paldies kungi par padomiem.

un vilnis radio smejies vien ar savu pārgudrību.
baigais nu padomu devējs atradies.

Protams, ka siltināšanas robeža LNB ir tikai pagaidu variants un pēc 10 gadiem to robežu atkal pacels, bet tieši tur jau ir tas āķis, ka likt šodien zemāku siltumnoturību jaunbūvei vai remontā esošai ēkai ar kalpošanas laiku >20 gadiem par LNB esošo standartu ir pavisam tuvredzīgi.

Ja tā tālredzīgi skatīties, tad vislabāk manuprāt ir būvēt tā, lai pēc 20-30 gadiem esošo siltinājumu no fasādes un pārseguma varētu ērti nomainīt pret modernāku nepalielinot slāņa biezumu. Domāju, ka standarta pacelšana varētu nākt tandēmā ar kādu jaunāku un efektīvāku siltumizolāciju.

Ja tā skatās, tad pārsegumā un mansardā vislabāk būtu izmantot beramās lietas, kuras nejaucot sienas varētu izsūkt un nomainīt, Nu ar fasādi jau ir sarežģītāk - ja ir līmētās versijas, tad vai nu siena sabiezināsies, vai jāņem nost. Ja fasādē ir piepūstās kabatas zem cietā seguma, tad arī varētu izsūkt un nomainīt pie nosacījuma, ka nav sarežģīti jaucama fasāde. Bet nu tā ir tikai minēšana, jo tikpat labi var parādīties arī kaut kādi superplānie materiāli, bet grūti iedomāties ka vakuuma materiāli varētu būt piegriežami pēc izmēra.

Un tā fasāde pēc 20 gadiem, investējot n-tos tūkstošus, būs jāpārbūvē JO???
Lai ietaupītu 100eur sezonā?

Jārēķina. Ja teorētiski pieņem, ka jaunbūvē vai renovētā ēkā ir kabatu sistēma, tad izmaksas būtu izsūkšana + utilizācija + jaunā iestrāde.

Ja atmiņa neviļ, tad manai 170 ēkai uzpilde ar ekovati kaut kas ap 2000eur. Energosamazinājums kaut kas ap 30%. Ja ņem vidējo aritmētisko uz apkuri, tad sezonālais ietaupījums būs drīzāk kaut kur ap 150-200. Tātad vatenis stabili atmaksājas ap 10 gadiem. Pēc 20 gadiem, ja ir materiāls arī pa nosacītajiem 2000, bet ar vēl 30% ekonomiju, tad droši var mainīt - ieguvums būs.

Es pieņemu, ka nākošais lēciens būvniecībā visticamāk attieksies uz 'gudro māju" ... līdzīgi automašīnām... dators regulēs telpu temperatūru, vēdināšanu, logaiļu žalūziju vēršanu. Iespējams, ka uz Sterlinga dzinēja bāzes ēkai būs sava elektroapgāde.
Kaut arī daudz, kas atkarīgs no mūsu ērtību 'alkatības'.... cik liela tā individuālā dzīvojamā platība cilvēkam vajadzīga un uz kādu dzīves modeli sabiedrība virzīsies - kopistisks ģimeniskums ar paaudžu nomaiņu ēkā, vai vientuļu īpatņu kontinuumu, kur satiekamies tikai seksa dēļ un visi bērni bērnu namos.

Saubos vai 'gudras majas' leciens bus tik driz ... sobrid vel Pasutitajs pilniba nesaprot izmaksu limeni sim lietam un tas nav mazas ... sodien pat vel Pasutitajs uzdod jautajumus,kadel ventilacijas sistemas ir tik dargas :)

Bet nu moments,ka visas malas censas iebazt wifi ir fakts ... pat elementara dzesesanas kasete ar iebuvetu wifi nav vairs nekas ipash un kontrole notiek ar viedtelefona + aplikacijas palidzibu ...
Samsung pat velasmasina jau ir iebazis wifi ... Samsung ir ari tie,kas pirmie 2014 gada Milana demonstreja gudras majas principus ( faktiski viss stends bija uzbuvets ka gudra maja ) ... bija forsi paverot to visu darbiba ...

