lielāko darbu izdara siltinājums, Vate kā materiāls prasa papildus konstrukciju un kas ar laiku sēžas nost. Es ņemtu ekstrudēto (EPS) un aplīmētu. Tāpat tas gāzbloks nav elpojošs.

Cita runa elpojošs fiboplus+vate...

Ja tehnoloģiski visu dara parezi, tad tur 100un1 izvēle. Drīzāk jāņem tas kas lētāk/dabūjams pie mums uz vietas.

Vēl jau parādījies tāds vārdu salikums, kā saulessūknis.
Periodiski lēni izlasu info atkārtoti, tomēr viennozīmīga pārliecība vēl nav nostabilizējusies.
Ilgtermiņa projektā noteikti ierindotu kā vienu no pirmajiem apkures veidiem, kas pedantiski izpētāms dažādos griezumos līdz pilnai izpratnei par ieguvumiem katrā sezonas mēnesī un iekārtas mūžā kopumā.

Argh Wrote:
-------------------------------------------------------
> lielāko darbu izdara siltinājums, Vate kā
> materiāls prasa papildus konstrukciju un kas ar
> laiku sēžas nost. Es ņemtu ekstrudēto (EPS) un
> aplīmētu. Tāpat tas gāzbloks nav elpojošs.
>
> Cita runa elpojošs fiboplus+vate...

Ja gāzbetons nebūtu "elpojošs", tad tā iekšējais mitrums laika gaitā saglabātos konstants. Cik nu man zināms, dzīvē tā gluži nav - tas spēj gan kaut kādā mērā uzsūkt lieko telpas mitrumu, gan arī izžūt labvēlīgos apstākļos. Gan jau tieši šī sienas pīrāga elpošana lielā mērā ir vainojama pie tā, ka pērn ziemā ar paroc svaigi siltinātā no aeroc blokiem būvētā ēkā man gaisa relatīvais mitrums bija ap 60%, bet šoziem jau turējās 40%-50% robežās.

Fibo ir ne tikai elpojošs, bet arī caurs kā siets. Ja patrāpīsies nemākulīgāki būvnieki (un, kā zināms, tādu Latvijā netrūkst), tad apkures sistēma var nemaz netikt galā ar saviem pienākumiem.


SerViss Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vēl jau parādījies tāds vārdu salikums, kā
> saulessūknis.

Paldies par info, bet šā varianta praktisku izmēģināšanu laikam atstāšu citu ziņā ;) Saule pie mums cik ir, tik ir… Un vētras arī - cik ir, tik ir (un siltumnīcas mūsu vētrās bez jelkādām problēmām var nolidot 30 metrus un vairāk)… Šo divu iemeslu dēļ tie saulessūkņi pagaidām neuzrunā.

arī zemes ss lielākoties pēc būtības ir saules ss, jo izmanto vasarā no saules saņemto un zemē uzkrāto siltumu. principā visi ss ar horizontālajiem zemes kontūriem.
par tīriem zemes ss varētu klasificēties tie, kas ņem siltumu no dziļurbumiem - visu gadu konstantu temperatūru.

nedaudz offtopik, bet nu vispār jau fibo apmet ar javu no abām pusēm un tad nav viņš nekāds siets, bet elpo (vārda tiešajā nozīmē) labāk nekā gāzenieks.

fibo būs nedaudz zemāks U, bet mitrum/izturības/montāžas ir galvas tiesu pārāks.
Pats plānoju tikai no fibo un tāmi attiecīgi, lai aptuveni zinātu par ko var pasapņot

v_t, nu gan aizfilozofējies… Tad jau no naftas iegūtā enerģija pēc būtības arī ir Saules sūknis, jo Saules izstarotā un Zemes absorbētā enerģija ir viens no priekšnosacījumiem, lai nafta varētu rasties. Jā, arī "Zemes ss, kas ņem siltumu no dziļurbumiem", būtu klasificējami kā Saules ss, jo arī zemes dzīlēs esošā siltumenerģija tur ir pateicoties tikai un vienīgi mūsu mīļajai Saulei.

