Par apmetumu uz vati - vajag pastudēt literatūru- var,var mest, neko tur nesalej. ja nepatīk metāla siets, paprasi knauf konsultāciju- uz fibrolīta viņi piedāvā plastmasa sietu, droši vien der arī uz vates.
Fibrolīts uzlabo sienas apdares notūrību , patiesībā abos variantos ar "smago apmetumu" tiek iegūta fasāde, pie kuras var nekautrējoties piesliet kāpnes.
90.to gadu Jelgavā ražotajam fibrolīta / putuplasta panelim bija viens krenķis- mikroplaisas apmetumā, labojās paneļa ārējo fibrolīta virsmu ar fleksi sagriežot mazākos segmentos. Kā ir tagad pieejamajiem materiāliem - nepateikšu .
Savai mājai uztaisīju ar Jelgavas paneli, pa lielam ir labi - gluda , mazgājam fasāde. 2000šo gadu vidū būvēju piebūvi , tad Jelgavas ražotne jau bija ciet, izmantoju paroc vati + apmetums , arī ir ok.
10 gadi atpakaļ īpaši neviens šo metodi nereklamēja , tāpēc apmetumu uz vates iestrādāju tāpat kā to rekomendēja uz fibrolīta virsmas- met kārtās: 1. kārta ir pārvilkums ar cementa javu ( virsmas sasaistei ), tad stiprina sietu ar vatei caurejošiem dībeļiem , met 2. kārtu kaļķu - cementa javu, beigās līdzina ar kaļķu javu . Bišku vairāk iemaņas vajag salīdzinot ar "fasādes sistēmām", toties rezultātā apmetums izskatās pēc apmetuma- nekādu plastmasas stūru u.t.t.
Toreiz izmantoju metāla dībeļus, kas no šodienas energoefektivitātes viedokļa ir fuj, bet noteikti var atrast arī plastmasas dībeļus ar atbilstošu noturību.

Nav saprotama argumenta ideja-"mitrumu no telpas puses nevēlos bloķēt" Pirmkārt tas nav jābloķē,bet gan nedaudz jāaiztur . Otrkārt, ziemā, pie jebkuras sienas konstrukcijas mitrums sienā ieiet vairāk kā no tās iziet (ja nav iekšpusē mitruma barjeras) Iemesls ir difūzijas lieluma atkarība no gaisa temperatūras. Ja arī pārsegumā ir skaidas kuras labi vada mitrumu,tad apkures sezonā tās tāpat kļūst mitrākas,savu maksimumu sasniedzot uz pavasara pusi. Jā! Pa vasaru izžūs,bet ziemā siltumcaurlaidības rādītājs tāpat nokritīsies! Kur tad ir tas labums ko iegūst neaizturot mitrumu telpu iekšējā plaknē? Mitrums telpās ziemā ir defeficīts,jo pie dabīgas ventilācijas tas neizbēgami nokrītas zem minimālā ieteicamā. Aeroc 375 bez siltinājuma nekas dižs nav un apkures sezonā tas tāpat kļūs mitrāks lai ar ko to arī neapmestu. Mitrumam no telpas puses ir jāveido barjera un manuprāt, mikroklimatu telpās tas nekādi neietekmē.Sabalansēta ventilācija ir tas, no kā ir atkarīgs iekštelpu mikroklimats.

Skaidas bēniņos ir tuvu pie 50cm. Tur viss ir kartībā.
Jāizdomā ar ko labāk nosegt, lai neizpūš.
Varbūt ar plānajām kokšķiedru plātnēm.

Jāskatās nākošā ziemā kā būs ar kurināmā patēriņu.
Ja nu kas, Būs jāliek vate kā visiem :)

Ventilāciju vajag. Par to šaubu nav.

Paldies kungi par viedokļiem.