Tā protams ir fantazēšana, bet man šķiet, ka mūsu platuma grādos tomēr virzība būs uz vēl efektīvāku siltumizolāciju nevis gudro māju, lai taupītu apkures energoresursu.

Gudrā māja, jau tuvināti ir tagad - temperatūra normālām patstāvīgi dzīvojamām mājām jau tagad regulējas pietiekami precīzi un ventilācija arī ir plus mīnus ok. Ir rekuperatori, bet nepārāk populāri un žalūzijas mūsu platuma grādos neko daudz nedod. Stiklotās dienvidu fasādes arī mūsu ziemām nekādu pārcilvēcisku ieguvumu nedod. Atliek tomēr siltumizolācijas faktors kā būtiskākais un relatīvi muļkdrošākais.

Es domāju, ka gudrās mājas neaizies tautās.
Vismaz ne mūsu dzīves laikā. Piemēram tai pašā bagātā norvēģijā. Ir sanācis šo to taisīt. Visiem kā standarts 150mm vate ārsienās. Dzīvo savā siltinātā koka šķūnī. Un tas skaitās skarbais ziemeļu klimats. Plēve iekšā, pretvēja plēve ārā. Katrā telpā naturāli 100mm caurums ventilācijai ar klapi. Ieštepselē elektrības radiatoru un tā arī sildās visu ziemu. Logiem putas neizmanto. Ar to pašu akmens vati saštopē. Salīmē lentas.

Un drīzāk tieksies nopirkt Teslu, nekā kaut kādu gudro māju taisīt.
Nedomāju, ka ne tik ļoti pārtikušajā Latvijā cilvēki tik ļoti investēs mājoklī. Atsevišķi entuziasti.
Drīzāk nopirks dārgu auto kredītā, kas mums ir raksturīgi.

Un tie kas izsmej, ka man pārsegumā neefektīvas 50cm skaidas. Liekas, ka tālāk pa Latviju nav bijuši. Lasījuši tikai reklāmas bukletus un copy-paste deklarē to tālāk. Un pārējos uzskata par pamuļķiem. Uz lietām vajag skatīties no dažādām pusēm. Tad kāda jēga forumam, ja notiek citus tur pataisa par pamuļķiem, kas it kā neko nejēdz un nesaprot.

Esmu uzvilcies.
Vai varētu administrātors izdzēst ārā šo topiku. Nepatīk, ka paliek tāds-nekāds neatbildēts jautājums. Un mani - par muļķi pataisīšanu.
Paldies.

Mazliet pārspīlēts.
Nevajadzētu apvainoties, ja mēģina norādīt, ka izvēlētais ceļš nav pamatots ar mērķi ,jebšu no uzdotajiem jautājumiem mērķis nebija noprotams,
Uz konkrētiem jautājumiem , kuri bija nolasāmi, taču atbildēja:
1.fibrolīts kā siltinājums fasādē- efekts nav samērojams ar ieguldāmo darbu, jo fibrolīta siltumizolācijas spējas vājas.
2. vēdināmā fasāde - tika taču norādīts, ka ceļi kā sasniegt mērķi var būt vairāki ( atgriežamies pie punkta, ka mērķis nav definēts?),
3.skaidas pārsegumā - kāpēc ne, bet tika norādīts, ka ir labāki risinājumi.
Būvniecība ir zinātne un zinātnē kā zināms ir divi ceļi kā nonākt pie rezultāta:
a) ar aprēķina metodi - tika norādīts , kur meklēt aprēķinu metodiku ( zivi ne, bet makšķeri iedeva ),
b) testējot risinājumu dabā - Visvaldi , uzbūvē , notestē un būs tev know-how.
Veiksmi