Kāpēc? Lūdzu argumentus.Iespējams es kaut ko BŪTISKU nezinu,jeb nesaprotu.

Gan Spānijā, gan Zviedrijā vēlme ir vienāda - noturēt siltumu. Tikai Spānijā to siltumu jānotur ārpusē, savukārt Zviedrijā - iekšpusē. Būvmateriālu izvēle, tehnoloģiju pieejamība un pārzināšana, tradīcijas - daudz kas nosaka, kāpēc cēla tieši tā un ne savādāk. Zviedrijā ārī cēla pilis un cietokšņus no akmens, un domāju, ka tai laikā par termodinamiku neviens īpaši neiespringa. Kāpēc lai celtu no koka, ja var uzcelt no akmens un kokus nokurināt? :)

Sveņus par īpaši atpalikušiem nenosauksi, un pat šodien virs 85% SWE uzcelto privātmāju ir koka karkasa. Tur kaut kas ir. Betonēt un mūrēt viņi māk, netici - aizbrauc apskaties, tur ir kas cits.

to Porex:
Vismaz pēdējos 5 gados mana interese ir par ekoloģisku dēvējama būvniecība. Būvnormatīvi, daudzi no kuriem ir tapuši konkrēta veida būvmateriālu lobija iespaidā, diemžēl rūpējas labi ja par konstrukciju labsajūtu.
Tīši vai netīši, bet nepilnīgi tiek apskatīti mitruma dažādie pārneses mehānismi gan ārpus ēkas, gan tās konstrukcijās un pareiza mikroklimata nozīme iekštelpās.
Esmu higroskopisku sienu piekritējs un diez vai jebkad likšu putuplastu augstāk par 1. stāva grīdu. Patiesībā tas nebūtu vēlams pat pamatos. Dabiski sagrūstot manis uzceltajām vai patlaban plānojamām ēkām visilgāk dabā rēgotos tieši pamati (ar nesadalošos putuplastu to sastāvā)...

Vienstāv: Tu tā arī nekad neesi īsti paskaidrojis, ko Tu saproti ar to mikroklimatu. Manā uztverē tas ir tikai mitrums un temperatūra, nu vēl svaigs gaiss. Ar higroskopisku sienas materiālu mēs apkures sezonā iekštelpās tā jau nepieciešamo mitrumu novadam uz āru. Kā tādā veidā higroskopiskais sienas materiāls palīdz mikroklimata uzlabošanā? un vai vispār ir kāds reāls pētījums, kā sienas materiāls ietekmē mitrumu telpās, tā dinamiku koncetrācijām un temperatūrām mainoties? Tas būtu interesanti. A ļa 2 identiska izmēra kastes - abās iekšā t un mitruma mērītājs. Temperatūra tāda, ārā tāda, mitrums tāds. Nodefinājam, kas ir labs mikroklimats, parametrus mainam un pētam rezultātus. Vispār jau sistēma liekas pārāk sarežģīta- pārāk daudz mainīgo. Vietā, kur 5x-dienā tiek atv;ertas balkona durvis viss tas aiziet šreijā.

Tad varbūt "ideālais"variants būtu skaidbetons 300 mm ar pa tiešo no ārpuses apšuvumu ar šiem keramzīta blokiem,izmantojot viņu gaisa spraugu kā ventilāciju.Ķieģeli man jebkurā gadījumā ir daudz par dārgu.

Porex, vai tu vēl neesi sapratis?

aaaa - gan jau esi lasījis manas domas par apkuri. Īsumā - es uzskatu, ka arī tai jābūt mitrinošai, par labāko variantu atzīstot malkas krāsni, nevis, piemēram, ūdensvadam pieslēgtu kondicionieri.
Neesmu pārliecināts par mitruma kustības ievērojamu pārsvaru tikai no iekšas uz āru, īpaši iepriekšējo gadu ierastajā globālajā novembrī no septembra līdz martam un pie jaunlaiku neblīvās apdzīvotības (2 cilvēki, kas lopiem un veļu uz plīts nevāra, uz 200m²). Arī šī Ziema nebija sausa - rudenī mana guļbūvīte bija pat nedaudz pacēlusies un tikai saulainajā martā tā atkal sākusi sēsties. Es turklāt atrodos nedaudz paaugstināta mitruma zonā - t.s. meža ekotonā.
Tomēr arī šādos apstākļos glābj ne tikai dabīgo materiālu higroskopiskums, bet arī mitruminerce/uzsūce, jo āra mitrums nekad nav 100% ilgstoši. Pat pie 100% vispirms sapelē skalu grozs, tad centimetru biezs dēlītis, bet ne masīvs koks, ja vien tam ūdens burtiski netek virsū.

Porex - skaidbetons varētu rullēt. Es gan nebiju vienīgais, kurš šaubījās par skaidbetona noturību, to piepildot ar putuplasta bumbiņām.

Esmu savā mūžā tik daudz ko uzbūvējis ne tā, kā "pieņemts", un ne reizi man tas nav bijis vēl jānožēlo, tā ka ,lai mani pārliecinātu,ka daru(gribu darīt)kaut ko sevišķi napareizu,vajadzīgi pārliecinoši argumenti.Iespējams,ka jūs(atbildētāji) tos arī esiet izteikuši,bet tad tādā formā(mājienos),ka mans necilais prāts tos nav spējis uztvert.

