt ir 2 dienu darbs. Kādēļ tad to neizdarīja labie meistari rudenī?

Vai jūs jebkāda veida finanšu grūtībās? Vai jums ir nepieciešams kredīts, lai
parādu konsolidācijai, būvniecības, nekustamā īpašuma aizdevumu, refinansēt, personas
uzņēmējdarbības mērķiem vai ārkārtas naudu? Vai esat biznesa cilvēks vai
sievietes, kas plāno paplašināt savu biznesu, mēs piedāvājam aizdevumu visu veidu. ja ir interese sazinieties ar mums šodien, izmantojot alvinscott12(a)outlook.com ar informāciju zemāk.

Pilns nosaukums:
VALSTS:
Kredīta summa VAJADZĪGA:
AIZDEVUMA ILGUMS:
Ikmēneša ienākumi:
Tālruņa numurs:
paldies,

Alvin mr

To E,

Kādā veidā, būvējot pats (par 80%) var tādā kosmiskā ātrumā visu dabūt gatavu??? Kur ir tas noslēpums?

Zinu, ka te par pamatiem ir šis tas izrunāts, cipari minēti sākot ar ~4k līdz ~10k. Cik nu noprotu, viss atkarīgs no apstākļiem - sākto ar grunts sastāvu un beidzot ar to, kurš īsti to dara (čomi vai brigāde, ģeogrāfiskais novietojums).

Kādi pamati varētu būt nepieciešami 120-150 kvadrātmetru vienstāvenei, aeroc (domāju par 500mm, varbūt +200mm vate), pie Baldones? Cik konkrētajā gadījumā pamati varētu izmaksāt? Zeme skaitās mālaina (vismaz augšējais slānis; nav ne jausmas, kas ir dziļāk), aramzeme. Gruntsūdeņi, manuprāt, nav augsti. Ūdenssūknis (spice) pie mājas laimīgs dzīvojas ~pusotru metru dziļā no fibo blokiem izmūrētā bedrē. Māja sanāk tādā kā pakalnā - 50m tālāk zemes virsma ir ~3m zemāka. Tur ir pusotru metru dziļa bedre (iepriekšējie saimnieki "testējuši", vai tur varētu sanākt dīķis) - tur ūdens turās tikai pavasarī, kamēr zeme nav atkususi, pārējā laikā sauss.

Šogad vēl neplānojas būvēties, bet nu pamazām jāsāk plānot, ko, kā un kad.

Tu par to 500+200 nopietni domā, ko tad jumtā 2m vati un 6kāršo loga paketi?

500 + 200 izklausās baisi :) Ja nopietni, nepiekrītu, ka 500 un 375 ''laiž pa šķirbām''. Viss atkarīgs no celtnieku tizluma pakāpes. Līmē / mūrē pēc tehnoloģijas un viss būs kulē.
Pašam 500-nieks pagaidām bez siltinājuma.
Projekta fāzē bija doma siltināt ar 50-100, bet šobrīd tas ir atmests līdz termogrāfijai. Ja tiešām laidīs pa šķirbām (liekas nereāli, 2-3mm), tad arī siltinās, jo tāpat jāpakurina sezonu, divas bez apmetuma.
Bija dibenroči, kas gribēja iestāstīt, ka AEROC grūti mūrēt, jo čakars nolīmeņot :) Atklājās, ka šie taisījās mūrēt ar javu :) Šobrīd objektam tuvāk par 100m netiek laisti :)
Maksā viss šodien labi, bet budzets 1000-1100 /m2 ir tuvu patiesībai.
Var, protams, lētāk, bet tas katram pašam jāizlemj, cik tālu no ideāla katrs ir gatavs atkāpties.
Arī ideāli mēdz atšķirties :)

Tā arī neesmu sapratis, ar ko tas 500+200 būtu slikts.

par daudz būs, nauda vējā utml

Pusīte no tā 500, lai normāla siena un 200.
[www.u-wert.net]

to binary:
ir 2 pieejas - maksimāli biezs "siltais bloks" un vienkārtas siena vai
maksimāli plāns nesošais bloks+biezs siltinājums

Vācieši vispār ļoti bieži izmanto 180 keraterm vai silikātbloki + 300mm siltinājums

he, kāpēc par daudz? Un ko nozīmē "nauda vējā"? Vai tas attiecināms uz būvniecības stadiju vai 10, 20, 50 gadu tālu nākotni?

khe, ko tu tur par 25mm stiklu uzliki? Stikla fasāde? Nez vai tas ir vajadzīgs. Pēc tā linka sanāk, ka 240+200 U-value ir ap 0.12, ar 500+200 - ap 0.9. Vai tāda atšķirība tiešām ir uzskatāma par niecīgu?

rbm, cik prātīgi ir balstīt dziļas palodzes uz siltinājuma? Pieņemot, ka uz tām palodzēm būs ne tikai telpaugi un/vai stādi, bet šad tad varētu gribēties arī pasēdēt, pastāvēt uz tām utt. No šāda viedokļa tas 180+300 kaut kā biedē.

Plikam 500 aeroc ecoterm plus u-value esot kaut kas ap 0.17, 500+200 jau varētu pavilkt uz 0.08, 0.09. Vai tas nozīmē, ka apkures izmaksas 500+200 būtu [rupji runājot] 2x mazākas nekā plikam 500 blokam?

