Didzi, skandināvi mājas no koka ceļ tik pat ilgi, ja ne ilgāk kā mēs, un dēļu grīdas tur ir ļoti populāras. Mums padomju gados meistari kā tādi principā tika iznīcināti (pareizāk sakot, darba tikums), līdz ar to viss, kas pašlaik ir, ir no jauna iemācīts.
Pamatatšķirība no tā, ko tu teici - tur grīdas dēļi no ražotnes nāk hermētiski vakuumplēvē iepakoti, ar mitrumu 8-10%, ne vairāk! Pirms grīdas ieklāšanas tos nedrīkst!!! atvērt, bet gan iztur telpā vairākas dienas, tas uz visām dēļu pakām ir lieliem sarkaniem burtiem rakstīts, neizpakotus. Tad visu sagatavo, un klāj grīdu. Nekādas maģijas tur nav, tāpat uz šķērslatām, tāpat ar skrūvēm, tāpat līmē spundi, tāpat malās atstāj spraugu, pēc tam ciklē un lako. Pareizi žāvētus dēļus nedrīkst turēt vaļējus istabā, jo tie uzsūks mitrumu līdz līdzsvara 15% apmēram. Tā ir pamatkļūda.

Tak tie dēļi vienalga uzņems tos 15% mitruma. Es liku grīdā dabīgi žāvetus dēļus un, ja godīgi, tad neatdzīstu mākslīgi pāržāvētus kokmateriālus kur koks nav dabīgā ceļā "nomiris". Man gan māja gan visas palīgēkas ar dabīgi žāvētiem vagondēļiem apšūtas un turās ideāli. Nav jau ko strīdēties- dabīgi žāveta koksne ir viena, gadsimtos pārbaudīta tehnoloģija, bet moderni žāveti kokmateriāli pavisam cita. Gan jau pēc gadiem redzēs, kura tehnoloģijalabāka:). Maģijas jau grīdas likšanā nav, bet pareiza mēnes fāze gan jaievero:). Nu jā ,aaa, mes jau ievērojam katrs savus tehnolģiskos procesus. Par padomjlaika meistariem gan laikam taisnība. Man nācās dikti pastudet pirmo ulmaņlaiku grmatas, lai nepieļautu krievulaiku tehnoloģiskās kļūdas.

Galvenais ir rezultāt un neapstrīdu, ka varbūt dabīgi žāvēti dod tādu pašu, ja ne labāku galarezulta'tu, bet kam tad mūsdienu steigā ir laika kaut ko ilgi gaidīt? Galu galā nav svarīgi kā taisa, ja rezultāts ir labs, tad galu galā tā arī ir pareizā tehnoloģija un materiāls. Esmu gana daudz redzējis sveņu grīdas un tur pat skudra nepaklups, pie mums arī ir gadījies redzēt labus rezultātus, un ne tik labus.

Didzim.. es domāju, ka tā ideja ir sekojoša. Koks ilgstošā procesā ēkā iegūst līdzsvara mitrumu 14..15%, iespējams, ka tur kur apkure ar radiātoriem koka mitrums vēl mazāks..12%, godīgi nezinu. Otra puse- ražotājs zina, ka koks uzņems mitrumu un nedaudz piebriedīs, tāpat zina, ka dēļus ar mikrona precizitāti neizgatavos. Tātad nodrošinot dēļiem samazinātu 8..10% iekšējo mitrumu tas to iestrādē atvieglina saspundēšanu, garantējot to, ka eksplutācijas laikā visas sīkās spraudziņas koksnes briešanas rezultātā aizvērsies un rezultātā iegūsim monolītu koka grīdu.
Kā saka aaaa "...un tur pat skudra nepaklups,"

