Es saprotu, ka to fasādes vati plāns ir nevis kokšķiedrā stiprināt, bet trāpīt statņos. Turēsies normāli tāda versija, tikai akurātāk jāskrūvē, lai trāpītu statnī. Steico protecta gadījumā jau arī jātrāpa statnī, bet atšķirība tāda, ka statnis būs redzams, jo protectam apakšā neliek neko, spundēta manta un vate statņos nokļūst pēc sienu nosegšanas. Vienīgi jautājums caur kuru pusi pūst vati - no iekšpuses vai āpruses, bet nu gaumes jautājums principā jau.

Hmm, kaut gan nē, fasādnieci nevarēs gan tā pielikt, jo viņa tak iet ar nobīdēm un brīvie gali nekur neturēsies. Jā, fasādniece atkrīt šitajā versijā. Kaut kā piemirsu. Bet protects akurāt šitajā risinājumā rullē, jo tieši tam paredzēts.

Fasādnieci varētu pielikt, ja statņiem uztaisa horizontālo latojumu (3 latas uz loksni), bet nu neesmu tādu dzīvē variantu redzējis. :)

OK, Pieņemu Jūsu ieteikumus. Kādi viedokļi šajā mezglā -->

-ģipškartons
-karkass ar akmensvati komunikācijām (50mm)
-Tvaika plēve (ar mainīgo SD)
-koka karkass/akmensvate (150)
-kokšķiedra vai OSB
-Fasādes akmensvate (80) stiprināta pie statņiem, spraišļiem, kopturiem
-Minerālais apmetums

Izmantoju jauno tvaika izolācijas plēvi ar mainīgo Sd vērtību. Maina savu tvaikcaurlaidību atkarībā no relatīvā mitruma izmaiņām. Ja kaut kur būvniecībā pieļauta lokāla kļūda, tad šī plēve (vasaras laikā) ļauj uzkrātajam mitrumam iztvaikot uz telpas pusi. Tas notiek saulei uzsildot fasādes virsmu un ļaujot siltumpārneses procesam virzīties uz telpas pusi. Plēve "atverās" un liekais mitrums nokļūst telpās.

Sabaksti u-wert.net un paskaties pats. Ja fasādes vati domāts stiprināt tikai pie karkasa statņiem, tad nodībeļot kā prasa ETICS sistēmas nevarēs. Ja liek tvaika barjeru, tad manuprāt var likt karkasam no abām pusēm osb (tipa sendvičpanelis) un līmēt fasādes vati pie OSB.

Es ieteiktu tomēr apskatīt dubulto karkasu variantus un vēl arī "larsen truss" un pūšamo vati. Kautvai tāpēc, ka mīkstā vate ir vismaz 2x lētāka par fasādes vati. Nu un pūšamā vate protams ir daudz kvalitatīvāk iestrādājama nekā mīkstā.

Ņemam paplāksnes, garās skrūves un tik skrūvējam fasādes vati pie OSB, tur pat līme nav vajadzīga - viss daudz ātrāk un vienkāršāk!

Vilni man jautājums par tavu klasisko pīrāgu mans iedomu variants viņam - ventilējamā fasāde, isoplaat50mm, ekovate195mm, papīra tvaika izolācija un ja tad ja pīrāgu turpina ar fibrolītu kuram piemēram pa virsu uzliek reģipsi vienā kārtā. kur iet elektrība utt ? sanāk, ka ja iekšējais pīrāgs ir zem 5cm tad tur pat rozetes kārbu nevar iesēdināt netaisot caurumus tvaicenē, kas ņemot vērā celtniekus tak sanāk miljons iespējamo feilu momentu.skatos krievi pat trīs kārtas reģipša liek, skaidrs arī kapēc, 35mm fibrolīts 10 eur kvadrātā 3x12,5mm reģipša pat 6eur nesanāk. ok, bet kur izvadīt tās kokuminācajas, kā izskatās latojums no papīra -> ?

1) ja ventilējamā fasāde, tad 50mm kokšķiedra nav racionāli, lētāk būs man šķiet pieaudzēt pie statņiem vatei kārtu un likt plāno isoplaatu. Turklāt 50mm blīvāks materiāls uz ārpusi nav diez ko ideāli žūšanai, tur prasās plānāks, arī fasādi kabināt ir bišķi neinteresanti uz relatīvi bieza mīkstā materiāla. Ja parastais plānais isoplaat, tad ar naglām latojums un viss ir smuki,
2) tvaikizolācijā caurumus tik tiešām nevajag, tāpēc jādomā, kā izveidot ekonomisku versiju, ja grib gremdēties. Es neesmu iegremdēšanās fans tieši dēļ visa tā čakara ar slāni, kas domāts tikai un vienīgi gremdēšanai. Man tīri labi patīk normāls kaut kāds 2,5cm latojums un negremdētās elektrības. Var arī no iekšas ielikt kokšķiedreni 40mm - protectu, kuru var apmest un gan jau arī ieštrobēties ar vadiem, bet laikam jau rozetes tur neiebāzt. Katrā gadījumā biezā kokšķiedra iekšpusē jau ir loģiskāk, jo par vienas kārtas regipsu noteikti daudz labāk. bet nu tur jau versiju padaudz ko likt = fibrolīts tomēr kaut kā ne visai - par dārgu un par maz tie ieguvumi. par gremdēšanos varbūt lai kāds cits pakomentē.

ok, vēlviens jautājums papildus 50 latojums sķērsām pāri statņiem no ārās ar domu, ka sprauga starp statņiem un ārējo slāni aizpildās ar ekovati, jo ja ārējais slānis ir tieši pie statņiem termokamerā viss izskatās slikti?

