Tieshi taa njemiet veeraa praatiigo Vienstaavis padomu un samekleejiet googlee YAGI calkulatorus ( es izmantoju shito [vk5dj.mountgambier.org] ) un munstureejiet antenas pashi iipashi ja nepiecieshams uztvert tikai 5 bezmaksas kanaalus 650 Mz frekvencee (no Riigas tornja, citur citi Mz kas jaameklee latelkoma maajaslapaa) i lai lattelcoms, argusi uc iet ieskrieties ar saviem leetajiem universaalajiem kraamiem, tikvien pashiem vajag kaa kaadu draati ,koka latinju un antenas kabeli un preciizi ieveerot kalkulatora sareekjinaatos izmeerus un ieguusim antenu kas tieshi paredzeeta 650 Mz tobish maksimaali samazinot paareejo shinii gadiijumaa trauceejosho signaalu uztvershanu, man vinja staav 2staavu maajas beeninjos Juurmalaa un signaala kvalitaati raada taa starp 90-100% , stiprumu neraada vispaar, bet tas iespeejams taadeelj ka to TV skatos uz datora (jo TV kastes maajaas nav un datoram TV spraudnis bezmaksas kanaaliem ar maksaa vien 11 Ls) un taa programma nedraudzeejas liidz galam ar karti , vai arii tieshaam signaals ir tiirs bet ljoti vaajsh, bet neskatoties uz to raada "labi" (peedinjaas taapeec ka 700x500 punktu , jpg artefaktu nomociita bildiite kaadu mums daasni raida latelkoms jau peec definiicijas nevar buut laba . pilniigi zheel tos cilveekus kas sapirkushi FULL HD televizorus lai uz vinjiem skatiitos shito mazuminju)

To visu var darīt, bet, zini, ja es par padsmit latiem nopērku to pašu Lattelekom mēslu un uzstellēju viņu tajā pašā Jūrmalā un man signāls gan stiprums gan kvalitāte ir pilna skala, tad visa tā rēķināšana, pārtaisīšana utt. vienkārši absolūti zaudē jebkādu jēgu. Kāpēc jārada problēmas tur, kur viņas nav? Meklēt materiālus, no kā to antenu taisīt, ņemties, darīties, pašam neesot pārliecinātam par rezultātu? Nu kam tas ir izdevīgi? Cementu tak arī gan jau kaut kādā pašmūrētā ceplī varētu sameistarot. Un kas būs, ja Lattelecom nolems vienu jauku dienu pāriet uz vēl kādu kanālu un neraidīs visu vienā? Atkal antena jāpārtaisa?

Ja var ticēt apukšā driķētam, tad šamējs kantoris atrodas Rīgā.
[www.euroantenna.eu]

nu tas jau protams kaa uz to skataas, man piem neceljas roka pirkt kautkaadu kraamu, vienalga kas tas butu, ja es zinu ka pats varu uzmeistarot ko labaaku un otra lieta bij taa ka, aizlieneejot divas ruupneciski razhotaas istabas antenas ar pastiprinaataajiem signaalu nevareeju atrast ne ar vienu (iespeejams pie vainas tas ka ja google earth novelk liiniju no manis liidz TV tornim ttad vinja iet tieshi gar paarsimts metru attaalumaa esosho lielo viesniicu un iespeejams rodas visaadi atstarotie signaali kas tikai gaisu maisa) uz jumta protams bez probleemaam kjera gan ar lielo YAGI antenu , gan ar ~ 13 cm garo TV spraudnim komlektaa esosho anteniti kas vairaak parastu draatsgabalu atgaadina bet vienalga kjer, bet uzjumta liekot nevaru vadu dabut istabaa (negribas urbt caurumu sienaa vai loaga) un tadnu naacaas domaat ko dariit lai kjertu beeninjos kur vainu metaala jumts priekshaa vai muura siena, i par lielu prieku pasha meistarojums kjer :) plus veel gandariijums ka lattelkomam neizdevaas mani pieskaitiit savam "ceerpamo aitu" pulkam kuram nutik berzeejot rokas tiks ar patiikamu profitu tirgots dekoders un antena.

