Jpiekrīt aaaa, tak visām bloku mājām vēl plānākas sienas un nekas, cilvēki dzīvo. Vienīgi grīdas siltināšanu es stipri apšaubu. Pats pirts priekštelpā saliku puķikus, pa virsu betomu un vel flīzes. Ja telpu iekurina tikai reizi nedēļā, tad tā grīda nu ņifiga nesasilst, jo vajag laiku kamēr flīzes un betona masa sasiltu. Konkretā gadījumā labāk būtu smuka silta dēļu grīda. Jāsaprot, ka tais mūros cilvēki nedzīvos regulāri un kādas tur vēl stiklapaketes un ja tās vēl no ārpuses, ir pilnīgi garām. Ja pakete būs no ārpuses, tad tā pilnīgi neko nedos. Līdz ziemassvētkiem mūris būs tā atdzisis, ka pilnīgi pofig-ir no ārpuses tā pakete vai nav. Stiklapaketei ir jēga tikai tad, ja mūros dzīvo pastāvīgi.Kurināt vajag, nevis čakarēties ar mūru siltināsanu!

Vienstāvs, jā, sorry, par tēmas aizsācēja finansēm es savukārt palaidu garām.
Lai gan saprāta robežas arī ir stiepjams jēdziens, samaksāt par kādu risinājumu 2x vairāk vai 3x vairāk kā par pašu ekonomiskāko varbūt nav tas pats, kas teiksim 7x vai 10x vairāk. Es piem. nojaušu, ko es būtu būvējis, ja man būtu 2x vairāk naudas, un nedomāju, ka tas būtu baigais neprāts.

Njā. Paredzētais izmantošanas biežums - nedēļas nogale vai nedēļa - no viena puses, ir vairāk kā kurināšana vienu vakaru Didzisp pirts gadījumā, un mazāk, kā pastāvīga (un neefektīva) apkure aaaa minēto blokmāju gadījumā. Arī man šķiet, ka mitrums, un tieši uz sienām, varētu būt galvenā problēma pie šādas izmantošanas intensitātes, tāpēc pievienojos Ivara ieteikumam.

Es nesaprotu, ko jūs tā kā aptrakuši ar to mitrumu - nu nebūs tur nekāda mitruma, cilvēks taču tvaika pirti tur nedomā taisīt. Turklāt labi sakurinot telpu akmens sienas virskārta taču arī nedaudz uzsils - kaut pāris milimetrus. Tad jau visu blokmāju sienas būtu slapjas bez pārtraukuma, jo tas 20cm dzelzsbetons tieši uz āru ziemā ir ledus auksts. Pēc šis apmātās mitruma teorijas zimas aukstumā mums drēbēm ejot pa ielu arī vajadzētu visu laiku būt slapjām - cilvēks visā laukumā iztvaiko lielu mitruma daudzumu, un drēbju virskārta ir mīnusos, tātad rasas punkts ir drēbēs, bet tā taču nav. Turklāt krāsns apkure nodrošina ļoti labu ventilāciju dabīgā veidā. Un pat ja tā akmens siena ir nedaudz mitra (ko gan apšaubu, jo ziemā, kad tas potenciāli var notikt, gaisa mitrums ir tik zems, ka to var neievērot), vai tad ir paredz'\ets gar to sienu berzēties/rīvēties un šausmināties, cik viņa mitra?
Par to betona grīdu - siltina jau tāpēc, lai aukstā laikā, kad māja sasalusi sals neizcilātu grīdu un tāpēc, ka grīdu pēc tam vairs nenosiltināsi, ja māju kādreiz sadomā apdzīvot visu gadui. Zem betona plāksnes siltinājums jāliek aobligāti pat neapkurinātās telpās, bet par to jau te arī ir bazarēts līdz apnikumam. Un, manuprāt, nav pateicīgākas pamatne līdzenas un smukas dēļu grīdas ieklāšanai kā betona plāksne.

Pie pareizas ventilācijas nekāds mitrums uz sienām neveidosies. Nu jā, tikai riktīgi jākurina, lai gaiss kārtīgi mainās un protams, nekādi rekuperatori vai citas figņas ventilācijā. Vienkarši kārtīgas ventilācijas cukas pa kuram siltais un mitrais gaiss tiek izvadīts. Tak tādā brīvdienu mājā, tāpat kā pirtī, nav ko domāt par siltuma ekonomiju. Ja var atļauties tērēt benzīnu un nedeļas nogali pavadīt lauku mājā, tad var atļauties arī kadu lieku steru malkas ziemā sakurināt:).

Ar drēbēm ir problēmas - tieši šobrīd esmu sācis domāt, kur dabūt darba kombinezonu ar krievu kokvilnas vateņa higroskopiskumu, jo esošajā sintētiskajā vairāk pakustoties drīz vien jādodas pārvilkt slapjo kreklu. Man arī radies iespaids, ka arī jebkurš mūsdienu sporta tērps ir 100% sintētika.
Vārdu hygroscopy googlē biežāk redz saistībā ar audumiem, nevis būvmateriāliem, jo pirmie stāv cilvēka miesai tuvāk.
Labā ziņa topika sācējam ir, ka atšķirībā no skrējēja ādas iekštelpu gaiss nebūs 100% mitrs, tāpēc higroskopiska apdare un siltumizolācija spēs žūt uz iekšpusi.