Kā ir ar sienas materiālu ilgmūžību? Cik ilgu kalpošanas laiku varētu sagaidīt no plika aeroc bloka? Un cik ilgi kalpotu aeroc ar kaut kādu vati?

Stikls palika ieķeksējies, kad salīdzināju dēļu fasādi un neelpojošu ārējo segumu. Tāpat ar, vai bez vējplēves. Ar to kondensāts sāk ātrāk veidoties, protams nosacīti:)

Man pagaidām plānojas "elpojoša" siena - bloki aeroc, virsū kaut kāda vate (paroc?). Ja kaut cik pareizi saprotu tos u-value, tad pliku 500 bloku īsti negribās, prasās tomēr kaut kāds bloks ar 200 (300?!) siltinājumu. Par fasādi pagaidām nezinu, gribētos kaut ko puslīdz gludu, lai rokas neskrāpētu pie katras neveiklākas kustības gar sienu (pašreizējā pieredze ar "biezpienu" rāda, ka no tā izvairīteis ir diezgan nereāli). Koku gan negribu :)

Pamatapkurei (+ ūdenim) siekala tek par zemes siltumsūkni, noskaņai un ekstrēmākām ziemas dienām - kamīns. Rekuperatoru negribu, plānojas ventilācijai pienākošo gaisu laist caur zemi (varbūt papildus vēl pasildīt ar kaut kādu siltummaini, kas savienots ar siltumsūkni, savukārt vasarās pēc vajadzības papildus padzesēt ar auksto ūdeni?).

Nu jā, apkures izmaksas, protams, gribas pēc iespējas zemākas. Ir kāds kalkulators, ar kuru var to puslīdz ticami sarēķināt?

Domājot par bloku un siltinājuma biezumiem, aktuāls ir arī jautājums par plikas sienas ilgmūžību un par siltinātas sienas ilgmūžību. Nebūs tā, ka pēc gadiem 20 to siltinājumu būs jāplēš nost un jāliek no jauna?

[www.u-wert.net]
Pat pamainot tyvek variantus mainās kondensāta iespēja, varbūt cietajai fasādes vatei pietiek ar pašu plānāko vējplēvi?

To binary:
Ja liksi fasādes vati, bet taisīsi ventilējamo fasādi, pie kam impregnēsi kokmateriālu, tad nekas tur arī pēc 50g nenotiks, ja nu vienīgi fasāde jāpārkrāso šad tad. To var taisīt no dažādiem plātņu materiāliem, kas iztur atmosfēru zem krāsas kārtas. Arī deformācijas jāņem vērā - nebūs kā koka dēlīši uz koka konstrukcijas... Vai Līvas grupa gadījumā neliek apfrēzētas un krāsotas magnezita loksnes?

Man šobrīd kaimiņš būvē ytong480 + koka ventilējama fasāde.
Sākumā domāja par 300gāzbetons+150vate+ ventilējamā koka fasāde, bet tad parēķināja cik viņam izmaksās fasādes stiprinājumi ja pa vidu ir puķiks, kā arī fakts ka vates siltinājums ir + 2mēneši laika ziņā un izvēlējās biezo gāzbetonu + koka apdari.
Jā un 480 bloku viņš uzlika uz 300mm pamatiem.

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
Ir kāds kalkulators, ar kuru
> var to puslīdz ticami sarēķināt?
.......................................
Sākumam varētu noderēt.
[www.omulis.lv]

SerViss, nu šādi kalkulatori ir redzēti. Tie vairāk der apkures veida izvēlei :) Apkures veids man ir puslīdz skaidrs - ja var atļauties zemes siltumsūkni, tad tā sniegtās ērtības ir naudas izteiksmē nenovērtējamas.

Tālāk mani vairāk interesē apkures izmaksas atkarībā no bloka biezuma, sienu siltinājuma biezuma, jumta siltinājuma biezuma, logu parametriem utt, lai varētu izvērtēt, cik tad "biezu" (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) to visu varu atļauties taisīt, lai spētu gan būvniecību finansēt, gan nākotnē par apkuri samaksāt.

Vērtējot ekonomisko pamatojumu, būtu jāņem vērā arī potenciālos ienākumus un izdevumus tuvākā un tālākā nākotnē, tāpēc frāze "par siltināšanu samaksāsi vairāk nekā par apkuri n gadu laikā" principā neko nepasaka par to, kas ir un kas nav izdevīgi. Šobrīd bērni skolu vēl neapmeklē, strādāju 40 stundas nedēļā, 48 nedēļas gadā. Pa lielam cik naudas ir, tik tērēju - kaut ko kredītam, kaut ko transportam, kaut ko hobijiem - lai arī kāds tas sadalījums būtu, nauda netiek atlikta priekš tā, lai pēc 20 gadiem maksātu par apkuri. Toties pēc 10-20 gadiem būs gan bērnus jāsūta skolās un universitātēs, gan strādāt varbūt vairs negribēsies pilnu slodzi, gan hobijiem varbūt gribēsies tērēt vairāk - tātad ir vērts pacensties tagad nokārtot to, lai par apkuri būtu jāmaksā pēc iespējas mazāk, tai pat laikā neieslīgstot kredītos uz 30 gadiem.

P.S. Ņemot vērā to, ka savulaik par 67m² stūra dzīvokli par gāzes apkuri maksāju ~130 Ls sezonā, man tajā kalkulatorā esošie cipari izskatās palieli…



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 27/04/2015 12:32, labojis binary.