Stāsts sekojošs.
Gribu būvēt koka karkasa ēku, bet netieku skaidrībā likt tvaika izolāciju vai nē.
Mans paredzētais pīrāgs no iekšpuses:

Ģipškartona apšuvums (1kārtā)
Kokšķiedru plāksne (35mm)
koka vai metāla(ģipškartona profilu) karkass komunikācijām aizpildīts ar akmensvati (30 - 50mm)
Koka karkasa statņi (150mm) aizpildīti ar akmensvati
Kokšķiedru pretvēja plāksnes (12mm) - te OSB laikam nedrīkst, jo neelpo
Cietā akmensvate (80mm)
Minerālais apmetums (jā, koka karkasa māja, bet apmesta) - ko darīt, ja patīk apmetums


Klasiskā izpildījumā protams būtu tvaika izolācija + vēdināšana ar rekuperāciju (padārgi, sarežģīti un nav garantijas, ka tiešām visu mezglu izbūvē bez kļūdām). Rezultātā slikts mikroklimats un trupes rašanās varbūtība.
Pasīvo māju atbalstītāji aptrakuši ar kokšķiedru plātņu izmantošanu telpas pusē, pīrāgā nelietojot tvaika izolācijas plēves. No būvfizikas viedokļa netieku skaidrībā - ja jau ēka elpo, tad relatīvais mitrums no telpas tāpat iet uz aukstāko punktu un sūcas cauri sienai un tur siltumizolācijas materiālā iespējamība, ka veidojās rasas punkts. Līdz ar to vate slapja un rodas termiskie tilti un no siltinājuma diža jēga nav. Vai tās kokšķiedru plāksnes tiešām spēj akumulēt lielāko daļu relatīvā mitruma, ielaižot siltinājumā pēc tam niecīgu mitruma saturu, kas var izelpot tālāk? Vai tiešām pēc tam kokšķiedru plātnes atdod mitrumu telpai?

Sveiki!

Ieliekiet kaut kādus kontaktus, sazināšos ar Jums un izstāstīšu kas un kā.
Jūsu izvēlētais pīrāgs ir sarežģīts un manuprāt ne visai pareizs.

to ir ...

stāsti šeit kas un kā ... arī ir vēlēšanās zināt

Uz doto brīdi Galīgi nav laika gari rakstīt.

Konkrēti kas te tiek saprasts ar kokšķiedras plātni, kādi ir tās tvaika caurlaidības parametri? Klasiski ir izmantot iekšpusē OSB, kas ir spēcīga tvaika bremze, ārpusē apmetums uz kokšķiedras plātnes, piemēram, isoplaat. Šajā gadījumā OSB tvaiku laidīs cauri (nevis akumulēs) tādos daudzumos, kas nespēs kondensēties ārējos slāņos. Bet principā sienas pīrāga slāņu mitrumcaurlaidības reglamentē LBN. Un ar pīrāgiem var eksperimentēt u-wert.net.

Neviens akmensvates ražotājs nepiedāvā risinājumu fasādes vati uz karkasa. Uz karkasa jābūt stingram materiālam, pie kura pielīmēt vati, bet uzliekot šo stingro materiālu, ļoti jāpievērš uzmanība tvaika caurlaidībām kā minēja KKK

Cieto akmensvati varētu stiprināt pie OSB, kas stiprināts pie karkasa, tomēr OSB samērā labi aiztur mitrumu un rodas problēmas ar rasas punktu starp statiem liktajai akmensvatei. Tāpēc domāju pie karkasa stiprināt 25mm Kokšķiedru plātni. Vai šīs plātnes izturība tiešām būtu pārāk maza, lai pie tās stiprinātu cieto akmens vati? Kāda tad īsti varētu būt alternatīva koka karkasa ēku veidot ar apmetumu ? Ja pie karkasa stiprina kokšķiedru plātni un to apmet, tad diži silts pīrāgs vairs nesanāk.

Lasām internetā: "Ar ko un kā pareizi siltināt koka stāvbūvi?