Ar Tevi patīkami diskutēt.Par to savu ideju ar tām putoplasta bumbiņām es jau arī šaubos,tieši tādēļ sākumā minēju,ka pirms tam obligāti spiedīšu paraugus(kādreiz vadīju celtniecības laboratoriju,tiesa mmeliorācijas celtniecības,tā ka zinu kas un kā),bet vispirms apjautājos varbūt kādam tas jau noiets etaps.
Bet liekas,ka palikšu pie otra sienas varianta. Atcerējos,ka pazīsti vienu būvinženieri-konsultantu,kurš pudu sāls uz to apēdis, piezvanīju,aprunājos.Viņš teica:"Netradicionāli,bet liekas ne vainas."

Iepriekšējais koments bija atbilde Tev.

Porex, Vienstāvs u.c. - interesanta Jums diskusija. Janvāra žurnālā Latvijas būvniecība, sadaļā ilgtspējīgā būvniecība ir apraksts par modernizētu skaidbetonu. Pavisam netradicionāli....

Nu hoķ ubeisja - tur ir ļoti jāsapīpējas kaut kāda slikta zāle, lai skaidbetonu nosauktu par ilgtspējīgāku būvmateriālu par parasto betonu ar skaidu vietā - teiksim, akmeņiem. Tieši pretēji. Sviests.

Paldies!Šī "infa"būtu ļoti noderējusi pāris dienas agrāk.

Man tā liekas ka tas "optimālais" izgudrojamais pīrāgs smagi velk uz bloku vai skaidbetona sienu ar siltumizolācijas kažociņu.

aaaa

Kādēļ gan? Tikai tāpēc, ka akmens materiālu pildvielām ir labāki mehāniskās stiprības rādītāji?

Parasti savas ieceres cenšos īstenot.Atpakaļ ceļa vairs nav,jo ārējie blociņi rīt būs klāt.Paldies par diskusiju,bija noderīgi un intresanti.

Vārds "ilgtspējīgs" ir ir tulkojums no tagad tik ļoti modīgā angļu vārda "sustainable". Tagad sustainable ir viss pēc kārtas - slikti paliek.
Šo vārdu tā grūti uz visu attiecināt, bet vislabāk es to saprotu ar, piemēram, sustainable economy, kas ir ilgtspējīga ekonomika - resp. ekonomiskās sitēmas uzbūve, kas var eksistēt bezgalīgi. Tāpat "sustainable energy" - tie ir resursi, kas neizsīkst, jeb tiek lietoti ar skatu uz nākotni, uz bezgalību - resp. 100% atjaunojamie resursi. Uz būvniecību, ja jau uz visu, arī jāattiecina "sustainable". Latviski tā būtu tāda būvniecība - tādu materiālu izmantošana, kas būtu pieejami vēl simtiem paaudžu, ja katrs uz šīs zemītes gribētu sev uzbūvēt tādu māju. Ja godīgi, tad pa īstam ilgtspējīga laikam ir tikai zaru būda. Tāpēc, betons, kas pildīts ar akmeņiem pildvielas vietā ir pilnīgi noteikti tikpat ilgtspējīgs kā betons, kas pildīts ar zāģu skaidām. Skaidas vēl var dedzināt un izmantot, bet akmeņi ir visapkārt un katrs savas mājiņas uzbūvēšanai varētu droši paņemt vairākas tonnas akmeņu uz šīs zemītes, un neviens neciestu.
Tāpēc manī izraisa vienkārši nožēlu tie kapitālistu tirliņi, kas sevi sauc par EKO-erhitektiem, bet viņu projektētās un būvētās, tā saucamās "pasīvās mājas" ir absolūti anti-ilgtspējīgas, jo satur tik daudz materiālu, un ir tik energoietilpīgas, ka slikti paliek.60cm siltinājums sienās vien jau ir kaut kas nenormāls, nerunājot par visādiem tur saules kolektoriem, moderniem siltumsūkņiem utt. Tas ir spļāviens pasaules energoresursiem sejā. Jebkurš laucinieks, kas dzīvo savā caurajā mājā ar šīfera jumtu un kurina ar malku ir 100x zaļāks šīs planētas iedzīvotājs kā tāds, kas ir uzcēlis to ūberkruto pasīvo māju pēc EKO-principiem un reāli pasaules energoresursus kopumā norauj podā.

Vai pie mājas paplašināšanas "saliktas" ārsienas(ar gaisa spraugu)gadījumā iekšējās (nesošās) kārtas mūrēšanai var izmantot 150 mm gāzbetonu(palielinās izolācijas slānis),vai tomēr palikt pie 200mm.Sienas augstums 3 m,balstās spāres un neslogots pārsegums.Sienas kopējais biezums 40cm.

Jebkurš laucinieks, kas dzīvo savā caurajā mājā ar šīfera jumtu un kurina ar malku ir 100x zaļāks.
Laucuniekam ir ideāla māja mūsu klimatam un nekas nav labāgs izdomāts.
piemēram sk [www.muzejs.lv]
Žēl ka neprotam vairs tādas mājas būvēt!