Manuprāt nekas drošāks tvaika izolācijai nav izdomāts kā papildu latojums uz iekšpusi no tvaika izolācijas - šajā spraugā iestrādā komunikācijas un saliek papildu 50mm mīkstās siltumizolācijas. Nedomāju, ka tas ir dārgāk par fibrolītiem vai kokšķiedrām. Un tieši celtnieku dēļ arī jāmēģina pīrāgu uztaisīt tādu, lai vienkārši fiziski mazāk iespēju sačakarēt, jo visiem blakus nenostāvēsi. Ja lieto ekovati ar kokšķiedru ārpusē, tad karkasa noturībai un kā tvaika bremze ļoti labi darbojas OSB. Tādam OSB arī grūtāk nejauši ar bori izskriet cauri, gleznu liekot pie sienas.

Nezinu cik pareizi ir 50 latojums šķērsām statņiem, jo tas mazliet situāciju sarežģī. Rēķini, ka tev pēc tam ir jāliek ventilējamā fasāde, kurai visticamāk būs vertikālais latojums, attiecīgi jātrāpa ļoti konkrētas vietās, turklāt tur jau ir iekšā stiprinājums (ja ir doma sekot statņu solim). Tas kaut kā nav pārāk labi. Man šķiet, ka situācija atvieglojas, ja pieaudzē to 50 tieši pa statņiem, kuri varētu būt ar soli 60. Tad atkrīt daudz problēmas. Isoplaata stiķi uz statņa, fasādes latas vertikālas arī solī 60 un viss turās stingri, plātne piespiežas ideāli utt. Termokameras jautājums par statņiem nav būtisks. Tie statņi jau ir no koka nevis metāla. :) Nav jāpārspīlē tādas lietas.

Piekrītu Vilnim - šķērsām likt ir visu sarežģīt. Jā, termokamerā statņi ir redzami, bet tas ir salīdzinot ar pārējo virsmu - kopējie sienas siltumzudumi jau pa lielam nemainīsies un par aukstumtiltu ar caursalšanas risku jau statņus neuzskatīsi.

Ja gribi izspiest maksimumu no tās sienas, tad ieguglē "larsen truss" un taisi divus karkasus - nesošo un fasādes stiprināšanai, abus savā starpā savienojot tikai nedaudzās vietās.

Sveiki!
Gribētu tomēr saprast, kāds ir pareizais sienas pīrāgs uz iekšpusi nelietojot plēvi?
Esmu nosiltinājis ar ekovati (no ārpuses):
- apdares dēļi;
- latojums;
- isoplaat 12;
- karkass 180/ekovate
- stāvbūve 150;
- ???
- reģipsis.

Manuprāt starp reģipsi vajadzētu vati (vismaz skaņas izolācijai), bet tad jāliek tvaika izolācija, ne?
Kā ar būvkartona izmantošanu?

Plēvi tavā stāvbūvē noteikti nevajag. Priekš kam tev tur skaņas izolācija? :) 150 būve+180 ekovate ir skaņas izolācija oi oi. Man kaut kā pēdējā laikā šitie regipši ne visai. Labāk apmetums uz kaut kā cieta, jo tie regipši baigi sitās.

kkk apskatīju larsen truss - kaut kā nevieš baigo uzticību. :) Viss tāds it kā pašķidrs, ja apakšā nav pamata. Tur pēc bildēm dažviet izskatās, ka šādi uztaisa kādus 15 cm. Ja tam uzkabina pa virsu fasādi vai tā štelle nenobrauc lejā? Noteikti ir kaut kādi aprēķini par izpildījumu uz kg uz m2. Fasāde jau tomēr sver kaut ko un tā izkarināt diezgan šaubīgi.

