Par to sienu gāšanos uz iekšu.Ja starpslānis pildīts ar materiālu,kurš iztur slodzi, teiksim,kaut vai 10gr/cm2,tad,lai iekustinātu 1m2 sienu, uz to jāiedarbojas ar 100kg lielu spēku, bet uz sienu kopumā...Varētu būt svarīgi,ja katru otro dienu kāds iebrauc ar mašīnu sienā.

Piedod,nosaucu Tevi par viesētu.Gadās.Varbūt vēlreiz,Tu man iesaki pildīt to spraugu ar koku(ēveļskaidām?),vai salmiem,jeb es neesmu pareizi sapratis?

Nē, es prātoju par uz spiedi izturīgu armatūru pieņemot, ka siltumizolācija būs mīksta (berama).

Savukārt par salmiem - saspiestiem ķīpā. Super technoloģija (straw bale building). Treknā patēriņa gadiem aizejot vēsturē, varētu kļūt pieņemamāka arvien vairāk ļaužiem.

Bet es jau arī par to runāju.Jebkurš bērts materiāls pats spiež uz sienām,kā arī pretojas spiedei no sāniem.Tādēļ arī tik ļoti mazu spedienu (10 gr/cm2)aprēķinā izmantoju.Esmu pilnīgi pārliecināts,ka nekādu "cieto"armatūru nevajag.

Par tiltiņiem runājot - man kaimiņam māja ir no 375 Aeroka. Viņš ir absolūts pedants un tehnoloģiju ievērotājs. Aeroki likti pavisam pēc priekšrakstiem - uz plānas līmes kārtiņas. Virsū apmetums. Nav siltināts. Vairākus rītus, kad ir rasa, esmu manījis, ka visa viņa māja ir rūtaina - skaidri var redzēt, kur ir šuves. Tātad siena ir mitra, bet vietās, kur ir līmējums, iekštelpu siltums tomēr tiek vadīts uz āru un tur mitrums nekondensējas. Varbūt dumja ideja - bet kāpēc gāzbetonu nelīmē ar organiskām līmēm, ķipa PVA? Salīmēšanas spēks krietni lielāks kā uz cementa bāzes esošajām līmēm, varbūt cena? Bet to atkal mazāk vajag.

Mana tāda paša aeroka māja rūtaina nav bijusi, kopš nožuva ārējais apmetums. Tavam kaimiņam visdrīzāk ir cita problēma, ne gāzbetons.

Viņam iekšpusē nav apmetums, bet apšūts ar regipsi.

Manuprāt nevis mitrumvadošā šuvē (vai tā varētu būt daudz vadošāka par pašu gāzbetonu?) ūdens tiek iesūkts, bet tā ir labi siltumu vadoša (termotilts), neskatoties uz pedantiskumu...
Vai minerālas līmes nav ilgmūžīgākas?

Vinstāvs,
konstrukcija skaista uz bildes, bet kur tad taviem pamatiem ir lietus ūdens drenāža,
jeb tu domā ka ūdens tavā klinkera ķieģelī un zem tā nemaz nesūksies?

Kāpēc Tavuprāt drenāžai, tāpat kā citiem pamatu apakšējiem slāņiem, būtu jābūt redzamai?
Drenāža, starp citu, ir, tikai pagaidām (jau 2.5 gadus) nav nekur pieslēgta...
Pat ja izrādītos, ka caurule jau paspējusi aizsērēt ar mālu, tā manuprāt nebūtu mirstama vaina. Lielāku nozīmi es piešķirtu profila izveidošanai prom no ēkas (viss atrodas nelielā slīpumā), kas arī vēl nav izdarīts.

nedaudz turpinot par pedanta rūtaino aeroca māju. Pats svēru blokus un man sanāca, ka no pakas izņemtā blokā(375mm) ir 10ltr lieka ūdens. Pie celtniecības tempa - pavasarī pamati, rudenī ievācos, tam ūdenim nav kur likties, pie tam ja no abām pusēm jau apmests.
Slavenajā radioraidījumā ar prof. Biršu arī viens jautāja - pavasarī pamati, rudenī ievācos, 300mm Aerocs no ārpuses nosiltināts ar vati, bla, bla, bla, bet tādi dīvaini mitruma pleķi veidojas uz sienām ārpusē, pie zināmiem nosacījumiem.

