Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Zibens novedēju var likt arī tālu no
> mājām...Tikai tik augstu, lai tas uzņem uz sevi
> izlādi , kas bija domāta mājas jumtam....


Jā, iet runa par aktīvo, tad tikai no zibensnovedēja antenas smailes jānovelk 45o leņķī iedomāta līnija, un mājas augstākajam punktam jāatrodas zem šīs līnijas... Īstenībā ja blakus mājai atrodas augsti koki tad tie arī nodrošina aizsardzību...

Praksē lietderīgākā lietiņa ir pārsprieguma aizsardzība... Jo iespējamība norauties zibens spērienu tiešajā trāpijumā ir ārkārtīgi maza. Bet iespējamība norautiesnegaisa laikā pārsprieguma lādiņu no latvenergo tīkla krietni vien lielāka... Tapēc ja negribās lai nokūp dārgā mājas elektronika tas ir jāliek obligātā kārtā...

Cik tā pārsprieguma aizsardzība aptuveni izmaksā un vai ar viņu nav pēc tam nekāds čakars? Sen jau kaut ko tādu vajadzēja, jo visu laiku pārspriegums bojā inventāru.

ETT- Parastas jūras smiltis un gruntsūdens 0.5 m un piejūras mitrais gaiss un dēļi smiltīs vēsi un siltā dienā mitrais gaiss kondensējas - nekādi izolatori tur nesanāk.
Secinājums, visu izlasot, ka no jumta jālaiž slīpi uz koku vismaz 10 m attālumā un tur lejā uz zemējumu. Un antenu kabeļi jātaisa apakšā ārpusē atvienojami un pavelkami uz sāniem, kad aizbrauc vai zibens laikā.

Alfadelta Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jā, iet runa par aktīvo, tad tikai no
> zibensnovedēja antenas smailes jānovelk 45o
> leņķī iedomāta līnija, un mājas augstākajam
> punktam jāatrodas zem šīs līnijas...
> Īstenībā ja blakus mājai atrodas augsti koki
> tad tie arī nodrošina aizsardzību...


Jau labu laiku ir pierādīts, ka aizsardzība tiek nodrošināta nevis 45lenķa zem smailes, bet rinķa līnijas veidā, kuras rādiuss ir ap 50m.
Un ja nopietni pieiet tai lietai, tas, ka blakus ir citi, lielāki, objekti nenodrošina 100% aizsardzību, zibsnis var izdomāt iezvanīt pa blakus esošo ozolu vai ēku, bet ceļā pārlekt uz mazāko ēku.

Par pārspriegumiem, ja tuvuma iezibsnī (līdz ~2km), nevajag tiešo trāpījumu pa komunikāciju tīkliem, pietiek ar pārspriegumiem, kuri inducējas metāla konstrukcijās un tīklos. Tieši šī iemesla dēļ nopietna un strādājoša pārsprieguma aizsardzība ir vairākpakāpju, gan ieejā, gan pirms katras gala ierīces, kas summējas diezgan nopietnos ieguldījumos.

Ir personīgi pieredzēts kā iešķiļ ~50m attālumā kokā, atrodoties ēkā zibsņi tajā brīdī sprakšķēja visās malās...

Tur jau tā lieta, ka izslēgtiem drošinātājiem zibens iet cauri, nepamanot, ka tie izslēgti. Vajag ap 1m vismaz kontaktu attālumu, un visādām iekārtām arī iet apkārt pa gaisu kā Teslas trafa izlādes.

Mazai atkāpei jautājums:

Vai ir kādas prasības vai prakse minimālajam būves ugstumam no kura būtu jāsāk ierīkot zibensnovadējs?

Sausajām āra toletēm zibensnovadējus nav gadījies redzēt...

Zibens gaisa nepaliks. Tas var iespert pat pašā mazakajā akmenī, kurš guļ uz gluda lauka. Cita lieta, vai ir vērts mazmājiņai taisīt zibens novedēju. Parasti jau, pērkona laikā, mazenē neviens nesēž.
Ja runa par majas elektronikas aizsardzību, tad vienīgais gandrīz drošais variants ir izraut pilnīgi visus vadus. Pārsprieguma aizsardzība nenostrādā. Pats esmu saskāries, kad visi tie aizsargi lupatās un visas tīklakares datoriem vienalga izblieztas, plus televizors nobeidzies. Tur gan pie vainas bija ne sevišķi pareizi savilkti zemējuma vadi. Tie vienkārši bija ļoti gari un, acīm redzot, uz tiem arī bija radies elektromagnētiskais impulss. Kad es savulaik, lielam datortīklam, ieprojektēju pārsprieguma aizsardzību pie katras gala ierīces, tad mani nosauca par ideotu, jo izmaksas bija par kārtu augstākas, kā, pēc pērkona,nomainīt kadu sviču vai tīklalakarti. Elektronika palikusi tik lēta, ka vienkārši neatmaksajas to aizsargāt. Aizsardzība izmaksā ievērojami dārgāk par pasšu aparātu, kuru jaaizsargā. Tada nu ir patreizējā dzīves realitāte. Majai vajag zibens novedēju tikai lai tā neniodegtu, bet par, piecus gadu vecu televizoru, pofig. Tas jau tāpat morāli novecojis ):

Didzisp raksta:"Parasti jau, pērkona laikā, mazenē neviens nesēž". Bet no šis vasaras atmiņām - zibens Līgo vakarā iespēra mūsu mājā no skaidrām saulainām debesīm, blīkšķis bija tik pamatīgs, ka kaimiņš pēc tam prasīja, vai visi sveiki. Otram kaimiņam bija uzstādīts zibensnovadītājs, blakus mūsu mājai liels bērzs ar nolauztu spicu galotni - pēc teorijas vajadzētu spert tajos, bet trāpīja mūsmājai, varbūt tāpēc, ka metāla jumts.

Man pārsprieguma aizsardzība 3fāžu ieejā izmaksāja 160EUR (OBO TBS10 V50-B+C/3+NPE). Cik zinu papildus aizsardzība ir nepieciešama jūtīgajam datortīklam un tām iekārtām kuras ar to ir saslēgtas, nu es tad arī izgāju no aprēķina, ka pārsvarā datortīkls man ir bezvadu, un galvenais ir pasargāt Tv un audiocentru kuri ir visdārgākie. Nu ja rūteris aiziet nav tā lielākā bēda... Protams, ja neveiksmīgi iešķels tiešajā trāpijumā tad vienmēr pastāv varbūtība ka izbliezīs neskatoties ne uz ko... Bet galvenais ir aizsardzība no pārspriegumiem kuri var rasties uz elektrolīnijas no kāda tuvā blieziena...