Par to iekšējās virsmas mitrumu. Apstāklis tāds, ka veselu nedēļu nedzīvojot ēkā, to masīvās 65cm sienas atdzisīs līdz ārgaisa temperatūrai +2..+5 grādi, ņemot vērā vidējo ziemas ap 0 grādiem. Tātad sākot apkuri šādas masīvas mūra sienas uzsilšanas ātrums diezin vai būs lielāks par 0,2..0,5 grādi stundā. Tātad ja mēs vēlamies sasniegt iekšsienas temperatūru +17..+18 grādi, tad visa siena 2*(7+15)*2,75*0,65m~70m3 mūra, neņemot vērā grīdu un pārsegumu, mums jāsasilda par 10..13 grādiem. Ja mūra sienas un pārseguma virsmas temperatūra būs zem 15 grādiem, tad telpās komfortabli būs tikai biezos džemperos vai mēteļos, aukstā starojuma iespaids. Un kamēr mūra sienas virsma nesasils virs 12..13 grādiem, tikmēr uz tās kondensēsies telpā esošā gaisa mitrums. Ja porainiem materiāliem -apmetumam,ķieģelim vai kokam to neredz, tad masīvam mūrim un metāla virsmām (nesiltinātas aukstā ūdensvada caurules) izkrītušo mitrumu redzēs un šis mitrums kavē sienu uzsilšanas ātrumu. Vēl jāatceras, ka mitruma difūzija caur dabīgā akmens sienās ir ļoti vāja, salīdzinot ar koka vai porainu bloku sienām.
Man pašam ir pirts pagrabā, kur daļa no sienām ir apmesta akmens ~6..7m2 virsmas bez siltumizolācijas. Pirts saunas izmērs ir 2..3m2 un no temperatūras 5..7 grādi līdz 50..60 grādiem intensīva kurināšana aizņem vismaz 4 stundas. Pēc tam, jā pirts atdziest vismaz 3..4 diennaktis.

Nav tik traki ar to akmeņu svīšanu. Kur tad gaisā radīsies tas mitrums? Kā zināms aukstā gaisa ir daudz mazāk ūdens tvaiku kā siltā. Ja telpā papildus nav mitruma avota, tad nav jau kur rasties kondensātam uz akmeņiem. Skaidrs, ja sāks zupas vārīt un veļu mazgat, tad sienas būs slapjas, bet te nav tas gadīhums. Tas gan tiesa, ka pie akmens sienas labāk nepiespiesties, jo to uzsildīt praktiski nav iespējams- toties smuki:).

Svarīga ir sienas temperatūra (tās starpība ar telpas gaisu). Šag v ļevo i momentaļno v more - tikko nožuvis 50% mitrumā atdziestot par 10°C jau būsi slapjš:
[www.inspect-ny.com]

Paldies !Nebiju gaidijis tik daudz komentāru !
Neesmu nekāds biezais, tāpēc ar tiem līdzekļiem rīkojos tajās saprāta robežās, kaut arī pieļauju atkāpi no būvniecības klasikas. !
Tākā ir neadudz sava meža, lieks klēpīts malkas ir nieks. Ir arī vairāku gadu garumā gatavoti kokmateriāli visiem dzīves gadījumiem, kurus arī vēlētos maksimāli izmantot šajā celtnē. Pēc iespējas mazāk gribētu izmantot kautkādus ķīmiskus materiālus, kaut saprotu ka arī bez tiem neiztikt.
Cik pagaidām saprotu sienas jāatstāj kādas ir
Nemot vērā ka arējā siena ir veidota no lieliem rūpīgi piedzītiem plēstajiem akmeņiemun smalkām šuvēm,bet iekšpuse no salīdzinoši maziem un ar lielām kaļķa javas šuvēm, kas varētu kalpot kā mitruma absorbējošs materiāls(ņemot vērā iepriekšejos komentāros minēto mitruma difūziju car dažādādiem materiāliem.
Grīda> zemgrīdas līmenis ar blietētu granti, virs tās, pagaidām neskaidra mitruma izolacija(kāds te minēja parastu plēvi?)tad sltumizolācija armēta putoplasta veidā(biezums?), tad betons( biezums ?), gaisa atstarpe(biezums?)vai arī uzreiz latojums un pa virsu 45mm grīdas dēļi Vai šeit būtu nepieciešama pagrīdes ventilācija uz augšu t.i. uz dzīv. telpu.
Sākumam !? Pirmā stāva apkurei varbut izmantot krājumos esošu videjā lieluma bullerjāni, savukārt otrā arī esošu kamīna čaulu atbilstošā apdarē.
Ar ventilācijas izveidi gan nav isti skaidrības. Kautkur lasīju ka granīts paaugstināti izdala radonu, kaut raksta autori šķiet bija kompānija kas raksta beigās piedāvāja par attiecīgu samaksu šos rādītājus izmērīt.(tāpēc diezgan skeptiski par šadiem apgalvojumiem)Bet tomēr gribētos tādu nopietnāku Kaut ar industriālajām caurulēm, kur gaisu dzen ar ventilatoru palīdzību. Tādu sistemu arī varētu pieklājī noformēt.