Aig konstrukcijas ārsiena
• Apdares dēļi 18 - 36 mm (RAIT WOOD).
• Latojums 25 mm.
• Vēja izolācija 25 mm (ISOPLAAT).
• Latojums 45 mm.
• Siltumizolācija 45 mm (ISOVER).
• Koka rāmis 195 mm.
• Siltumizolācija 195 mm (ISOVER).
• Tvaiku izolācija 0,2 mm.
• Latojums 45 mm.
• Siltumizolācija 45 mm (ISOVER).
• OSB-3, 10 mm.
• Ģipškartons 12,5 mm (KNAUF, NORGIPS).
• Primārais ģipškartona špaktelējums.

te visu laiku runā, ka tas sadzīves mitrums salīdīs tajā minerālvatē un viss būs slikti, nu tad te jau sanāk tas pats, vai sanāk, ka osb pilda tvaika izolācijas funkciju?
es sev arī dzīvoklī pie remonta ārsienām saliku 100mm vati tieši zem reģipša un dažs labs celtnieks to dzirdot sāka plēst matus no galvas un teikt, ka man tulīt tur tās sienas pašiznīcināsies...

"Klasiskā izpildījumā protams būtu tvaika izolācija + vēdināšana ar rekuperāciju (padārgi, sarežģīti un nav garantijas, ka tiešām visu mezglu izbūvē bez kļūdām). Rezultātā slikts mikroklimats un trupes rašanās varbūtība."

Var jau arī bez rekuperācijas. Vai nav tā, ka piespiedu ventilācija bez rekuperācijas tik un tā ir izdevīgāka nekā karkass bez tvaika barjeras?

Mums ir gan plēve, gan rekuperators - viss pasīvās mājas komplekts, mikroklimats labs.

OSB ir tvaika izolācija, nav 100% kā plēve, bet pietiekami nopietna. Aig gadījumā tas pīrāgs kas seko aiz tvaicenes acīmredzot ir tieši tas par ko te runājām, lai var salikt iebūvējamās elektrības un komunikācijas.

daudzjautajumi Wrote:
-------------------------------------------------------
> Aig konstrukcijas ārsiena
> • Apdares dēļi 18 - 36 mm (RAIT WOOD).
> • Latojums 25 mm.
> • Vēja izolācija 25 mm (ISOPLAAT).
> • Latojums 45 mm.
> • Siltumizolācija 45 mm (ISOVER).
> • Koka rāmis 195 mm.
> • Siltumizolācija 195 mm (ISOVER).
> • Tvaiku izolācija 0,2 mm.
> • Latojums 45 mm.
> • Siltumizolācija 45 mm (ISOVER).
> • OSB-3, 10 mm.
> • Ģipškartons 12,5 mm (KNAUF, NORGIPS).
> • Primārais ģipškartona špaktelējums.
>
> te visu laiku runā, ka tas sadzīves mitrums
> salīdīs tajā minerālvatē un viss būs slikti,
> nu tad te jau sanāk tas pats, vai sanāk, ka osb
> pilda tvaika izolācijas funkciju?
> es sev arī dzīvoklī pie remonta ārsienām
> saliku 100mm vati tieši zem reģipša un dažs
> labs celtnieks to dzirdot sāka plēst matus no
> galvas un teikt, ka man tulīt tur tās sienas
> pašiznīcināsies...

Tak tajā pīrāgā IR tvaika izolācija!

Kā nav tvaika izolācijas? :)
Siltumizolācija 195 mm
Tvaiku izolācija 0,2 mm
Siltumizolācija 45 mm
Aig gadījumā, nav jāskatās uz OSB, jo sienas siltajā pusē starp 195 | 45 atrodas rūpīga tvaika izolācija! Savukārt, piemēram, XXXmm mūra siena + 100mm minerālvate bez tvaika izolācijas, rasas punkts būs 100% siltajā zonā, kas nav pieļaujams pēc būvnormatīviem! Būvniecības studentiem to pirmajos semestros māca :> Šobrīd nav problēmu jebkuram interesantam paņemt www.u-wert.net vai www.smartcalc.ru un sarēķināt.
Par mūra sienas pašiznīcināšanos, tas būs atkarīgs cik labā stāvoklī siena līdz šim, cik daudz mitruma tajā iekļūs, kādi laikapstākļi aiz loga, un ja tuvākajās desmitgadēs nosiltinās no ārpuses, neko katastrofālu, visticamāk, siena nepiedzīvos.
Vairāk vajag piedomāt pie sevis pašizinīcināšanas, ir dzīvokļi, kuros pāris gadus pēc "eiro" remonta ar siltināšanu no iekšpuses, cilvēkam no malas ar jūtīgu ožu ieejot iekšā jūtams pelējuma smārdu - tai pat laikā vietējie dzīvo un nejūt... Cik ātri un daudz mitrums izkritīs izolācijā būs atkarīgs no daudziem apstākļiem - apkures kvalitātes, ventilācijas, iedzīvotāju paradumiem, ar cik tvaiku caurlaidīgiem apdares materiāliem pārklāts reģipsis.
Ja būvē māju, nevajag nodarboties ar jaunradi bez izpratnes, ja uzstādījums ir karkass bez plēvēm (ventilāciju iedzīvotāju labsajūtai tāpat vajadzēs), tad dodamies, piemēram, pie RBB un runājam, viņiem būs kāds būveksperts, kas, cerams, spēs pārliecināt, lai neuzbūvētu pelējuma paradīzi.