99% skandināvu līdzīgi arī Viduseiropā ir mājas ar divslīpu izbūvetu jumtu, kur virs saišķa paliek it kā neizmantota telpa, bet varbūt vieta Mājas dvēselei.
Pēckara tintnīcas, 6/7gadu strazdu būri, šīs 10 gades 2stāvu kastes aizbildinoties ar ekonomiju dvēsele šķiet bieži pietrūkst /labprāt apskatot bildes varētu salīdzināt /. Funkcionālisma ,postmodernisma stila ģimenes ēkām ir sava arhitektūras garša, līdzīgi kā vēsturisko mazpilsētu viendabīgais 1,5 stāvu ēku telpiskais veidols.
Apdzīvojot ēku tikai no ekonomisku apstākļu veidotas formas cilvēks sevi psiholoģiki šķiet pierunā sadzīvot ar radīto nevis to uztvert kā vienu veselumu ar sevi.
Diskusijai piedāvāju @#$%&.lv pašbūvētās mājas.

Man paslaik loti patiik visas tas daachu tipa maaajeles, tadas dveseliigakas, nav vairaakstaaavu kroplji, biezhi visiaaadi makslinieciski izgaajienie. :)

Man gan liekas, ja mēģina izanalizēt visus tā saucamos mājas ekonomijas apstākļus ...kas tie tādi?... tad ēka iznāk pietiekoši dvēseliska.
Piemērs. Viensētās no koka, kur vienstāvu ēkas pārsvarā 8m platas un 12..16m garas tās lika Dienvidu - Ziemeļu virzienā, jo tad divslīpu ekonomiskais jumts tika vienmērīgi saules izsauļots, samazinās apsūnojums. Papildus ēkas DR pusē ekonomijas iespaidā tika iestādīti lapu koki -liepas, ozoli. Tie vasarā ar lapotni noēnoja ēku, ekonomijas dēļ neļaujot to izkarsēt, bet ziemā -pavasarī koks bez lapām ļāva ēku izsauļot.
Tātad minētais ir ekonomija, vai kā?

Z-D virziens ļoti samazina iespējamo apsūnošanu , ja ēka 8m plata un spāres liek uz spāru pasijas, kas ir vismaz 1m pāri sienai.Šodien šaubos vai būs šādu siju piegādātāji! Un vēl pie šāda platuma ir paliela bēniņu telpa jau no30* slīpuma. Drīzāk pa garenasi jāliek pasija uz kādiem balstiem.Tās lielās sijas vienmēr apbrīnoju kā viņas dabūja augšā bez šodien pielietotās tehnikas.

Par Z-D garenvirziena lietderību gan šaubos. Manuprāt labākais ir likt uz Z mājas stūri, resp Z-D virzienā iet mājas diagonāle, jo tad neizsauļots paliek tikai 1 stūris. Ja mājas galu liek uz Z, tad to mājas galu saule neapspīdēs pilnīgi nekad.
Par kokiem pie mājas absolūti nepiekrītu, to var teikt cilvēks, kas nekad nav dzīvojis pie mājas, pie kuras aug lieli koki tiešā tuvumā. Parasti jau ir tā, ka tos kokus ir stādījuši cilvēki, kas to māju ir cēluši, bet cilvēks jau māju neuzbūvē 18 gadu vecumā, līdz ar to pats nekad līdz vecumdienām tā arī nepiedzīvo kā tad ir dzīvot mājā, pi kuras aug simtgadīga liepa vai ozols, parasti iestādīta krietni par tuvu. Man vairākiem tuviem radiem nācās to izbaudīt un visi kā viens, kam ar to nācās saskarties saka, ka mājas kvalitāte uzlabojās ar to momentu, kad tika nozāģēti vai pamatīgi apzāgēti lielie koki pie mājas. Pirmkārt tas nozīmē mūžīgu ēnu - ziemā saules jau tā ir maz un tad tās nav vispār un vasarā tāds pamatīgs koks ar savu milzu lapotni apēno pilnīgi visu. Mūžīgs mitrums mājā, nemitīgā lapu grābšana, teknes ir pilnas katru rudeni līdz nefunkcionalitātei utt.
Visiem, kas uzceļ māju gribas iestādāit kādu koku, bet bērni pēc tam tos kokus parasti izmanto par kurināmo...

Cik saprotu šis dialogs varbūt kādam palīdzēs? aaaa saka kā taisnību, tā aplamības. Ja nebūtu koku nebūtu mitruma, laikam internetā var atrast piezīmes par to, ka masveida koku iznīdēšana vai izzāģēšana rada klimatiskas problēmas - pārāk lielas teperatūras un mitruma svārstības,pavasarī lielus palus, vasarā sausumu. Var jau pieņemt, ka tieši pie ēkas augošs koks būs problēmas, bet kut tad tādu nav. Atcerēsimies, ka lietus noteku caurules laukos, vismaz līdz 20gs. pusei, bija retums un arī elektrības gaisa kondicionieru ierīkošanai nebija. Varam jau to šobrīd atmest vai aizmirst?.. tātad elektrība BŪS vienmēr un nevajadzēs ne kurināt krāsni, ne rūpēties par karstumu tad, kad tas ir lieks.
Tātad retorisks jautājums, ja ēka ir uzbūvēta vai tas nozīmē, ka pie tās komforta uzlabošanas nekas nav jādara?

Arī man notekas pie lielām pārkarēm šķiet liekas, izņemot faktu, ka lietusūdens ir vienīgais uz vietas dabonamais bezkaļķa ūdens veļas mazgāšanai u.c. vajadzībām. Uzkrāšana arī prasa lielas, ieraktas tvertnes, sūkņus utt...

Nu nu, redzams, ka nav pamēģināts. Šķūnim pārkare virs metra, turklāt ūdens krīt no 2m augstuma - nekas sevišķs. Tajā vietā, kur pilieni sitas, zemē ir izskalots caurums un siena ir tā nošļakstīta ar dubļiem, ka maz neliekas. Uzliku notekas - pilnīgi cita lieta. Bet par šādām lietām nav vērts runāt - tās ir jāizbauda uz savas ādas, gan noteku neesamība, gan liels koks tieši pie mājas. Nekad neesmu teicis, ka kokus kā šķiru vajag izzāģēt, bet tieši pie mājas tos stādīt ir pilnīgi garām, vismaz kam tāda situācija ir, pilnīgi visi ir teikuši to pašu. Jā, skaists liels ozols kaut kur 50m no mājas ir super, bet tāds pats ozols 5m no mājas ir jau pamatīgs traucēklis.

Caurumus staigājamās vietās reizi gadā pieberu, tomēr dubļu šļakatas pārāk tālu gan neesmu manījis, jo vairāk vai mazāk kaut kāda zāle tomēr aug.

Labi par kokiem, ja tomēr mēs pieņemam, ka tos apakšējos zarus līdz 5..6m augstumam mēs nozāgējam, vai tas traucētu vienstāvu ēkai to noēnotu. Es saprotu, ka jāatrod optimums starp to, lai vasarā koka lapotne noēnotu jumtu - mansardstāvu, bet ziemā zemu stāvošai saulei netraucētu izsauļot telpas.
Tad jau drīzāk lielas jumta notekas traucē izsauļot telpas, ja tās vērstas uz D vai DA pusi. Ja njumta pārkares uz A un R tad zemu stāvošā saule telpas izsauļo, bet vasarā daļēji paglābj no izsauļošanas.