Lai taupītu un pie reizes nodrošinātu sienas "elpošanu",biju it kā palicis pie 375 ecotherm bez siltināšanas,bet tad atkal jāveic vesela virkne visāda apmešana un krāsošana,lai nodrošinātu šo sienu pret samirkšanu no ārpuses.Izmaksas arī nav no mazajām.Tad sāku "projektēt" "ideālu" ārsienu,kura būtu arī krietni lētāka.
Gala rezultātā uz papīra sanāk divas reizes lētāk,no ārpuses apmesta ar parastu apmetumu,nebaidās no samirkšanas,vajadzētu"elpot"un pēc siltumpretestības būt līdzīgai ar nesiltinātu 375 . Labi būtu,ja mani atgrieztu uz pareizā ceļa,ja esmu kļūdijies kādos pieņēmumos. Sienas konstrukcija: iekšpusē 200mm gāzbetons(nesošā daļa),ar putopolistirola granulām pildīta gaisa sprauga 100 mm,keramzītbetona bloki 100mm.No abām pusēm apmetums.Domāts vienstāva ēkai ar paša darbu mūrēšanā.

Neticu tam, ka 2x lētāk :) Ciparus studijā!

90*390*190 150 gab/m3 70m2 siena = 6m3 * 35=210 Ls
200*600*300 28 gab/ m3 = 14m3* 35=490 Ls
_________________
700 Ls
375*600*200 22 gab/m3 27m3* 55=1485 Ls
Putoplasta atgriezumi par velti,drupināšanas vaina.

Ko dos keramzītbetons? Pret atmosfēru tāpat nebūs noturīgs, ķieģeļi - dārgi, a apmetumu var i uz vates likt. Bet citādi man arī vienmēr licies, ka siltumizolāciju nebūtu slikti likt vidū. Abas puses vien jāsasien ar siltumu slikti vadošu "armatūru". Pirms vairākiem gadiem es, tolaik pilnīgs Nif-Nifa noliedzējs, ar pārsteigumu izprātoju: kāpēc sienas ārdaļas nevarētu būt apmetumi, bet armatūra - salmi?

100 mm gāzbetona blokus diezgan sūdīgi mūrēt. Siena pārāk plāna, šķobās. Dienā ne vairāk par 3 blokiem augstumā. Vismaz ar fibo tā bija. Varbūt ja liek precīzo gāzbetonu uz līmes tad nav tik traki.

Nē nu protams, ja ieliek kreiso gāzbetonu pret standarta cenu aeroc, un ja putuplasts nokrīt pa brīvu :) Sen jau zināms fakts, ka būvēt vislētāk ir ar kaimiņa materiāliem, viņam par to nezinot.

No vilka bēgot uz lāci neuzraujies!

VIESTĀV!Vai apmesta keranzīta bloka siena skaitās mitruma neisturīga(pareizi sala neizturīga)?Par "siltu"armatūru arī ir idejas.Prieks,ka par izo vidū,mūsu intuīcijas sakrīt.Jūtu,ka būs jāizškiras starp šito vai skaidbetonu,bet par tā siltumīpašībām visi klusē.
SPK!Kādas cenas piedāvā sludinājumos,tādas arī lieku.375 cenas nekrīt,lētāk var dabūt tikai alikumus mazos daudzumos,bet tos savācot transports noēdīs visu ekonomiju,kur nu vēl laiks un darbs.Bet gāzbetonu ražotājs sola pievest pat par 32 ls.
Tādi tie mūsdienu celtnieki,dēlam pēc mājas būves atstāja atgriezumos pilnu garažu ar putoplasta gabaliem..
KONSTRUKTOR! Viens jau arī vairāk par 3 nevilkšu,pietiks ar pārīti.Paldies!
SAK! Ja zini,kur lācis guļ,padalies ar info,nevis dziļdomīgi baidi.

Vai plastmasas dārza "žogs"ar 5*5 cm acīm būtu laba armatūra,vai sintētiskās saiņojamās lentas?

Apmests keramzīts protams OK, bet vai būs liela šķirba ar variantu, kad liek uz cietās vates vai tml?
Vai es Tev jau nepiedāvāju cordwood? Siltuminerce un mitrumvade - ideālas, siltumvadīšana, piem, eglei tikai 1.75x lielāka gareniski kā šķērsām šķiedrām un summāri ar starpjavas izolāciju iekš LBN, ceru, iekļautos.
Plastmasas žogs manuprāt vārgs un mīksts.
Sintētiskās saiņojamās lentas gan gandrīz nestaipās, tās esmu izmantojis trīsslāņu pamata sasiešanai (iekšpusi vēlāk aizlēju ar betonu)

Paldies! No bildes viss skaidrs.Pieņem komplimentus,skaisti un rūpīgi strādā.
Laikam izklausīšos padujmš,bet pačuksti,kas ir cordwood,praktiski?Kad būs laiks palasīšu ,apskatījos googlē, tur pasaulē izrādās veselas nozares vālē par šo tēmu.