Nu dzīļu siltums gan varētu "nākt no iekšām"(zemes)...

un siltums no kodola jau arī nāk no tā, ka kodols rotē, kas savulaik rotē tāpēc, ka rotē apkārt saulei dēļ gravitācijas. dzīļu siltums jau arī rodas beržoties materiālam :)

binary, iesaku salikt excel dažādus pīrāgus un sarēķināt kurš cik maksā un cik izmaksā U vērtības 0.01 vērtības samazinājums sākot kautkur no 0.15 uz leju - redzēsi ka izmaksas aug neproporcionāli ieguvumam.
Es savulaik taisīju katrai konstrukcijai izvērtējumu un investīciju atmaksāšanās periodu salīdzinot ar LBN liku kautkur uz 10 gadiem - manuprāt +- adekvāts cipars kura laikā mājai jāsāk domāt par kosmētisko remontu un rodas iespēja iestrādāt kādu modernu siltinājumu (ticu ka pēc 10-15 gadiem vakummpaneļi būs daudz pieejamāki)

tāpat ar saviem 0.09 ārsienā, tev jātaisa līdzīgi cipari arī grīdā, griestos un obligāti jāliek rekuperācija, citādi tev 80% no zudumiem būs caur ventilāciju. pirms ko baigi plāno labāk iztērē kādus 50-100eur un parunājies pāris stundas konsultācijas veidā ar kādu pasīvo māju projektētāju vai energoauditoru - uzzināsi daudz interesantu un svarīgu lietu par energotaupīgas mājas būvniecību.

Var arī parunāties par reālu pieredzi - uzzvani šim puisim [www.lvif.gov.lv] un sarunā ekskursiju

rekur kaut kāds kalkulators
[www.modlab.lv]

visi šitie parametru kalkulatori ir kaķim zem astes.
Ja grib reālos zudumus sarēķināt tad viens variants Uponor HSE, tur pie viena varēs sazīmēt arī apkuri. Pēc 3 stundu bakstīšanās var saprast kas kā strādā un visu +- korekti sarēķināt.
Otrs variants ekonomikas ministrijas mājas lapā energosertifikāta excel veidne, kur jāvada dati un tad jāskatās kas sanāk - man nesanāca, laikam pa stulbu :)
Tad vēl ir variants pašam uztaisīt excel un izklājumu pa sienām, debespusēm utt. Cipars sanāca +- līdzīgs ar Uponor HSE aprēķiniem.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Paldies par komentāriem, ieteikumiem ;)

rbm, ekskursijā pie tā puiša diez vai došos, bet nu mājas lapu palasīt var. Tur gan ir dažas visnotaļ aplamas frāzes - sākot ar "Parastās mājās rītos vēdina istabas, bet šeit to nevajag" (vēdināt no rīta? wtf?) un beidzot ar "(..) tā ir biežāk jāvēdina, uz to brīdi noslēdzot apkuri un atverot logus ar maksimālu atvērumu uz 10 līdz15 minūtēm" (noslēgt apkuri vēdināšanas laikā? wtf?) - pēc visa [www.pasivaisnams.lv] teksta spriežot, tur var mēģināt smelties domu graudus, bet ne vairāk… Varbūt kļūdos ;)

Mērķis nav gluži pasīvā māja. Par atmaksāšanos - kā jau rakstīju, nevar truli salīdzināt būvniecības izmaksas ar vēlākām regulārajām izmaksām… Nauda cik ir, tik ir, un tā pa lielam tiek tērēta "šeit un tagad", jautājums tikai, cik tās ir un kam tā tiek tērēta - papildus siltināšanai, papildus apkurei (švakākas siltināšanas dēļ), bērnu skološanai, hobijiem vai kam citam.

Tabuliņas būs jāpataisa… Tik vēl jāsaprot, kā to visu ietekmē gan u-value šur un tur, gan logu izmēri, gan jumta pārkares… Pagaidām jau šķiet, ka "pāris tūkstoši šur vai tur" neko daudz neietekmē, bet nu jā - kad tas attiecināms ne tikai uz sienām, bet arī uz visu pārējo, tad jāsāk domāt racionālāk :)

Nu gan te sviests sarakstīts par gāzbetona elpošanu - paskaties vispirms tvaika caurlaidības vērtības gāzbetonam un Fibo plus, ka arī testus un tad spriedelē.
Bet par mājas energoefektivitāti - pievienojos binary domu gājienam un nafig tur kautkādi rekuperatori - lai jau tērē tā vēdināšana 80% enerģijas - par to var tikai priecāties, jo tas nozīmē, ka kopējie mājas siltuma zudumi ir ļoti zemi.

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
...............tāds vārdu salikums,
> kā saulessūknis.
>..................
> Paldies par info, bet šā varianta praktisku
> izmēģināšanu laikam atstāšu citu ziņā ;)

..................................
PS Kārtējo reizi skatoties ytube prezentāciju, piefiksēju, ka praktisko variantu ar datorā reģistrētu darbības režīmu, starp citu, var apskatīt Baldonē.
Ja pareizi saprotu, tad cieši kaimiņos plānotajai jaunbūvei..