Visvaldis Wrote:
-------------------------------------------------------
.............
> Jāizdomā ar ko labāk nosegt, lai neizpūš.
> Varbūt ar plānajām kokšķiedru plātnēm.
....................................
Ja nav vajadzības pa bēniņiem staigāt, tad labi var noderēt izklāts kartons no dažādām iepakojumu kastēm, kas pie dažiem veikaliem dabūjamas vairumā. Gan jau par kādu šampanieti kaut kur var speciāli pierezervēt.

50cm skaidas nav jau diez ko šiki. Lai ar skaidām izpildītu mūsdienu būvniecības standartu pārsegumam dzīvojamām ēkām vajadzētu 75 cm. Nu kaut kā grūti iedomāties normālu māju ar tādu kaudzi pārsegumā. :) Ekovatei teorētiski tas būtu 26 cm, lai gan cik nu te lasīts, tad visi ieber 30-40cm robežās.

Tas tā salīdzinājumam, ja nu pēkšņi parādās izdevīgs piedāvājums no granulu ražotājiem uz skaidu pirkšanu. :)

Ekovate īsti nepatīk.
Kaņepju vati jā, bet tur izmaksas lielas.

Turklāt nākotnē iespējams izbūvēt mansarda stāvu.
Priecīgs nebūšu, ka man tur mendeļējeva tabula zem kājām :)

Būs tāpat kā ar azbesta šīferi padumjos laikos.
Lika arī tapēc, ka bija jāpriecājas, ka to pašu varēja dabūt.
Bet pa lielam skaitījās inovatīvs jumta seguma materiāls.

Galīgi koka skaidas arī nevajag noniecināt.
Man laukos kādi 15-20 cm tikai un krāsns ziemā tiek kurināta reizi dienā.
Un tā jau gadu desmitus.

Nedomāju, ka ar 26cm ekovati krāsni kurināšu reizi nedēļā.

Nedomāju, ka ekovate starpstāvā varētu radīt baigo ķīmijas problēmu. Ja viņu kustina un putekļo, tad protams, ka nekas labs ieelpojot tur nebūs, gluži tāpat kā ozola skaidu putekļi izraisa vēzi. Jebkuri putekļi ir slikti. Bet netiek jau tur nekas kustināts ne esošajā auksto bēniņu gadījumā, ne arī mansarda versijā. To ka no viņas varētu kaut kādas gāzes izplatīties - grūti noticēt.

Bet nu ja par mansardu, tad taisnība ir tajā faktā, ka esošo biezumu pārsegumā nevajadzēs ne skaidām ne vatei. Skaidu gadījumā tas vienkārši traucēs pārvietoties būvējot, et ekovtes gadījumā viņas biezums ir jāsamazina, lai mansardā caur grīdu nāk pirmā stāva siltums.

Bez kaņepju vates ir arī citas alternatīvas - koka šķiedru vate/vilna vai kā nu viņu sauc, tā pati akmens vate un vēl ir daži hibrīdi mums tirgū. Bet protams - akmens un ekovate uz doto brīdi ir lētākās no vatēm.

Vienu reizi jākurina ir subjektīvs viedoklis. Es arī ziemā vienu reizi kurinu 170m2 māju un uzsildu arī ūdeni un arī pārsegumā ir draza. Bet es kalkulēju un cipari ir nepielūdzami - pārsegums man ir caurs. Tāpēc šobrīd pie šī jautājuma strādāju.

Cik garš tik palts, jākalkulē un jārēķina.
Man galvenais no plēvēm izvairīties. Nepatīk.
No apakšas man ir kaļķa apmetums, dēļu klājs 25mm, papīrs un skaidas.

lai mitrums tiktu skaidās, vispirms viņš aizķersies pie kaļķa apmetuma, tad pie 25mm dēļiem, tad papīrs un skaidas pašas pēdējās.

šajā ziemā iekšējos darbos izlietoju pie 2m3 ūdens. Ar skaidām viss ir OK.
Siltināt sienas plānoju nākošajā vasarā. ļaušu sienām vēl pažūt.

Sāku apsvērt domu par ventelējamo fasādi.