Nu skudra jau nepaklups arī uz kārtīgas dabīgi žāvētas dēļu grīdas. Drīzāk ir problēma ar dēļu izplēšanos. Vismaz āra apstākļos vai pirtij, liekot sausus vagondēļus no žāvētavas, starp tiem obligāti jāatstāj šķirbas, citādi dēļi piebriest un "izšauj" kadu. Ir redzetas grīdas viļņainiem dēļiem kuri sabriestot saliekušies. Ja ēku regulāri nekurina, tad drīzak var rasties problēmas ar mitrumu un es gan neieteiktu grīdā likt dēļus pa tiešo no žāvētavas. Tapēc jau es ieteicu pateurēt atklātus dēļus konkrētajā telpā, lai tie pieņem apkartējo mitrumu.Es savā mājā vismaz tā izdarīju un grīda stav bez nevienas škirbas un dēļi nav sagriezušies mitruma dēļ, bet nu var jau ievērot modernās tehnoloģijas un skatīties ka sanāks:) Es pieturētos pie gadsimtos pārbadītām metodēm un lai jaunās tehnoloģijas paliek vatei, riģipsism un putoplastam.

Blakus mūra celtnei ko velos rekonstruēt ir veca guļbūve Kurai pagājušā vasarā nomainiju veco dēļu grīdu pret daļēji jaunu
Tas ir pēc vecās grīdas, kuru pirms ēkas iegādes kautkādi deģenerāti daļēji bija izlauzuši, izjaukšanas atlasīju lietojamos dēļus,noņēmu veco krāsu,papildināju ar jauniem(paškaltē 3/5 gadi), aizvedu uz galdniecību,sadzinu spundi(vecie bija uz konusa ar tapām, ko atkārtot diemžēl nemācētu)pieēvelēju vienādus biezumus gan jaunajiem, gan vecajiem (sanāca 47 mm) un pašā vasaras sākumā saliku , uz jaunām lāgām, pamīšus jaunos ar vecajiem(attālums starp tām 80 cm)Rudenī, pirms vēsumiem, pārjaucu, saliku, noslīpēju un nolakoju.
Dēļu garums 6m Vidējais platums 20/25 cm
Nekāda mitruma mērīšana pat prātā nenāca. Varbūt šur tur ir kāda šķirbīņa.
Viss kopā izskatās ļoti labi.Varbūt tapēc ka platie un vecie dēļi
Jaunos 8 cm platuma dēļus pat nedomātu likt Neuzskatu ka to var saukt par dēļu grīdu !Piedodiet !

Vai tādā sienā var arī logu ietaisīt Izzāģēt ar lielo flexi vai līdzīgi

Ja gribi uzbūvēt guļbūvi virsū, tad būve, nosiltinot 1 stāva pārsegumu un izveido norobežojošās durvis no kāpņu laiduma, lai ēka pēc savām siltuma funkcijām sadalītos divās daļās un siltums no 1. stāva neceltos augšā...

Neveido centrālo apkuri šai ēkai, bet izveido katram stāvam savu (centrālā apkurē ir slikta, jo 2 stāvā būs siltāk, un 1. stāvs kalpos kā apkures sistēmas dzesētājs)...Piemēram lejā uzstādi labu kamīnu, bet augšā Jotulkrāsni.

Tev izveidosies māja ar dažādiem temperatūras līmeņiem... 2. stāvu izmantosi guļamizstabām (25 C), bet pirmo viesistabai(18-20C)... Otrais stāvs diezgan ātri sasils, bet pirmais sasils ilgāk, bet no tā siltums necelsies uz otro stāvu.

Putoplastu neliec zem grīdas.... Šogad aizstāvēju diplodarbu, un kā grīdas izolāciju izmantoju putoplastu... Komisijā sedēja profesore no LLU un pajautāja pie kādas ugunsdrošības klases tas pieder, un vai to drīkstēja izmantot....Tagad spēkā ir jauni normatīvi, kuri norāda ka putoplasts ir svilstošs materiāls un to sabiedrisko ēku grīdu siltināšanā lietot aizliegts, tad jau arī labāka ir cieta akmensvate....

Profesorei no LLU algu, droši vien, maksā vatenieki...tērauds arī ir ugunsnedrošs materiāls, bet vai tādēļ to būvniecībā nelieto?-