Kapec nevajadzetu likt cieto vati uz karkasa?

>>Kapec nevajadzetu likt cieto vati uz karkasa?

Iznāk tāda samocīta konfigurācija. Izmantoti divi pilnīgi dažādi materiāli ar atšķirīgām ekspluatācijas īpašībām. Ekovatei, kokam tomēr vislabāk ir izmantot "ventilējamo" fasādi. Ja tik ļoti gribas apmetumu/krāsu biezpiens, ķirmis, tad var uzlikt arī pa tiešo uz OSB ventilējamas fasādes. Bet, protams ir arī labāki varianti. Cietā vate ir krietni dārgāka par mīksto.

Man projektetajs ieteica nelikt dekorativo apmetumu pa tiesho uz OSB, neturoties klat labi, tapec ari ir vate no arpuses, bet mana inicativa ir to vati likt krietni biezaku, neka projekta un pluss nomainit arejo osb uz isoplaat loksnem

Fasādes vate ir dārgāka par mīksto, nav pārbaudīta un "sertificēta" (līdz ar to - sakarīgās izmaksās) risinājuma kā to stiprināt pie karkasa/uz kokšķiedras. Savukārt likt no ārpuses uz karkasa OSB (pie kā brīvi varētu stiprināt fasādes vati ar kokam paredzētiem fasādes dībeļiem) ir uzprasīšanās uz tvaika problēmām - ārējā OSB nomainīšana uz isoplaat ir pareiza doma. Ja gribas apmest - var armēt un apmest isoplaat loksni.

Isoplaats nav domāts apmešanai - 100%. Tam domāts 40mm steico protect. Karkass > protect > apmetums ir pareizā tehnoloģija.

Muļķības. Isoplaat ir domāts apmešanai, katrā ziņā uz šādu iespēju norāda ražotājs. Sk. [fibreboard.skano.com] 5. punktu "Plastered wall construction with ISOPLAAT".

Tas protams nenozīmē, ka steico protect nav labāka izvēle, par to nestrīdos.

Mjā, taisnība ražotājs šķiet, ka tādu iespēju paredz. Tiesa gan tikai priekš 25mm versijas. Ok.

Redzu arī ka isoplaats nav nemaz steico produkts. Divas dažādas firmas. Nu ja paredz, tad jau acīmredzot likt var to apmetumu arī tādā veidā.

Vienīgais, ka 25 mm tomēr tīri tehniski ir mazliet pavāji, bet nu ja speciāli neskrien ar iekšā ar elkoņiem un nebaksta to māju, tad jau jābūt ok.

Subjektīvi pēc sajūtām šķiet, ka 25mm isoplaats uz 60cm soļa statņiem ir stingrāks uz iespiešanu ar pirkstu vai elkoni nekā frontrock max e. Katrā ziņā arī fasādes vate nav domāta bakstīšanai. Es drīzāk skatītos pēc tā, ka 40mm steico noteikti mazāk deformēsies ekovates iestrādes laikā, attiecīgi vienmērīgāks armējošās kārtas biezums.

Nu jā un vēl viens aspekts uz stiprināšanu. Ja liek isoplaatu uz apmešanu, tad viņu nepiespiež ar līstēm kā vēdināmās fasādes gadījumā, bet gan ar skrūvēm un plastmasas paplāksnēm un tad ir jāseko, lai ir pareizi skrūvju soļi + baigi precīzi jātrāpa statņos. Bet nu piespiežot ar līsti protams tas ir daudz labāks risinājums un tad nepavisam nav jāsatraucas par ekovates deformācijām. Turklāt jāņem vērā, ka isoplaatam augstums ir 270cm un ja siena iet virs, tad tajā vietā jāliek stiķis un vispār diezgan precīzi jātrāpa. Ja būve ir no nekalibrētā zāģmateriāla, tad ar tiem +- mēdz būt visai dažādi un nav nekāds brīnums, ka stiķi nesēž tik precīzi uz statņiem kā gribētos. Tieši tāpat tās lielās loksnes ir maliet problemātiskas ar to, ka nav tik labi atrast centra statņa vietu pie tik liela izmēra. Viegli var aizšaut garām. Nu un atgriezumi arī būs vairāk.
Steico protects montējas savādāk kā isoplaats - viņš tiek likts pamatā horizontāli (nevis vertikāli kā isoplaats uz 120cm) un pamīšus, viss sakabinās no visām pusēm ar spundēm un attiecīgi ar skrūvēm un ar statņu precizitāti ir mazākas problēmas un siena kopumā izturīgāka.
Bet nu jārēķina jau protams izmaksas arī. Nu man protams protecs simpatizē ar sakarīga izmēra loksnēm ar kurām viegli strādāt un smukāk apiet visādus logus utt.

kungi, sienā aizpildīt vienu kvadrātmetru 100mm biezumā būs lētāk ar ekovati vai akmensvati kas vidēji 1,5 eur 50mm maksā?ekovates vertikālās iestrādes cena ir tāds noslēpums, ka nekādi nespēju atrast kādu lietojamu ciparu pie kā aizķerties

Es īsti nesapratu - vertikālā ekovates iestrāde 30e m3? Izstādē sauca 55-65e m3.

