Latvijā, cik zinu, radons dabīgi nav sastopams praktiski nevienā iezī, tā kā šo problēmu uzreiz aizmirsti.
Par grīdu - labākais variants ar lielu!!! blieti vajadzīgajā augstumā noblietēt smilti/granti - dajebko. Tad klāt biezo 200 mkm PE plēvi, tad putuplastu - vēlams 10-15 cm biezu, obligāti viengabalaino, ne to ar bumbiņām, krāsa šeit neko neizsaka, to pieliek klāt kā nu kuram patīk., tad atkal plēvi, to pašu, tad armatūras režģi ar 10-15cm aci, biezums ap 5-8 mm uz distanceriem, tad gāžam virsū betonu, vismaz 7cm, vēlams drusku biezāku. Tad betons mēnesi jātur mitrs apsedzot ar plēvi vai regulāri apsmidzinot ar ūdeni, tad atkal jāžāvē. ja grib likt dēļu grīdu, teorētiski pareizi būtu iznomāt vai aizņemties mitruma noteicēju un pateikt, vai betons ir izžuvis, vai nē, kaut kur netā bij doc, cik mitram drīkst likt dēļu grīdu. Vispār jau prasītos arī plēvi zem tās dēļu grīdas, lai betona mitrums nebjā grīdu, bet, ja tas labi izžāvēts, itkā nevajadzētu. Nekādu zemdēļu ventilaāciju te nevajag, jo zemes mitrums kapilāri uz augšū caur 2 plēvēm un puķiku nekur netiks. Grīdas dēļiem jābūt ļoti sausiem.

Radona, gan nevis no akmeņiem, bet zemes ārā lienoša, jautājumu tā arī neesmu atkodis. To visbiežāk piemin:
1) Zviedri (piem V.Bokalders), pie kuriem gan ir pilnīgi cita ģeoloģija - klintis;
2) kāda Kortunovas kundze
[www.building.lv]
Tomēr esmu dzirdējis arī no bijušiem NVVC darbiniekiem, ka vienotrā Latvijas pagrabā šīs gāzes esot pa pilnam. NVVC varot paņemt kautkādus skaitītājus, paturēt pagrīdē un pēc gada nodot pārbaudei. Neesmu gan to darījis. Virs mālainās grunts man nekādas plēves nestāv un pagrīde vēdinās uz iekšu.

Nu nafig visi kā traki grib ieteikt to sū** putoplastu zem grīdas. Tak putoplastu sāka izmantot tikai pēdejos piecpadsmit gados, bet pirms tam mājas būvēja bez visiem putoplastiem un būveja daudz pamatīgāk kā tagad. Nav jēgas no putoplasta,ja nedzīvo mājā pastāvīgi un zem dēļu grīdas tas ir pilnīgi bezjēdzīgs.Grīdas dēļus vēlams paturet kādu mēnesi konkrētajā telpā lai tie sasniedz dabīgo telpas mitrumu. Ja dēļi būs par sausiem, tie var saliekties un pat izspiest kādu uz augšu.Ja dēļi būs par mitriem, ar laiku parādīsies sķirbas.

Ja jau ar kurināmo nav problēmu un laukakmens apjomā izbūvē mazas inerces krāsnis, tipa "Bullerjan', kas rada tā saucamo 'sauso karstumu', respektīvi apkures ķermeņu virsmas sasilst virs 300..400 grādiem un šim karstumam ar mehāniskā ventilātora palīdzību var radīt gaisa apsildes kanālus zem 1.stāva grīdas, tad iespējams, ka tik traki dzīvot nebūs.
Apsildes shēma sekojoša. Pie aukstās ārsienas Z vai ZR pusē ir jaudīga metāla krāsns. No tās karstais gaiss tiek savāks un mehāniski ar karstuma izturīgu ventilātoru, kas iebūvēts zem grīdas, aizdzīts uz apsildes restītēm. Apkures kanāls ir pa ēkas ārsienas telpu perimetru izmūrēts vai izbetonēts vads, kas nosiltināts ar 10..15cm polistirolu. Grīdā vai grīdlīstē radītas regulējamas restītes.

Didzi, neapvainojies, bet ja nezini, tad nerunā - par grīdu likšanu tu te sarunāji cilvēkam pilnīgi pretējas un aplamas lietas. Esmu redzējis kā Skandināvi liek dēļu grīdu, un kāds ir rezultāts un varu pateikt, ka pilnīgi pretēji tevis te ieteiktajam un gandrīz ar garantiju varu teikt, ka LV nav praktiski neviena meistara, kas varētu kvalitatīvi ieklāt dēļu grīdu, nerunājot nemaz par pašu materiālu - arī labus un pareizi sagatavotus grīdas dēļus pie mums praktiski neražo. (Paradokss, bet koku lielvalstī Latvijā labu materiālu nopirkt var tikai importētu).
Par putoplastu - nu neliec sev, ja tev viņš nepatīk, bet kāpēc spītīgi ir nepieņemt visu jauno? tas ir labākais zemgrīdas siltinājums un izmanto viņu jau gadus 30 točno, tikai mēs tādi nedaudz atpalikuši. Un tam, ka agrāk būvēja pamatīgāk absolūti nepiekrītu - ja pareizi pēc tehnoloģijas būvē, mūsdienu materiāli ir par kārtu pārāki.