Lai uzbūvētu kvalitatīvu antenu nepietiek tikai ar datorprogramu un veiklām rokām. Paštaisītu antenu noteikti vajag pārbaudīt, vismaz salīdzinat ar zināmu antenu un varbūt arī pieregulēt ar mēraparātiem.Saku to no savas pieredzes, jo savā laikā, kad veiklos vipār nebija sakarīgas antenas, bet gribējās skatīties "naidnieku televīziju", tiku daudz dažadas antena suzbūvējis. Amatierim nu dikti grūti pārsniegt poļu režģa antenas 13dB pastiprinājumu. Bet nu labi, principā jau var uzbūvēt ļoti labu antenu arī mājas apstākļos. Cita lieta, cik šet, celtniecības forumā tusē radiotehnikas speciālisti, kuriem pagaldē mētajās svipģenerators, selektīvais voltmetrs un ir vēlēšanās dēļ 12Ls ņemties ar antenu būvi:).
Ja runa par kabeļiem, tad priekš digitālās TV vēlams izmantot kabeli kuram zem zeķes ir folija. Būtībā jau tā folija "neļauj" augstfrekvences signalam "izzprukt no kabeļa arā". Krievulaiku kabeļiem ar biezu vara pinuma zeķi vienalga uz decimetru viļņiem ir lieli zudumi, jo nav tās folijas un izolatots starp centrālo dzīslu un zeļi ir no bieza politilēna, bet pēc teorijas vislabāk, ja izolatora vispār nebūtu un centrālā dzīsla karātos gaisā. Tas gan nav tīri tehniski iespējams un modernajos kabeļos izmanto speciālu plastmasu, kura atgādina švammi,lai gaisa starp centrālo dzīslu un ekrānu būtu pēc iespējas vairak. Talāk jau kabeļiem sākas tīras mehāniskas lietas. Ar pliku foliju ekrānā nepietiek, jo to viegli saplēst kabeli lokot. Tapēc pa virsu folijai liek drāšu pinumu(zeķi). Jo zeķē vairāk matiņu, jo labāk un kabelis izturīgaks. Matiņu skaitu parasti uzraksta uz kabeļa sāniem. Reālā dzīvē gadās, ka kabeļa ārejā izolācija tiek mehāniski bojāta un kabeļa zeķē samirkst ūdenī. Tad kabelis ir beigts, jo ūdens saēd foliju un oksidē zeķi. Tapēc labos āra kabeļos zeķe ir piesūcināta ar silikonu, kurš neļauj kabelim samirkt. Nākošais parametrs ir kabeļa resnums un jo kabelis resnāks, jo tajā mazāki zudumi. Mājas vajadzībām gan parasti izmanto 6-7mm resnos kabeļus(RG6), bet ir pieejams arī RG11 kabelis ar 11 mm diametru. To gan bez soeciālista palīdzības būs grūti montēt, jo vajag krimpējamus konektorus un stangas.
Vēl svarīgi ir tīri mehāniska kabeļa montāža. Kabeli nekad nevajag vienkārši nomest uz plakana jumta. Šāda kļūda bieži redzama daudzdzīvokļu majās un plakanajiem jumtiem. Nu kurš kabelis var visu vasaru izturet melna jumta karstumu, ziemā nesaplīst ledū un pavasarī gulēt ūdens peļķē:). Kabeli jāmontē pie troses, kura nostiepta virs jumta, tā lai netraucē atjaunojot jumta segumu. Ja kabeli montē pie mājas ārsienas, tad to obligāti jānostiprina.Kabelis, kuru vējš regulari šūpos, labi ja izturēs kādu gadu un folija būs saplīsusu lupatās. Krievu kabeļi, ar biezu vara pinumu, gan vēju izturēja desmitiem gadu:). Kabeli nedrīkst asi locīt, tad pārplīst alumīnija folija. Pie antenas kārbas kabeli vienmēr jāpievieno tā, lai ūdens pa kabeli netecētu kārbas virzienā un regulāri neslapinātu F konektoru, vai pieslēgklemes. Antenas kārbai obligāti jābūt apakšā mazam drenāžas caurumiņam, lai ūdens no tās iztek(neprasiet, kā tas tur tiek iekšā, bet tiek). Visām kvalitatīvām antenām ražotājs drenāžu kārbai ir izveidojis, bet ja nu tā caurumiņa nav, tad to viegli izurbt. Nezinu, varbūt šīs vienkāršās patiesības kādam noder:).