Ekovates reklamētāji paši saka, ka ir dārgāk.
Vati pūst var dažādos blīvumos, tas tev nav 150mm statnī ielikt 150mm vati, līdz ar ko gala cena svārstīties diezgan.
Cipari par iestrādi dzirdēti sākot ar 25eur par darbu horizontālām virsmām un vairāk vertikālām.

sienā 100mm ar akmensvati 1x1m būs savi 3,1eur
sienā 100mm ar ekovati 1x1m būs ? ...

o mana mīļākā ekovates pūtēju frāze :))) individuāli, pēc saimnieces dibena lieluma un citām mainīgajām vērtībām

daudzjautajumi, a pamēģini kādam ekovates pūtējam aizsūtīt konkrētu jautājumu par tāmi :>
Cik es no tā saprotu, ekovati var iepūst dažādos blīvumos, arī slapjā un sausā veidā, ja tev būs statņi no vienas puses ciet, tad mauc slapjo iestrādi, būs viena iestrādes cena un blīvums, ja aiztaisīsi ciet un statnis sadalīts vairākās kabatās, būs sausā sausā iestrāde cits ekovates blīvums un cita iestrādes cena un cik katrā kabatā var iepūst,tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, kurus uz papīra mēs neizdomāsim, būs tavs piesmietas no - līdz. :>
Un katrs ekovates pūtējs saka savus ciparus, vienam mitrā ieklāšana 35kg/m3 esot labi, citam 45... tāpat sausais gan 50 gan 65kg/m3 un citi skaitļi.
Piemēram sausa iestrāde ar 60kg/m3, ekovate mazumā maksā ap 0.7EUR/kg, kubikmetrs materiāla sanāk 42EUR - jeb tavs 0.1x1x1m sanāktu 4.2EUR, savukārt mitrai iestrādei ar 40kg/m3 materiāls maksās 2.8EUR. PLUS iestrādes cena.

Cik biezu slāni var iestrādāt ar slapjo metodi uz atvērtas sienas?

Sveicināti!

Man sekojošs jautājums par "elpojošo māju” – vairāk tieši par kokšķiedras un celulozes tandēmu:
Ja ievēro vispārzināmu likumu, ka aukstajā sienas pusē būtu jāizvieto tādi materiāli, kuriem ūdens tvaika pretestības faktors ( µ ) ir mazāks nekā, tiem, kuri atrodas sienas siltajā pusē. Rādītāji populārākajiem siltumizolācijas materiāliem:
Minerālvate: 1 = gaiss
Ekovate: 1-2 (piemēram, ražotāja Thermofloc dati, citi tādus nemaz neuzskata par vajadzību deklarēt)
Kokšķiedras plāksne: 5 – 10 (izejot no dažādu ražotāju datiem – Steico, mūsu RBB, u.c.)
Durelis: 50
OSB3: 150 - 200 (faktiski EPS/XPS rādītāji)