Labdien! Ar ko un kā pareizi siltināt koka stāvbūvi (koka lauku māja 1958.g.) - ārpusē un iekšpusē?
ATBILD:
JURIS BIRŠS
INŽENIERZINĀTŅU DOKTORS
Labdien! Siltināt vajag. Vispirms siltina no ārpuses ar akmens vati 100 – 200 mm siltinājuma daudzuma. To apmet un krāso vai veido virsū vēja barjeru, gaisa slāni un apšuj ar kādu no dekoratīvajiem plākšņveida materiāliem. Iekšpusē visas ārsienu iekšējās virsmas siltina ar mīkstajām kokšķiedras plāt..."
No pieredzes: Stiprinot statņus, tā izlīdzinot sienu, starp statņiem liekot mīksto vati, virsū cieto 100mm, noarmējot, siena ir tik stipra, ka nezinot nevar pateikt, ka stiprināta pie statnēm. Stiprināju pa perimetru un vidū. Ir speciālas skrūvju cepures ar ieliekamām jebkāda garuma kokam paredzetām skrūvēm. Pēc vairākiem gadiem, šogad vajadzēja elektrokabeli korekti ievilkt caur sienu. Izgriezu kanālu vatē. Viss sauss, nekadu pazīmju par mitruma uzkrāšanos un neizžūšanu, ka te daudzi raksta.....Arī J.Biršs daudz stāsta savās atbildēs par nepareizo sienas izolēšanu ( tvaikizolācija) no mitruma, un tā neļauj tai dabiski žūt!

Cita atbilde: "Kā pareizāk veidot un siltināt ārējās sienas koka karkasa mājai?

Labdien! Kā pareizāk un efektīvāk veidot un siltināt ārējās sienas koka karkasa mājai (māju vēl tikai būvēs, Vidzemes pusē)?
ATBILD:
JURIS BIRŠS
INŽENIERZINĀTŅU DOKTORS
Labdien! Ja grib siltināt no ārpuses, tad nezinu neko labāku par akmens vati. Tā ir brīnišķīga priekš siltināšanas no ārpuses. To var apmest vai apšūt. Ja grib siltināt no iekšpuses, tad nezinu neko labāku par mīkstajām kokšķiedras plātnēm."

Māri_B, Ir piemēram Steico Protect (kokšķiedras plāksne) Kurš ir skrūvējams uz statņiem un apmetams. Gan siltumizolācija, gan pretvēja funkcija, gan materiāls kuru var apmest - viss vienā!

Māri_B, vēl nesaprotu, kāpēc zem ģipškartona esi izvēlējies 35mm kokšķiedras plāksni?

rbb saka, ka viņu ekovatei nevajag tvaika izolāciju kā tādu

Siltumvadītspējas koeficients kokšķiedras plātnei tomēr ir lielāks (sliktāks) kā akmens vatei. Lai visam pīrāgām nodrošinātu nemainīgu Siltumcaulraidības koeficientu (U), akmensvates vietā būtu jāliek biezāks slānis (~100mm) kokšķiedru plātne. Tas man šķiet ir pa traku. Protams, piekrītu, tas ir labs risinājums, karkasu apsit ar kokšķiedru un uzreiz apmet. Bet par cik karkasa siltinājums ir tikai 150mm, un iekštelpās tikai 30 - 50mm tad kaut kas nepieciešams vēl no ārpuses un 40mm Steico Protect būtu mazliet pa maz. Tādēļ mans pīrāgs mazliet sarežgījās.
- Zem ģipškartona liku kokšķiedru, lai tā "bremzētu" telpas tvaika migrāciju uz auksto zonu. Tā vismaz ražotāji apgalvo, ka tam šis materiāls ir ļoti piemērots.

Par šo ekovates izplatītāju uzskatu, ka nevajag tvaika izolāciju esmu skeptisks. Varbūt papīram ar bora maisījumu neko mitrums sliktu neizdarīs, bet ja neliek tvaika izolāciju, tad tāpat relatīvais mitrums nokļūs ekovatē, tur temperatūras jau būs zemākas un izkritīs kondensāts. Rezultātā ekovate mitra un tādam materiālam jau vairs nav vairs tāds siltumvadītspējas koeficients kā sākumā.

