Toties šeit stāsta Dzīvais grauds ir labāks par prauliem, kas pilna zeme.

Nez kāpēc katram āderistu specam tās āderes ir izkārtotas savādāk? Nekad nēesmu tam īpaši ticējis, bet kad cilvēks ir bezizejā viņš sāk ķerties pat pie vissīkākā salmiņa. Tad nu situācija sekojoša, tika pieaicināts āderu speciālists ne manis, jo man tas likās mazsvarīgi, bet nu ja viņš ir un man par to nav jāmaksā lai tak pastāsta. Un tad nu sazīmēja āderu krustpunktus,virzienus un sazin vel ko. Pienāca laix kad vajadzēja ūdeni dabūt tobiš spici dzīt, lai arī es tam visam nepārāk ticu, bet tomēr tak labāk dzīt vietā kur āderists ir iezīmējis krustpunktu. Rezultāts ūdens jau ir, bet nenormāli dzelžains. Par cik pašrocīgi dzīts, nav problēmu raujam ārā un dzenam citā vietā- meklējot labāku variantu. Labāka vieta tika meklēta tāpēc, ka apkārt ir mājas, kur ir ierīkotas spices ar nosacīti labu ūdens kvalitāti, tobiš ne graujošu dzelzs piedevu, kur ūdens pēc pāris stundām paliek sarkans. Un pats interesantākais ir fakts, ka vietas kur ir normāls ūdens ir ierīkojis cilvēks kurš jau ir miris(nezinot vai nav tikpat daudz negatīvu piemēru). Un tādejādi sāku domāt, ka tomēr ir spečuki, kas to var noteikt. Un te nu sākās pieķeršanās pie salmiņa, jo spice tika dzīta vairākās vietās un rezultāts tas pats. Pa galvu sāk rosīties domas, kā tas var būt, ka ir vietas kur var dabūt normālu ūdeni un vietas kur nē. Un tad viens no secinājumiem bija, ka ūdens ir tāds kāds ir zemes ķīmiskais sastāvs, ja zemē ir tas dzelzs tad savādāks viņš arī nevar būt, bet labāks var būt ja tā ir "ādere" ko mēs varētu saprast ar ūdens plūsmu kur tas dzelzs jau ir izskalojies. Tāpēc tika pieaicināts viens no Latvijā pazīstamākajiem un krutākajiem āderistiem, neteikšu vārdu ,jo lai jau citi pēc aaaa teikajiem bauriem ieskaita vel kādu kapeiciņu. Pakalpojums maksāja 25 Ls un viņš tur pabija apmēram 5 min.(krutākais jurists prasa apmēram 100 ls stundā), pateica ka tur kur iepriekšējais āderists bija norādijis krustpunktu āderes nav vispār un ierādīja jaunu vietu, kur rezultāts bija tieši tāds pats. Un rīkstnieku savienība, pat ņeuzskatīja par pienākumu atbildēt uz manu emailu, kaut vai ar jā vai nē

Un 25 ls patiesībā bija baigi pa lēto, jo sarunāju lai iebrauc garāmbraucot, ja speciāli brauc un grib lai vel uz papīra uzliek tur jau pavisam citi cipari. Es gribētu par samaksāto naudu saņemt kaut ko arī pretī, bet nav tak jāuzņemās pilnīgi nekāda atbildībi. Tas ir tas pats kā politiskā atbildiba, tu vari izlaupīt valsti, iedzīt to parādos un pēc tam pacelt cepuri un aiziet, piedodiet es centos bet man nesanāca. Ja esi rīkstnieks un ierādi man akas vietu sakot, ka septiņos metros būs, bet es jau esmu izracis 8 un nekā, tad pasaucu tevi atpakaļ un iedodu lāpstu rokās un tu roc tik ilgi, dziļi un tik dzudz vietās cik būs nepieciešams vot to es sauktu par atbildību. Tad nākošreiz tu varbūt padomāsi vai esi rīkstnieks, vai hujaputala.

Rīkstnieks jau tikai sajūt stiprākās plūsmas vietas. Varbūt, ka tieši tā rūsa arī tur pastiprina tās plūsmas.

Tradicionālo lauku sētā ēku savstarpējo novietojumu balstoties uz noteiktām zināšanām veidoja paši saimnieki , arī ēkas būvēja pašu spēkiem. Ieguvums neatkārtojums ainavas risinajums un veselīga vide ikvienam no saimes. Vai šodienas izpratne satur kaut nelielu daļu no mūsu pašu vecvecvectēvu pieredzes.
[]
Lai veicas!

Lielāko tiesu plānojumu noteica cara birokrāti vai barons. Otrkārt jau skatījās sausāko vietu un daudzmaz plakanu. Lai sauss piebraucamais ceļš. Debespuses. Aizvējš. Kas tev ļaus dēļ āderēm ko pārbīdīt.

Barons prasīja nodevas, turpretī ražošanu organizēja saimnieks. Cara birokrāti atbildēja par lieliem ceļiem un satiksmi. Kāpēc lai mācītu kā dzīvot saimei!

Nu paskaties jau kartēs. Kad esi uz vietas, tad redzi, ka katra māja ir uztupināta visaugstākajā vietā un nekādas tur sūda āderes nekad, neviens nav ievērojis. Dabiski, ka magnētiskais lauks ir ārkārtīgi svarīgs veselībai, bet vēsturiski tur nekas nav ievērots.

Vai Kolumbs lasīja Re: Āraišu Ezerpils noslēpumi
Posted by: Rx (87.110.192.---)
Datums: 13/12/2010 21:00

Jau senāk topikos par āderēm minēju vienu āderistu Albertu (no Kemeriem), kurš ap 1980 gadu āderistu semināros- konferencēs demonstrēja pašzīmētās kartes ar saviem mērījumiem un atklājumiem. Mēs, āderisti, nosacīti tās nosaucām par Alberta āderi. Viņām bija sevišķas iezīmes: Visas nenosaukšu, bet galvenais, ka tās ir retas, atrodās lielā attālumā viena no otras, bet galvenais, to krustpunktos atrodās Latvijā atklātās upurvietas, svētvietas. Un tieši Āraisu apmetne, kas tad tikko parādījās atklātībā , izrādās ir uz šādu āderu krustpunka. (To atklāja Alberts). Un, interesantākais, ka šis krustpunkts atrodas ezerā. Tāpēc arī tikusi uzbērta sala, lai nonāktu tajā vietā, kur ir "Lielais Krustpunkts! Atrast āderi, Alberta vārdā nosaukto, var attiecīgi noskaņojoties. Interesanti, vai Alberta atklājumi kaut kur glabājas, vai ir viņam sekotāju...(jau tad Alberta k-gs bija labos gados). Tāpēc gribēju to pateikt, lai kāds saprastu, ka senie cilvēki zināja, sajuta zemes strāvojumus, kas bija savdabīgi, varbūt dziedinoši, informatīvi.

"Attiecīgi noskaņojoties" var ne to vien atrast....