aaaa, antenas masts obkigāti ir jāiezemē. Par to vispār nevar būt jautājumu. Es tikai saku, ka tas nepasargās TV. Ja grib pasargāt, tad, pirms pērkona, jāizrauj antena un štepselis no elektrotīkla.
Dzindzi, Tu runā par PRO klases tehniku un skaidrs,ka tai izmanto pavisam citas aizsardzības metodes pavisam pa citām naudām. Runa iet par mājas tehniku. Nu kāda jēga aizsargāt mājas rūteri, ja tas maksā lēti, bet aizsardzības sistēma sanāk daudz dārgāka? Tas pats Lattelekom dod interneta plastmasas modēmu bez jebkādām zemējuma iespējām un tam līdzi nāk ezerneta neekranēts vads. Tā kā gribēdams tur neko nepasargāsi un lido tie modēmi pēc katra pērkona. Vienkārši, ne jau visos kabeļos iesper un ne visi modēmi izlido. Arī Lattelekomam lētāk ir nomainīt to kasti, nevis likt klientiem dārgus modēmus. Par interneta kompānijām, kura piedavā internetu daudzdzīvokļu mājās, vispār labāk nerunāt. Tur pa jumtiem savilkti visparastākie neekranētie iekštelpām paredzētie vadi un nekas- lēts internets. Vai tas ir pareizi, cita lieta.

Un jāvelk ārpus ēkas (jumta) vismaz 10 cm atstarpi?
Vai gandrīz tikpat būstams "zibens ķērājs" nebūs arī elektroinstalācija bēniņos?

Zibeni ķer jebkurš vads vai dzelzis. Cita lieta, ka zibens parasti sper uz tuvako dzelzi un tas parasti ir augstākais punkts virs mājas. Zibensnovedeja vada attālums no jumta ir atkarīgs no jumta seguma. Ja jumts ir no bituma dakstiņiem, tad attālums noteikti jāievēro. Vai vadu vajag pacelt virs šīfera jumta, es gan nezinu. Man liekas, ka šīferim zibens izlāde neko nodarīt nevar. Šīferis ne deg, ne arī strāvu vada.Vai kāds mājai ar šīfera jumtu liek zibensnovedeju, ta scits jautājums. Bleķa kumtam arī zemējuma vads neko nevar padarīt. Virs bleķa jumta galvenai jābūt stieniem, kur zibenim trāpīt. Citādāk gan zibens var izdedzinat caurumu bleķī.

Par bleķa jumtu neviens pat speciālists neko sakarīgu pateikt nevar - tas, ka caurumu nededzina, ir skaidrs. Zināms, ka drošākā vieta zibens laikā ir mašīnā - ja trāpa mašīnai, lādiņš novadās vienmērīgi caur riteņiem uz zemi un caurumu nekādu nav. Uz bleķa jumta, nez kāpēc, ir pieņemts likt vadošu stiepli visa jumta kores garumā un tad uz zemi. Ja spečukiem prasa, kāpēc mašīna novada, un lādiņš izlīdzinās, bet jumts ne, visi kā viens sāk raustīt valodu un tolkom neko pateikt nevar. Man tā arī nav skaidrs, vai savienojot bleķa jumtu ar bleķa notekcaurulēm un notekcaurules ar zemi tomēr nav jau labs variants.
Skaidrs ir viens - degšana sākas tad, kad zibens mēģina iet pa materiālu, kam ir liela pretestība un tas rezultātā uzkarst līdz aizdegšanās temperatūrai. Līdz ar to es par šīfera jumtu nebūtu tik drošs - imais štromi nevada, un ja tas zibens mēģinās tikt zemē pa īsāko ceļu, kas izrādīsies kāds koka statnis zem šīfera, tad visādi var sanākt.

Neiet run apar neaizsargātu šīfera jumtu, bet vai vajag zemesvadu pacelt virs šīfera. To vadu jau paceļ tapēc, ka, zibens spēriena laikā, viss ap vadu jonizējas un var aizdegties piemēram koka siena. Bleķi var uz jumta izdedzināt tai vietā, kur zibens lādiņš trāpa. Tur sanāk parāk mazs bleķa šķērsgriezums. Tapēc vajag resnu dzelzi ar lielu šķērsgriezumu, kur zibenim iespert.Par alumīnija vadiem zibensnovēdeam, kurus izmanto dažas firmas, es gan šaubos. Vismaz es savai mājai alumīnija zibensnovedēju nekad neliktu. Pietiek bišku tai drātij nebūt kontakta, lai alumīnijs izkustu. 10mm dzelzs drāti gan zibens nevar sasvilināt. Alumīnija zibensnovedēji netur pat putnu svaru un tad māja briesmīgi izskatās ar salocītiem puļķiem uz jumta.