Rūtainumam ar mitrumu nav nekā kopīga - viņš māju cēla 4 gadus līdz ievācās, pie kam kaste tika uzmūrēta ātri (vispār māja ir interesanta - gāzes apkures veči teica, ka privātmājā tik sarežģītu apkures sistēmu viņi liekot pirmo reizi Latvijā - laikam 4 vai 5 atsevišķi apkures loki, baseina apsilde, saules kolektori uz jumta utt.). Viņš man pats ieteica Aeroka pakai, kas no rūpnīcas, nogriezt plēves iepakojumu, atstājot tikai cepurīti augšā - lai vēdinās, bet lietus no augšas netiek iekšā. Rūtainums, visticamāk, tiešām ir siltuma vadīšana pa šuvēm.

Es toč zobu nedotu par savas mājas šuvju kvalitāti, un nekādas tamburīna grabināšanas ar cepurītēm blokiem arī nepiekopu, nav man arī baseina un saules kolektoru. Bet nav arī siltuma vadīšanas pa šuvēm. Meklējiet citur.

Paskaties,lūdzu,SS sludinājumos ,bloki,kāds 12. sludinājums no augšas par starpsienu blokiem.Vai tas maniem nolūkiem nevarētu būt noderīgākais ārējās kārtas variants?

Šitie?

Kāpēc vēl ar caurumiem? Nez kamdēļ vispār iekšsienu blokiem caurumi - skaņas izolācjai? Cik tā būtiska vienas ģimenes apdzīvojamā mājā?
Apdomā vai tiešām gribi trīsslāņu konstrukciju (sk. arī SAK 17/03 21:16).
Ja tomēr gribi, tad taisi tā, lai nekāda ārējā apdare nebūtu jātaisa, piemēram, ar 6, 8, 10 vai 12 cm bieziem salizturīgiem ķieģeļiem.
Klasiskas hidrofobas (minerālvate, arī bumbiņas) siltumizolācijas gadījumā pirms ārējās ķieģeļu kārtas prasa vēdināmu spraugu
[www.lode.lv]
Tāpēc varbūt apdomā higroskopiskas siltumizloācijas variantus.

Spānijā, piemēram, viss tiek mūrēts tikai un vienīgi no caurumainajiem ķieģeļiem - pat ārsienas. Labāka siltumizolācija, mazāks svars, mazāks materiāla patēriņš. Jāpiebilst gan, ka tur nevienu nesošo sienu no ķieģeļiem nemūrē - nesošas praktiksi 100% gadījumā ir dzelzsbetona konstrukcijas. Pat mazas 2-stāvu mājiņas standarta celtniecības process ir - dzelsbetona lietie monolītie pamati (tur gan pagrabs tiek veidot 99% māju), kopā ar pagraba sienām - tam virsū uzlej monolīto pārsegumu, reizē 1. stāva grīdu, tad uz augšu aiziet nesošās kolonnas, atkal lietas, sienu nav, tad 2. stāva pārsegums, atkal liets, tad atkal stabi un jumta konstrukcija - atkal no dz-betona, koks visā mājas konstrukcijā ir 0%, tikai mēbelēs :) Tad apmūrē no dobajiem ķieģeļiem, a ļa keraterm, ārsienas, uzmūrē starpsienas, visu apmet, mūsdienās liek arī plānu siltumizolācijas slāni, visu noflīzē - un tikai pašās beigās saliek logus un durvis, kad pat izkrāsots jau ir iekšā, principā logi un durvis nāk tad, kad iekšdarbi jau pabeigti, izņemot saliktu santehniku.

Varbūt izvēloties šos blokus es viņu spraugu varu izmantot papildus kā ventilējošo ārpusē un tad šos blokus tikai apmest no ārpuses.Spriežot pēc viņu izturības klases,viņiem salizturībai arī vajadzētu būt daudz augstākai kā parastiem blokiem,tikai dīvaini,kāpēc starpsienu bloki ar tādu izturību.

Vai mūrējot būs viegli saglabāt caurumus arī caur javu?
Kopumā par visiem Porex postiem about skaidbetons & ārsiena gribētu ieteikt vispirms atbrīvoties no putuplasta bumbiņām :)
Vai Spānijā gadījumā nav karstas dienas un vēsas naktis, kad svarīgākā būtu vienkārši termomasa?
[www.rbanet.co.za]

Tieši tā jau arī ir, nesaku, ka mums tā būtu jābūvē - jau gadu tūkstošiem dienvidu zemēs mājas ir cēluši no akmens un ziemeļos no koka - kaut kāda gudrība jau tajā visā ir. Mēs jau tā kā vairāk tiem ziemeļiem pieskaitāmi. Labi, mums akmeņu nav, bet tajā pašā Zviedrijā, kas ir viens liels akmens un Norvēģijā, Somijā lielākā daļa privātmāju ir celtas tāpat no koka. Mums no karstuma nav jāglābjas, mums jāglābjas no aukstuma. Tad kēpēc būvēt mājas no akmens, kam siltumizolācijas principā nav?