jāni'm'890.. par to putuplastu. Redzi aizstāvot diplomdarbu, tu nonāc psiholoģiskā stresā, kad jebkura 'profesūras'autoritāte tevi iedzen stuporā un tapēc, ja tev nav liela oratoriska pieredze tu nespēj loģiski argumentēt atbildi...
manas domas, ja tas putuplasts atrodas grīdā un ir apbērts ar 3..5cm smilts vai māla slāni, vai tas varēs degt...kādā veidā tam realizējas gaisa piekļuve. Un otrs degšanas process telpā parasti saistīts ar to, ka sākotnēji uzkarst gaiss pie griestiem, jo blīvas grīdas sadegšana uz leju būs ilgs laika process, krievu 1950..1960 gadu literatūrā minēts, ka ēkas ar koka pārsegumiem un būvgružu aizbērumu starp sijām un blīvu dēļu grīdu otrā pasaules kara laikā, kad tās mēģināja sadedzināt ar fosfora bumbām, nemaz tā nedega.
Par normatīviem, jā sabiedrisko ēku projektēšana kardināli atšķiras no vienģimeņu ēku projektēšanas un tātad tajos izmantoto materiālu iespējamā klāsta.

tantai....
Nedrīkst!!! Tēraudu apstrādā ar speciālām krāsām pret degšanu, kā arī lieto fairboardu tā aizsargāšanai no uguns...

Cien Ivar Brinkmani.... Tur lieta bija par otrā stāva grīdām... Pirmā stāva grīdu veidot sanāk ka drīkst, bet tad sanāk ka pārējos stāvos tomēr jālieto akmens vati????Degšana var notikt arī no iepriekšejiem stāviem, un māla slāni neveidosi tak.

Pārsegums ir cita opera, bet, ja uz sablietētām smiltīm ir uzklāts putuplasts, nu kaut vai piesūcināts ar benzīnu, tad tam pa virsu ir uzliets 10cm armēts betons, tad gribētu to idioti pasniedzēju redzēt ar autogēnu rokās mēģinot aizdedzināt zemgrīdas putoplastu. Pilnīgs kārtējais ķeksīša idiotisms.

to aaaa....

Saproti, manā gadījumā tā un bija...10cm betona izlīdzinoša kārta virs putoplasta...Labi, bet ja ir dīvstāvu guļbūve... Nelietosi taču betonu otrā stāva grīdai....Ko darīt tad?atteikties no putuplasta?

Runājot par 1.stāva pārsegumu zem.2.stāva grīdas. Jā, ja šai masīvai laukakmens ēkai otro vai mansardstāvu veido siltās konstrukcijās, tad iespējamais siltumizolācijas variants varētu būt koka skaidu sajaukums ar nedzēstiem būvkaļķiem. Aizbēruma blīvums apmēram 250kg/m3 un siltumpretestības spēja ~0,1W/mK. Tāds maisījums tāpat kā fibrolīts ir grūti degošs un vienģimenes dzīvojamai ēkai pietiekoši labs kā skaņas izolācijas, tā siltumpretestības nodrošināšanai.
Skaidas pārsegumā būs labāka skaņas pretestība nekā polistirols. Pārsegumā var kombinēt arī 3..5cm vati, taču ja izveido 20cm skaidu aizbērumu, tad tā apmēram ekvivalenta 10cm vates slānim, bet skaņas izolācijas rādītāji labāki.

to jānis 890. Varbūt to pagājušā gada sākumā spēkā stājušos ugunsdrošības LBN ar vienas izlasīšanas reizi pagrūtāk saprast, bet tas neliedz to pastudēt sīkāk...
Guļbūve ir U3 ugunsnoturība un publiskas ēkas U3 rekomendējas tikai vienstāva...
Nevajag visu vienā putrā jaukt.

Jebkko tikai ne putuplastu, kā starpstāvu siltinājumu

Lasu Kriša iesākto temu ar interesi, jo pašai ir līdzīga ēka, kuru vēlos pielāgot dzīvošanai. Vienīgi atšķīrība - kopējā ēkas platība ~70m2 x2 (ja izbūvēšu 2.stāvu), sienu biezums ~ 80 cm.
Jautājums Ivaram Brinkmanim un pārējiem spečukiem!
Ir doma ēkas atseviškas sienas siltināt no iekāpusesa ar fibrolīta plāksnēm, bet spraugu starp ārsienu un fibrolītu pildīt ar presētu kūdru vai ekovati.Vai to nepieciešams manā gadījumā darīt? Paldies par atbildēm jau iepriekš!

Es ar tā darīšu ! Man laukakmeņu kūts ir 7.5x13,7 Ir lietota guļbūve ko gribu uzlikt virsū, bet tā ir 6.5*14