Palasīju un laikam pats sapratu, stāsts ir par aktīvajiem uztvērējiem un tas ko man stāstīja bija pārprasts darbības princips. :)
Interesanti gan, ka šur un tur tomēr speciālisti (ugunsdzēsēji u.c.) laikam runājot par aktīvajiem uzskata ka tie atbaida - tas arī galvu jauc.

Zibens pastiprinata izsauksana uz sevi nav jāsaprot ka speciāla zibens pievilināsana: Zibens novedējs kalpo kā mēŗķis, kuram "spert" ja "zibens dievam" ienāks prātā "spert" uz kadu vietu, kas cilvēkam nepatiktu... Bet ir vēl viens aspekts, kas saistīts ar zibeni: Gaisā pacelti masti, objekti, appūsti ar aktīvajām, jonizetajām gaisa-vēja plūsmām, rada lauku daudzus simtus voltu uz cm (centimetru!) ( ļoti liela elektriskā lauka intensitāte) un tiek uzlādēti negatīvi! Tas ir, veidojās negatīvs potenciāls, kas var sasniegt daudzus tūkstošaus voltu! Ja antena nav zemēta, tad šis spriegums pa kabeli nonāk līdz aparatūrai, cilvēkam, ne zibens veidā, bet ar varenu dzirksteli, kas var likt cilvējam labi sajust izlādi, kā arī iespraužot šadu antenas vadu iekārtā, to "sadedzināt..." Tāpat negaisa laikā nav jāskarās - jātur rokās gari metāla priekšmeti, jo no tiem var labi dabūt elektrotriecienu zibens izlādes laikā, ja arī zibens sper citur.( elektriskā indukcija...). Ja šis metāla priekšmets būs zemēts, inducētais spriegums nonāks zemē. Tāpat nedrīkst palikt gari , nepieslēgti vadi piesegti pie iekārtām...( kā piemēram, garš pagarinatājs uz 220V bet drošības pēc, izrauts no rozetes!)

Multimēdiju laikmetā internetā ir pilns ar augstas izšķirtspējas video un foto, kuros nepārprotami vērojama izlāžu daudzuma korelācija ar augstiem objektiem - torņiem utml.
Esmu stāvējis uz vairākiem Zaķusalas torņa balkoniņiem apmēram 2/3 no tā augstuma - visa torņa virsma ir "vienās rētās" tā, it kā kāds būtu blēņojies ar milzu _svarku_. Nez, vai kādreiz nav izkausējis cauri? Metāla sienas biezums bija ap 2 cm vtml.

Lauku mājai labākā aizsardzība laikam tomēr būs novietot antenas atsevišķi stāvošā mastā.

[vimeo.com]

Citāts: "Lauku mājai labākā aizsardzība laikam tomēr būs novietot antenas atsevišķi stāvošā mastā." Ne tikai: Blakus vai tā ka aptver antenu zonu, zibensnovedeja masts ar atbilstošu zemējumu. Firmas, kas ražo zibensaizsardzības iekartas, vēl rekomendē antenu savienot ar zemejumu uz jumta ar speciālu potenciālu izlīdzinosu iekārtiņu- moduli, kas zibens izlades laikā uz īsu mirkli paceļ mājas sistēmas potenciālu, lai tas neveidotu kaitniecību.

Firmas jau nez ko cenšas pārdot, bet lielākoties no tiem antenu aizsargātājiem jēgas maz. Ja zibens iespers antenas mastā, tad, ja televizors būs pieslēgts antenai, tāpat tas būs beigts un pagalam. Pret tiem impulsiem un milzu strāvām neviena aizsardzība nepalīdz.Jā, uz indukcijas impulsiem, kad zibens iesper kaimiņa kūtspakaļā, aizsardzīa noder, bet vislabāk izraut visus kabeļus. Tad zibenim "rokas par īsu".Protams,nav slikti,ka mājai blakus metāla masts ar antenām, bet būsim reālist, nu dzīvē tā nav. Lielākoties antenas vispār nav iezemētas un pēc katra pērkona tiek pirkts jauns poļu sū** pastiprinātājs tuvākajā tirgū :) Par zemējuma pretestību zibensnovedējam es jau daudzas reizes esmu teicis,nu nav tas būtisks. Jā, ja zemējuma pretestība augsta, tad tur izdalīsies siltums, bet vai tad žēl. Lai tak tā zeme pie mājas kaut uzcepās, tāpat nekas neaizdegsies. Pie miljons voltiem oms turp oms šuep,ir pilnīgi pofig. Vārdu sakot, ja no jūsu antenas masta uz zem, pa taisno, būs novilkta 8-10mm dzelzs drāts un iesprausta zemē, cik nu lien, tad ar zibens spērienu antenā problēmu nebūs. Cita lieta, ka tāds antenas masts nevar pasargat visu māju tās garumā. Tad vajag nopietnāku sistēmu.

Tā jau kopumā ir, ka tie mazie verķi neko super neaizsargā...Bet es runāju par galveno vērtību-cilvēku! Un tieši šie izlīdzinošie verķi tiek pieslēgti pie blakus esošajiem nerūsošajiem skursteņiem, ventilācijas caurulēm, antenu mastiem, un citiem metāla objektiem, kuri atrodas uz jumta: To uzdevums pacelt viņu potenciālu līdz ar zemes potenciālu, lai cik tas neizklausītos savādi...Tas ir, iesperot zemes vadā, visa mājas zeme ( grīda, sienas...) īslaicīgi paceļ savu potenciālu un parādās spriegums pretēji: zeme- objekts. Ka piemēram, gāzes apkures iekārta, kurai ir skurstenis. Ja arī šā skursteņa potenciālu īslaicīgi paceļ līdz ar zemes potenciālu, tad cilvēks, kas pieskāries jebkurai apkures daļai nebūs dabūjis lielu strāvas sitienu... Tas viss ir stāstīts "gudros" zibensaizsardzības iekārtu kursos...

Pērkona laikā neviens normāls cilvēks nestāv pie metāla skursteņa un roku nu točna klāt neliek.Tāpat jāturās pēc iespējas tālāk no elektroinstalācijas un telekomunikaciju kabeļiem. Pērkona laikā jālūdz žēlastība pērkontēvam :)

Ir tāds jēdziens kā pieskares spriegums, tā ir reāli nomērāma vienība, kas ir saistīta ar zemējuma kontūru, cilvēku drošumu. Zemējuma kontūram arī ir sava pretestība, ko elementāri var nomērīt, divertoriem - pretestība ir lielāka 10 Omi, kontūriem mazāka 4; 0,5; 0,1 u.t.t. skatoties kādam nolūkam izbūvēts kontūrs TP punktam vai laboratorijai.
divertors aizsargā blakus esošos objektus apmēram sekojoši, no divertora augšējā punkta novelkam 45 grādu starus un dabūsim uz zemes riņķa līniju, viss kas ir iekš RL diametra ir pasargāts. viss kas būs mastā, divertorā, antēnā u.t.t., no prakses, zibens spēriena rezultātā nodegs - nelīdz nekāda pārsprieguma aizsardzība, tālāk esošo elektroniku mierīgi var pasargāt ar optiskām saitēm, likvidējot tiešus metāliskus savienojumus, pārbūvējot kabeļu kanālus - mājās ar to neviens nenodarbosies.
Piemēram, apakšstacijās, sadalēs, TP kontūri ir pa visu perimetru, lai aizsargādu cilvēku, nevis panāktu kontūra mazāku pretestību.

[www.eef.rtu.lv]