Tātad, ir skaidrs, ka, ja vēlamies pilnībā izvairīties no plēvēm un izveidot pilnībā “elpojošu” (kas īsti nav būvniecības termins) māju un tai pat laikā pārnest rasas punktu pēc iespējas tuvāk ārsienai, ir jāievēro augstāk minētais likums.
Ir skaidrs, ka izejot no šiem datiem (diemžēl - plika teorija) OSB likt ārpusē ir pilnīgs neprāta darbs. Ja nu vienīgi komplektā ar tuvu ideālam (kas praksē nekad nenotiks) tvaika izolāciju no iekšpuses, lai gan tad tam nav pilnīgi nekāda sakara ar mājas dabīgu mikroklimatu.
BET, kokšķiedras pretvēja plāksnes izvietošana uz ekovates, kaut arī nedaudz, bet tomēr nonāk pretrunā ar iepriekšējo likumu.
Pats domāju par celulozes izmantošanu ģimenes koka karkasa mājā, lai gan esmu dziļās pārdomās par to, kādam būtu jābūt pīrāgam.
Vismaz izejot no tvaika pretestības rādītājiem, labāka pretvēja izolācija “bezplēves” celulozes pīrāgam no tirgū pieejamajiem būtu, piemēram – KNAUF WB KD vai ISOVER RKL31 30mm minerālvates pretvēja plāksnes.
Pie tam, par aptuveno cenu 4eur/m2, šiem materiāliem ir arī graujoši labāki siltumefektivitātes rādītāji (lambda 0.031 pret >0.05).
Tas, ka 30mm minerālvate nespēj sevī akumulēt un izkliedēt mitrumu, nav noteicošais, jo dēļ tās niecīgā biezuma un pateicīgā ūdens tvaika pretestības faktora, celulozes ārpuses daļā uzkrātais un visā siltumizolācijas laukumā izkliedētais iekštelpās nevajadzīgais mitrums tik un tā tiks izvēdināts caur ventilējamo fasādi. Tāda jau arī ir pretvējas plāksnes “abpusēji elpojošā” būtība – neskatoties uz to, kāds būtu siltumizolācijas pīrāgs.
Un “ekololģijas” piekritējiem atbildot, vajadzētu atturēties no terminiem kā - “minerālvate” nav ekoloģiska utml – tas pats ISOVER kā saistvielu G3 Touch sērijas materiālos deklarē glikozi, un, atšķirībā no visiem ekovates pūtējiem – ir spējīgs uzrādīt M1 (vismazāk veselībai kaitīgs būvniecības materiāls) klases sertifikātu.
Vienīgais, man nezināmais šajā gadījumā ir ekovates biezuma ietekme uz gaisa un ūdens difūzijas kustību cauri sienām un jumtam. Pieļauju, ka pie jumta 350mm biezuma tas varētu būt apgrūtinoši, līdz ar to šeit tomēr būtu jāpielieto kaut vai tā pati ELT-KRAFT būvkartona plēve?
Šajā sakarā, piedāvāju izvērtēt sekojošu siltumizolācijas “pīrāgu”
Sienas:
1. Vagondēļa fasāde
2. 25x50 latojums
3. ISOVER RKL31 30mm pretvēja minerālvates plāksne
4. Ekovate starp 50x200mm statņiem
5. Ekovate starp 50x50 sķērslatojumu
6. Rīģipsis 12.5/25mm
7. Tvaiku caurlaidīga špaktele (KNAUF Tiefengrund vai Weber Vetoni u.tml)
8. Tvaiku caurlaidīga krāsa

JUMTS:
1. Metāla segums
2. 25x100 latojums ar soli 20cm
3. 50x50 latojums virs spārēm ( ventilācijas augstums)
4. Difūzijas membrāna
5. Ekovate starp 50x300 spārēm
6. Ekovate starp 50x50 šķērslatojumu
7. Aktīvā tvaika izolācija (ELT-KRAFT) ?
8. Rīģipsis 12.5mm
9. Tvaiku caurlaidīga špaktele (KNAUF Tiefengrund vai Weber Vetoni u.tml)
10. Tvaiku caurlaidīga krāsa

P.S. Vēl viens papildus jautājums par celulozes siltumefektivitāti: RBB deklarē lambda 0.033 , pārējie visi ~ 0.040– vai kāds ir par šo interesējies , vai RBB materiālam ir kādi ticami pierādījumi, vai tikai iekšējā pārliecība?

Reģipsi uzskati par elpojošo materiālu?
Ja laidīsi cauri tvaikus, tad neaizmirsti ka reģipsim ir jābūt impregnētam (2x dārgāks), plus ir risks, ka beigās šis ar laiku izjuks, jo tas tomēr ir reģipsis starp papīra loksnēm. Uzbriedīs tev tas pasākums.

karkasnieces ideja - labs sienas siltinājums (elpojoša fasāde), telpas sildīt tikai gaisu un dabīgi ventilēt (neakumulēt, kā tas ir mūriem).

Varbūt uzsvēršu - neesmu būvnieks, neesmu arī būvinžinieris, manos apgalvojumos apskatīju tikai vienu vienīgu materiāla rādītāju - tvaika caurlaidību.
Mans mērķis arī bija - sagaidīt kritiku :)

P.S. Rīģipsi ieliku tikai pēc tā tvaika caurlaidības rādītāja, piemēram KNAUF BLUE (mitrumizturīgajam) tas ir : sausam 10 / mitram 4. Domāju, ka elpojošs, tātad. Bet tikpat arī pieļauju, ka varbūt pēc praktiskā viedokļa nav tā pareizākā izvēle...

Pīrāgi ir gandrīz normāli, bet iemesls ielikt tvaika bremzi elt-kraft formā arī sienās ir tāds, ka reģipsis būs sacaurumots ar komunikācijām un nez vai tu reģipša šuvēm nodrošināsi tādus pašus tvaika caurlaidības rādītājus kā plaknei, rezultātā reģipša slāņa tvaika caurlaidība vidēji būs daudz lielāka nekā ražotāja deklarētā.

Kokšķiedras plāksne ir stipri izturīgāka par RKL, kas visticamāk vienkārši neizturētu ekovates iestrādes spiedienu. Tas pats attiecas uz difūzijas membrānu - ekovates iestrādes procesā to izspiedīs ar vēderu uz augšu.

Protams tvaika bremze jumtā/sienās jānovieto tā, lai to lieki necaurumo ar komunikācijām. Tātad starp vates slāņiem.