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tas, ka aizsargājamā zona ir 45 grādu leņķī
> ir novecojusi informācija. Jau kādu laiku pēc
> zinātnieku analīzes ir spēkā šāds telpas
> apgabals, kas iedomāti ir loks, ar zemētā
> aizsargājošā elementa augstuma rādiusu.
>


Interesanti. Kur var uzināt vairāk info par šo? Cik liels ir rādiuss tam lokam ?

Arturam 1987: Informāciju par tāda izskata aizsagāto zonu sniedza kursos. Bet internetā , mazliet pameklējot, atradu te:[www.energo-montage.ru] Tur var palasīt un ir uzskatāms zīmējums, ja grūtības lasīt.

Kā papildinājumu tam,par ko šeit tiek diskutēts,iesaku noskatīties austriešu dok. filmu "Zibens,uzlādēts",ko šovakar(11.02)rādīja LTV1.Tai filmā ir daudz kas interesants,bet kas attiecas uz šo tēmu,tad tradicionālais 2-3m iezemojuma stienis ir pavisam nedrošs.Un tad man nāk prātā redzētais,kā Latvenergo iezemoja līnijas transformātoru - viņi sametināja no 10mm rāmi apm.4*4m un ieraka ne dziļāk kā 50-60cm dziļumā.Jādomā,ka viņi zināja,ko dara,pie tam tas rāmis atradās vismaz 5m attālu no trafa.Minētajā filmā arī par to tiek runāts.

Sveiki vīri! Lasu un īsti vairs nesaprotu.
Līdz šim man arī bija priekšstats, ka zibensnovedējs ir tāda uzparikte, kur droši zibenim iespert.
BET tagad par to neesmu vairs drošs, jo dzirdēju šādu (un pārliecinošu) stāstu, ka novedējs virs mājas rada sazemējumu, kur jo mazāka pretestība ar zemi jo labāk. Zibens sper pretēji lādētos objektos, kuri nav zeme (koki, koki, ēkas, akmeņi utt), resp. zibensnovedējs ir zibensaizbaidītājs.
Un man tas sāk šķist loģiski, jo kāda velna pēc man mājā būtu jāvilina zibens!?
100% to zin jebkurš šo iekārtu uzstādītājs, bet nu tomēr.

Zeme ir pluss potenciāls. Zemējums ir šī pluss potenciāla pietuvināšana mīnuss potenciālam, kas ir negaisa mākoņos. Ar stieņiem, pauguriem, mājām, dažādiem objektiem ir fizikāls efekts, kapēc tajos sper vairāk: Uz asumiem lādiņa blīvums ir lielāks kā uz plaknes. Līdz ar to, potenciālu starpība starp mākoni, kas ir mīnuss, un pauguru-stieni, māju, koku...kas ir pluss, ir lielāka, kā pret līdzenu zemi ar pluss potenciālu. Zibens novedējs izsauc uz sevi izlādi, bet kontrolētu...drošu! Aktīvais zibens novedējs ap sevi rada jonizētu lauku, kas ir vadītājs, un tā panāk lielāku aizsargājamo zonu, pie fiziski zemāka novedēja. Tas ir, itkā "pieneņu pūkas", kas izsauc uz sevi izlādi. Paugura, mājas, koka....jebkura izbīdījuma pretestībai nav nozīmes, jo potenciāla blīvums no tā nav atkarīgs ( piemērs ar dzintaru, kas paberzēts pret vilnu, arī tiek uzlādets, kaut gan ir izolātors un arī no tā var lekt dzirkstele-izlāde!). Zemā pretestība zibens novedējam nepieciešama lai liela jauda neizdalītos uz šīs pretestības....tas ir,"neuzsprāgst" pats zibens novedējs ar savienojumiem, jo jauda izdalās uzpretestības....