Māri_B, kā lai iegūstu tavus kontaktus? izstāstīšu lietas būtību.

Labprāt uzklausītu tavu viedokli [IR] par šo tēmu. Ja vēlies parunāt, tad atsūti savu telefona nr. uz es4444 inbox.lv un uzraksti cikos drīkstu uzzvanīt. Vai arī uzraksti uz e-pastu komentāru.

Minerālajai vatei tvaika izolācija ir jāliek. Tā kā tā neuzsūc mitrumu, tad tas izkritīs apakšā uz karkasa un ātri vien to sapūdēs. Ekovatei savukārt pilnīgi nav jēgas to likt, jo tad zūd ekovates lielākais pluss difūzijai atvērts sienas pīrāgs.

Pareizāk būtu šādi:

Ģipškartona apšuvums (1kārtā)
Kokšķiedru plāksne (35mm)
koka vai metāla(ģipškartona profilu) karkass komunikācijām aizpildīts ar akmensvati (30 - 50mm)
Tvaika izolācija
Koka karkasa statņi (150mm) aizpildīti ar akmensvati
Kokšķiedru pretvēja plāksnes (12mm) - te OSB laikam nedrīkst, jo neelpo
Cietā akmensvate (80mm)
Minerālais apmetums (jā, koka karkasa māja, bet apmesta) - ko darīt, ja patīk apmetums

Kokšķiedras plātnes var likt var arī nelikt un ārpuse kokšķiedras plātni var aizstāt ar OSB.

Kādas problēmas uztaisīt dubulto karkasu, vienu nesošo, otru tikai izolācijai? Ar otru karkasu var izvirst un taisīt to atdalītu no nesošā izņemot dažus punktus, vai vismaz nobīdītiem statņiem un ko tik vēl nē.

Par mitrumu - "relatīvais mitrums" nokļūs siltumizolācijā jebkurā gadījumā. Jautājums vai tas būs tik liels, lai izkristu kondensāts. Lai tas nenotiktu, jebkurā punktā tvaika caurlaidībai uz iekšpusi jābūt mazākai par tvaika caurlaidību uz ārpusi. Respektīvi - jo tuvāk ārpusei, jo mitruma daudzums konstrukcijā mazāks.

Un likt kokšķiedru zem ģipškartona, nezinot tās parametrus un neapskatot tos visas konkrētās sienas kontekstā ir tīrākā avantūra.

Goda vārds neredzu jēgu eksperimentēt un izgudrot divriteni. Neviens ETICS sistēmas ražotājs tev negarantēs, ka fasādes vate turēsies pie kokšķiedru plātnes - neaizmirsti, ka fasādes vate ir jālīmē un jādībeļo.

Konkrētais siltumtehnikas LBN punkts par tvaika caurlaidību:

28. Ja būvelements, tā savienojumi un montāžas šuves sastāv no dažādiem slāņiem, tā siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd ir vismaz piecas reizes lielāks par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentu sd. Biežāk izmantojamiem membrānmateriāliem sd vērtības minētas šī būvnormatīva pielikuma 1.tabulā.

Pārliecinies, ka tava siena ar kokšķiedru zem reģipša atbilst šim.

Lielos vilcienos piekrītu kkk - nav jēgas jaunradei - liec pieaudzējumu statņiem un blīvās daļas max plānas.
Akmens vates gadījumā prasās polietilēna plēve vai ekvivalents, ārpusē jebkura pretvēja versija.
Es gan noteikti izvēlētos ekovati un tad no iekšpuses liktu preskartonu vai eltkraft papīru un ārpusē isoplaatu ar ventilējamo fasādi vai arī steico protectu ar apmetumu. Principā versijas diezgan daudz, bet regipss-atstarpe-kokšķiedra-akmens vate nav laba doma.