Šodien atausa atmiņā sākotnējais domu gājiens - būvēt no 500 blokiem un pēc kaut kādiem gadiem, ja parādās lieka nauda, uzmest virsū 200-300 siltinājumu. Tas gan varētu nozīmēt arī logu nomaiņu (vai vismaz esošo logu "pārvietošanu" ārpus blokiem), bet nu tas varētu būt viens no saprātīgākajiem variantiem - no vienas puses sākotnēji nepārcenstos ar pārāk dārgu sienas pīrāgu, no otras puses atstātu iespēju nākotnē papildus nosiltināt bez pārlieku liela čakara. Šādā gadījumā būtu stulbi tagad taisīt 240+200 vai tml.

SerViss, cik no viena video (https://www.youtube.com/watch?v=WuK8v7XkOYQ) sapratu, tie saules siltumsūkņi tāpat nekalpo par pamatapkuri - tie ir nevis autonoma iekārta, bet "apgreids" zemes siltumsūknim, t.i., zemes siltumsūknis jebkurā gadījumā ir vajadzīgs. Ja tā, tad man tas jebkurā gadījumā pagaidām nevar būt aktuāli, bet nu to varētu realizēt, ja kādreiz parādās pietiekams daudzums liekas naduas. Jebšu kļūdos un var iztikt tīri ar sauli ūdenim+apkurei? Kopumā runājot, doma par saules enerģijas izmantošanu man simpatizē, pat ja tā ir elementāra ūdens priekšsildīšana vislētākajās melnajās trubās.

tā nav nekāda filosofēšana, bet personīgi novērojumi, nu jau 9 gadu garumā, kopš ir ierīkots ss.
temperatūra horizontālajā kontūrā mainās no +3 grādiem martā līdz +16 augustā.
sakarība ar sauli acīmredzama.
kas attiecas uz naftu, tad šķiet, ka par tās rašanos īstas skaidrības pagaidām nav. vismaz plašākai publikai.

rbm Wrote:
-------------------------------------------------------
> (ticu ka pēc 10-15 gadiem
> vakummpaneļi būs daudz pieejamāki)

Vakuumpaneļi ir tas pats, kas angliski saucas "vacuum insulated panel"? Ja tā, tad, cik noprotu, kaut kādai 120-150 m² vienstāvenei pašiem paneļiem var iekļauties kādos 5000-6000 eiro naudās. Vai tā varētu būt?

Būvēju 1st māju, kopā 125kvm, dzīvojamā platība 100kvm.
2014.08 sāku būvniecību, mēneša laikā pamati bija gatavi. Pamati lentveida, 1,5m, darbs + materiāli 4000eur, sienas būvēju no esti gazbetona 2. škira, cena 43eur kubā.
kokmaterjāli..vidēji 160eur kubā.
Jumts - metāla ranils 6.5eur kvm, plus notekas, plevea un papildelementi.
Logi, mājā ir 11 logi + lielas terase durvis 2200eur kopā sanāca.
Siltinājums, akmens vate rockwool 100mm, + fasades sekora + krasa.. 6eur izmaksaja ar darbu..200kvm.
Sienas apmešana ar mp75, mašīnapmešana 7eur par kvm ar darbu un materialu.
Melna grida..estric 3.5eur kvm par darbu
Elektriba, man sanaca 700m kopejas vadu daudzums..materillos bez sledziem un rozetem 500eur
Pagaidam viss.tagad galvu lauzhu pie kanalizācijas iveles un apkures izveles... planoju 60eur iekļauties - lidz atslegai.

No kādiem apsvērumiem likāt tik niecīgu siltinājuma slāni?

Vai tiešām tik mazai privātmājai 100kvm vajag 5x aptīt riņķī vadus? 700m šķiet daudz. Saprotu ka modē ir vilkt katru rozeti uz drošinātaju skapi, bet tā ideja vispār IMO ir ...dīvaina. KO tas dod? papildus drošību? diez vai. Vienīgi ja tā ir gudrā māja un visu elekrtotīku pārvalda dators. Manuprāt, privātmājā pilnīgi pietiek ar divām el. zonām- saimniecisko ar virtuvi un dzīvojamo. Ja nu būs tā, ka nosvils vadi vienā kontūrā, paņemsi pagarinātaju no skapja un barosies kāmēr meklē vainu (māja nav liela). īpaši jau dzīvojamā daļā, pie mūsdienu el. preču mazājām jaudām (led lampas, led telivizori, portatīvie datori utt) diez vai vērts tā nodrošīnāties. Varbūt kāds var pakomentēt, kāpēc ir šī mode izmantot 3x vairāk vadu un 10x vairāk drošinātājus? vienkāršākas shēmas principā ir aizliegtas?