Esmu dzimis un audzis lauku mājā kur bija dēļu grīda bez kādiem putoplastiem un betoniem apakšā. Nebija tā grīda ne auksta ne kadas citas vainas. Tas, ka mūdienu meistari neprot vairs dēļu grīdu bez betona pamata, gan tiesa. Savā majā arī ieliku dēļu grīdu, ta kā man pārmest, ka nekā nesaprotu no grīdas dēļiem gan nebūs korektiun man pofig, kā skandināvi liek savas grīdas. Es zinu kā kalpo pie mums likta grīga ar gadsimtos parbaudītām metodēm. Pirms grīdas likšanas tiku izlasījis gana daudz literatūras par šo tematu un konsultejies ar veciemmeistariem. Ja naudu nav kur likt, tad var to puķiku bāzt zem dēļu grīdas, bet jega no ta nebūs nekāda. Īpaši, ja māju regulari neapkurina.
Kur tad ir tās jaunas mājas, kuras būvetas ar jaunajiem materialiem ieverojot visas tehnoloģijas? Celtniecības buma laika jau pofig bija gan celtniekiem, gan māju jaunajiem īpašniekiem- ka tik māja ātrāk gatava. Tagad tik sak palēnām paradīties celtniecības kļūdas.

Didzisp.. tu esi kārtīgs lauku vecis. Tikai diemžēl visa cilvēces vēsture pierāda, ka mums jāmainās laikam līdzi. Tev gan ir daļēja taisnība, bet ko darīsi, no kļūdām cilvēkiem jāmācās. Tapēc kādam uz savas ādas tie jaunie materiāli ir jāizmēģina un par pieredzi jāpastāsta citiem. Ja pieejam no zaļo teorijas, tad jebkura ēkas apkurināšana ir dabas piesārņošana, tātad uzdevums ir minimizēt apkuri sadedzinot malku, kā? pēc tavām domām to var veikt ar tradicionāliem materiāliem.
Par tematu - laukakmens ēku. Te pārsegums starp stāviem veidojams pēc iespējas siltāks, lai apkures laikā uzkarsētais gaiss to - virsmu pēc iespējas ātrāk uzsildītu. Tie laikam būtu slīpēti lapu koka dēļiši, kas apstrādāti ar bišu vasku. Uz dēļīšim nepieciešama viegla siltumizolācija ar ALU-papīra atstarojošo slāni. Tātad pārsegums, ja 1.stāvā atradīsies atpūtas vai guļamistaba būtu taisāms nodalot griestu konstrukciju no grīdas sijām.

Vai tad es saku, ka nevajag izmantot jaunus celtniecība smaterialus un tehnoloģijas, bet kādas Ltur jaunas tehnoliģijas pie dēļu grīdas? Kā lika dēļu grīdu pirms simts gadiem, tā arī jāliek mūsdienās, ja nu vienīgi dēļus labāk skrūvet ar skrūvem nevis sist ar naglām.

Vai tad vasks var ko būtiski mainīt? Virsmas tuvumā pat pie vislielākajiem ātrumiem un spiedieniem plūsma tomēr esot lamināra. Varot ar pirkstu kautko uzzīmēt uz lidmašīnas propellera sakrājušajos putekļos, aizlidot otrā galā un uzvilkto joprojām salasīt (droši vien pie nosacījuma, ja pa ceļam nebūs bijis lietus).

Par mūra ēkas 1.stāva pārsegumu.
Vienstāva jautājums? Es pārseguma apdarē domāju koku tapēc, ka kokam salīdzinot ar apmetumu ir mazāka siltumuztvere, tapēc tas labāk atstaro siltumu. Mēs zinām, ka siltumpārvadei ir divi ceļi - konvektīvais un starojuma. Ja konvektīvo plūsmu mēs nespējam ietekmēt, tad starojuma komponenti gan. Piemēram vasarā saulē es nostiepu ALU-papīru un sajutu lielu atstarotās enerģijas daļu.
Vasks apdarē, es to minēju kā vienu no iespējamiem dabīga koka apdares paraugie konservatīvā ziņā, kā 'zaļās'kustības piekritējs. Kā tehnokrāts varētu minēt speciālo siltuma atstarojošo krāsu ar krāsā iestrādātām stikla lodītēm, kas pārklātas ar alumīniju, te darbojas starojuma komponente. Iespējamā dabīgo materiālu izmantošanas priekšrocība varētu būt tā, ka tā nerada elektrostatisku spriegumu un kavē elektrostatiski pielipt putekļiem pie griestu virsmas. Kā zināms putekļainība raksturīga izteikti konvektīvām gaisa apkures sistēmām.