Sveiki!
varbūt kāds zin stāstīt kāda ir pareizā metode kā izveidot zemnīcu? cik gadus zemnīca droši var kalpot? jeb cik ilgi iztur kokmateriāls pazemē?


zemnīca ir ar domu tur glabāt kaut kādas ēdamlietas kā pagrabā, vasarā glabāt cilvēkus kas vēlētos patverties no karstuma utml.

Arī man bija doma par koka pārsegumu, ko es vēlāk tomēr atmetu un paliku pie dzelzbetona. Pēdējais, kas man nāca prātā saistībā ar koku, bija visu no apakšas apmest ar kaļķa apmetumu, bet virspusē virs visa pārseguma rupju keramzītu ar ventilācijas izvadiem. It kā no kokiem izturīgākā skaitās apse, tomēr man dīķa laipas balstu augšējā (mainīgā mitrumā atrodošās) daļa satrupēja 3 gados. TV zemessargi/jaunsargi redzēti vēl šodien zemnīcas būvējam, varbūt arī krievu saitos var atrast kādus know-how.
Vēl varētu padomāt par ko sintētisku. Vēl tagad nevaru izdomāt, kādas durvis taisīt. Biju iedomājies ekstrudēto putuplastu aplīmēt ar tekstolītu, bet pēdējais Latvijas ķīmijā tik sālīts, ka pagaidām esmu šo domu atmetis. Varbūt mēģināt sazāļot parastus skujukokus - no durvīm atšķirībā no griestiem kondensāts uz dārzeņiem nepilētu.
Arī limuzīnfilmas tantei pagrabs bija bijis, bet iebrucis ;) Filmā tā arī neparādīja atrisinājumu, bet runāt bija sākuši par betonēšanu. Mans vecvectēvs jau gadsimta sākumā bija izšķīries par betonu, un tas pagrabs stāv vēl šodien.

Viena doma man radās.
Vai kāds ir redzējis trupes sēni uz jūrmalā izskalotiem kokiem?

Jūrā mērcēts koks ir uzsūcis sāli no jūras ūdens, tas netrupēs. Taču diezin vai, kāda sertificēta zāģētava būs ar mieru bojāt mehāniskos instrumentus.. tā, ka šie koki jāapstrādā pašam mājās ar cirvi.
Principā zemnīcai ar zemi apbērtiem kokiem kalpošanas laiks zem zemes atkarībā no diametra būs no 10..30 gadiem.

Blakus topikā mēs nevaram vienoties par tvaika difūziju un higroskopiskumu, bet vēl noslēpumainākas ir mitruma/kondensāta lietas saistībā ar turbulenci (tostarp ap rēgojošamies sijām):
[www.building.lv]

Šodien ir pavisam cita situācija - cik saprotu pat ja tev ir pašam savs mežs tu bez atļaujas neko tur cirst nedrīskti līdz ar to izejmateriālu izvēlai ir pavisam cita motivācija.

Tā atrumā iedomājoties visvienkāršakais veids manupart šada veida pagrabu izveidot ir nopirkt lietotu jūras konteineru vai dzezbetona garāžas bloku un to vienkārši apbērt ar zemi izbūvējot tikai ventilācijas atveres un durvju mezglu.
nekādas izolācijas likt nav nepieciešams, viekārši zemes slēnim jābūt pietiekami biezam

foršākais pagrabs ko nācies redzēt ir vācu karavīru būvēts kādās lauku mājās Kurzemes katla frontes līnijas tuvumā. Betona mākslas paraugdarbs. Ja pareizi atceros, tad arī durvju rāmis ar velvi augšpusē bija betona. Tagadējais saimnieks to iztīrījis no 60 gadu "piebiruma" un izmanto kā piena dzesēšanas un uzglabāšanas vietu

vienstāvam.. no katra celtniecības materiāla, ņemot vērā tā dabu, iespējams izbūvēt raksturīgu formu. Tā no ķieģeļiem vai akmeņiem vēloties pārsegt telpu tev neizmantojot tērauda stiegrojumu nekas cits, kā velve nesanāks, kamēr no taisna kokmateriāla būvēt velvi..diezin vai prāta darbs.
Parasti jau zemnīcai līdz 10..20m2 būvniecība vienkārša. Tiek izraktas divas parelēlas tranšējas ~1,5..1,8m dziļumā, kur grumts mesta starp tām veidojot velveidīgu uzkalniņu. Tad izmūrētas vai izbetonētas sienas un pārsegums uz grunts. Tad no priekšas un aizmugures grunts tiek izrakta ar to apberot betonēto būvi. Izveidojas zemnīca, kurai tikai jāaiztaisa gali ciet.

Ir gan redzeti satrupejushi juras koki. Nav nekadas atshkjiribas. Man chomam bija maja Jurmalciema, vinja tevs lasija visadus juras izskalotus brinumus, puust tie koki ka nemetas, vienkarshi tieshi juras krasta tie ir pilnigi sausi - tur vienmer ir vejsh un sausas smiltis, kas udeni aizvada ljoti viegli prom. Ari parasts d`elis - iemests zaalee, vai uz sausu smilshu chupas - bus liela atshkjiriba. Turkl`at Baltijas juras sals koncentracija ir par mazu, lai butu kaitiga mikrobiem. Kapec pie mums vienmer uztraucas par e.coli bakterijam udeni un reizem pat peldeties aizliedz itka liela bakt. piesarnjojuma delj, bet Vidusjuuraa, kur tukstoshiem cilveku ka siljkjes muca, nekad par tadam lietam pat neruna. Osmoze - tur sals koncentracija ir tik liela, ka jebkura bakterija nonakot taja udeni momenta uzspragst un iet boja. Tapec ari udens tur ir tik ljoti dzidrs, jo neaug mikroorganismi un aljgjes, bet pie mums aug.
Ar sali nekad neviens koku nav impregnejis, domaju pamats tam ir tur, ka NaCl nepiesaistas kokam un tiek izskalots pie pirma lietus. Smago metalu salji piesaistas kjimiski un udens tos vairs no koka neizskalo.
Pat cilveki pie juras - zviedri, norvegi, nekad savas koka majas ar sali nav apstradajushi, ne ar juuras udeni, bet ar maliem gan ir smerejushi, ipashi jau ar saviem sarkanzemes maliem, kas satureja dzelzi un varu un bakterijam ipashi negarshoja.

Velve no kleķa?