Padomā uz kā tu visu 400 mm biezo pīrāgu balstīsi. Pareizi - uz pamata. Tavai sienai vajag 350 mm platu pamatu (ja vien neesi viltīgs). Izvēloties Fibo 3 (vai analogu dajebkādu 200 mm bloku - vienstāva mājai stiprība pilnīgi pietiks) + fasādes akmens vati (sliktākajā gadījumā pūķiku)+ abpusējs apmetums tu nodrošini nepieciešamo sienas siltumpretestību un to visu balsti uz 200 mm plata pamata. Es personīgi neredzu vispār jēgu no ārpuses apmūrēt ar Fibo. Un neskaties uz vienstāva bildi kā argumentu, jo viņš ēķu smuki apšuj ar ķieģeli (tikai, Vienstāv, Tu tiešām domā ka ekoloģiskāk ir pielietot eksperimentālu sintētiskās lentas "enkurojumu" nekā tērauda stiepli?) kas veido estētisku ēkas fasādi un neprasa papildus apdari - apmetumu, krāsošanu. Un vēl - man personīgi nav ticības sasmalcinātam putuplastam, sit mani nost! :)

Izskatās, ka tie ir nevis parasti ķieģeļi, bet gan klinkera "bruģakmeņi", kas tiek mūrēti apkārt. Ja tā, tad tas ir, protams, labākais no ķieģeļiem, bet dargs gan pēc suņa.

Pamati man ir 350 mm dzelsbetona sijas uz 1200*2400 mm pamatu pēdām,tā ka ,kur balstīt man pietiek.Kādā virzienā Tev ir neticība sasmalcinātam putoplastam?

Stiepli varētu gareniskās lentas vietā (kāpēc neliku, ir atsevišķs stāsts), bet ne caur putuplastu, jo tā, lai cik tieva, tomēr būtu aukstuma tilts.
Lodes klinkers, attiecinot uz masu, maksā apmēram tikpat, cik daudz mīkstākais dūmvadu ķieģelis, bet, attiecinot uz sienas kvadrātmetru, pat mazāk (dēļ biezuma starpības 10 vs 12 cm). Protams, jebkura keramika būs dārgāka par betonu, toties tai nevajag apdari.
Forumā viens nesen apgalvoja, ka izdevies no Vācijas pašam atvest klinkeru pat lētāk par vietējā cenu. (tirgoņi daudzkrāsainajam vācietim liek aptuveni Lode * 1.8)

"Stiepli varētu gareniskās lentas vietā (kāpēc neliku, ir atsevišķs stāsts), bet ne caur putuplastu, jo tā, lai cik tieva, tomēr būtu aukstuma tilts. "

Taisnība jau ir. Mani tikai vienmēr ir interesējis, cik liela ir tādu punktveida aukstuma tiltiņu ietekme uz sienu. Pašam šķiet ka kā piliens jūrā, bet varbūt kāds siltumtehniķis vai vienkārši šinī jomā zinošāks cilvēks kādreiz mani apgaismos.

Par punktveida nezinu - bet tāda lieta kā heatpipe darbojas ideāli - man kompim reiz bija smalka videokarte, kurai radiatos abās pusēs un viena puse ar otru savienota ar apzeltītu vara tievu stienīti (tas zelts gan laikam bija no sērijas - lai krutāk izskatās :)). Un tiešām radiators arī otrajā pusē bija pasilts. Tā kā siltums tīri labi novadās pa "drāti", bet nu sienas gadījumā, kur pretējā pusē tomēr nav metāla uztvērējs liekas, ka starpība varētu būt procenta daļas, resp., vērā neņemama.
Plastmasas lenta jau nestaipās, bet abas sienas daļas no vienas otrai virsūgāšanās gan nepaglābs. Veikalos ir augu atspraužamie mietiņi - parasti ar plastmasu apvilkti metāla stienīši, ir arī tikai no plastmasas - tie darbotos abos virzienos, ja jau metālu tik ļoti negribas, es gan izlīdzētos ar parastu cinkotu perfolentu, kuru viegli salocīt, nolauzt, puķikam cauri izdurt utt. turklāt tā tomēr ir riktīga štelle.

Man mājai plastmasas dībeļi ar dzelzs serdeni termogrāfijā bija redzami. Temperatūras atšķirība gan bija minimāla, bet redzama. Vienā krāsu gammā māja izskatījās kā pumpains sifilisa slimnieks :) Bija viena reize, kad bija mainīgi laika apstākļi un mitrs gaiss, kā rezultātā uz fasādes veidojās tādas horizontālas ledus adatas. Tur kur bija dībeļi, bija nedaudz siltāks, un tās ledus adatas nebija izveidojušās. Pirmo reizi ieraudzīju, padomāju, WTF?! Kas manu fasādi sabojājis :)

Ar plikas vara drāts vadāmību diez vai tam megačipam būtu pieticis, caurulītē droši vien bija iekšā vēl arī kāda kustīga viela:
[en.wikipedia.org]
Atšķirībā no cietā putuplasta pamatos par "sienas daļu virsūgāšanos" varētu gan bažīties. Es jau augstāk piedāvāju salmus un - kāpēc ne koku?

Stieplei ir viens būtisks trūkums.Izolācijas slānī,tā neatrodas kozijas aizsargājošā vidē,bet mitrums tur varētu cirkulēt,tātad....Ar tiem aukstuma tiltiņiem laikam lieta nopietna, jo to energoekonomisko māju(bez apkures)izbūvē galvenais esot tieši būvējot nepieļaut šādas vietas(naglas tur vispār nelieto).