Par to folijas pārplēšanu nebiju iedomājies. Tam gan vajadzētu kļūt redzamam arī no ārpuses kā asākam lauzumam vienā vietā.
Diez vai tā metalizētā plēve ir labāka - kaut pati neplīst, toties pārklājums gan tiek pārtaukts... Cita lieta, ka tāds plēves kabelis maksāja ja pareizi atceros 100 m 5 Ls.

"Paštaisītu antenu noteikti vajag pārbaudīt" :) nuja ka vajg , tikai no radiotehnikas taalu esosham cilveecinjam kaa man , prieksh paarbaudes nevajg ne to svipghneraatoru ne to selektiivovoltmetru, jo tests ir aptuveni shaads:

10 Vai raada ? if yes goto 30 , if no goto 20
20 meistarojam jaunu kameer apniik and goto 10
30 goto peec alus :))

protams buutu interesanti uzzinaat kautkaadas novirzes parametrus un atshkjiriibas piem treshajaa ziimee aiz komata vai vatever , betnu var iztikt, vieniigais kas skumji ka tie kam tieshaam buutu ljoti ljoti svariigi shie ietaupiitie padsmit liidz 30 lati uz antenu neseezh interneta forumos , bet ir spiesti atlicinaat peedeejo naudinju lai tikai nepaliktu bez TV a tikmeer biezais latelkoms tik berzee savas taukainaas rokjeles .

Sveiks Didzisp jaotājums tev. Cik pēc tavām domām ar DTX-48f (antenu) varētu pabarot telvizorus neizmantojot pastiprinātājus ? Tikai spliterus .

To tā vienkārši nevar pateikt. Viss atkarīgs no uztveršanas apstākļiem un tātad no uztvertā signāla līmeņa. Diemžēl ar Lattelekoma zvaigņu kasti signāla līmeni nomerīt nav iespējams. Pēdejās versijas TV STAR līmeņa indikators vienmēr stāv starp zaļo un dzeltano atzīmi. Ja ir Flexbox uztvērējs un tas uzrāda 100% signāla līmeni, tad ar spliteri mierīgi var signālu sadalīt uz četriem TV. Piemēram, Jumpravā, 60km no torņa, viena antena baro sešus uztvērējus. Ja godīgi, tad attalums līdz tornim nav rādītājs, jo nevienai raidošajai antenai nav ideāla rinķķveida diagrama un ir vietas, kur signals ir vājāks. Nav jau problēmu pameģinat, vai antena "velk" vairākus uztvērējus un ja kas nedarbojas, pieslēgt pastiprinataju. Problemas ir ar Lattelekoma aktīvajām antenām. Tām vajag atsevišķu barošanas bloku, jo parasti spliteri nelaiž cauri barošanu antenas pastiprinatājam.

Vai tad savulaik Zaķusalas tornī iebūvētajām antenām (no torņa ārpus rēgojošos puļķu masīvam) nebija gandrīz ideāla nepārtaukta diagramma?
Tagad gan laikam visu sastāda no atsevišķiem sektoriem, starp kuriem noteikti ir vājinājuma zonas.