Aksioma: "Nav sliktu vai nekvalitatīvu būvmateriālu, ir tikai to nepareiza pielietošana"
... mums var patikt, vai nepatikt kaut kādi materiāli ( plēves), taču tas ir subjektīvs vērtējums, jo galu galā mēs cenšamies rūpēties par savu labsajūtu - siltumu, gaisa mitrumu un tā svaigumu (nomaiņu) ēkā vai telpās. Pieņemu, ka tam veltītas mūsu vārdiskās batālijas, kas var balstīties kā uz subjektīvu, tā zinātnisku ( cik mēs zinām vai nezinām) pieeju. Un būtiskas lietas vairumam ir ticības jautājums?
Taču varbūt primārais ir resursu (dārgs- lēts) pieejamība.
Kapēc vēdināma fasāde?
Vai mitrums aizķeras kaļķa apmetumā?
Kapēc nepatīk ekovate un ar ko tā atšķiras no koka skaidu siltinājuma?

It kā gudrs cilveks, bet tādi jautājumi.
Ar resursu pieejamību nav nekāda sakara.

Ja man ir izvēlēts viens no dārgākiem apdares veidiem griestiem - kaļķa apmetums.
Kas ir prasījis ļoti daudz pūles un darba. Trīs kārtas uzmest aizgāja 3 nedēļas.
Ne jau aiz neko darīt to veicu - ir kāda doma tam visam.

Tad uz viņa likt plēvi, vati vai ekovates boru, boraku tas neiet kopā tajā idejā.
Zūd jēga tam visam darbam - kaļka apmetumam.
It kā taisu dabīgu elpojošu konstrukciju, bet otrā pusē visu sačakarēju.

Tas ir tas pats, kas ja es ieliktu lamināta grīdu nevis izmantotu Latvijā audzētus grīdas dēļus.
Dabīgu materiālu.

Vēdināmu fasādi, lai izbēgtu no vates lietošanas fasādē.

Nu IB ir ļoti pamatoti jautājumi un apsvērumi.

Elpojošās mājas pamatbūtība manā skatījumā ir tāda, ka notiek mitruma pašregulācija iekštelpās uz siltumizolācijas rēķina - jo vājāka tvaika barjera iekštelpās, jo vairāk mitrums nonāk sienās un griestos. Mitrums izolācijai nenāk par labu nevienā gadījumā.

Tāpēc praksē ir jāizvēlas kaut kādi kompromisi, kuri visi balstās aprēķinā, nevis emocijās. Nav tikai elpojošs un grūti iestrādāts ekokaļķis un kaitīgā PE plēve. Ir arī pa vidu pietiekoši daudz versijas, kuras atkarīgas no materiāla un tā biezuma - populārākie ir koks, finieris, kartona membrāna, kokšķiedru plāksnes presētās un mīkstākas, apmetumi utt līdz bezgalībai. Svarīgi ir visus tos racionāli sakombinēt kopā, lai ir laba māja.

Šajā kontekstā ventilējāmā fasāde uz gāzbetona, lai nebūtu jāliek vate ir sviests pilnīgākais. Ventilējamā fasāde šajā gadījumā būs tikai un vienīgi dekoratīvs elements, lai gāzbetona ēka izskatītos pēc koka ēkas. Ja vēl gāzbetonu neapmetīsi zem šīs fasādes, tad iegūsi arī sietu sienu vietā.

Gari varētu rakstīt un diskutēt :)

Nu redzi. Tu šausminies par 50cm skaidām pārsegumā.
Nevari iedomāties tādu kaudzi pārsegumā.
Manā skatījumā nekā traka un ekstrēma.

Tad ko tu teiktu par pasīvo māju, ja prasības ir 70cm vate.
Gan jau ka tas būtu OK, jo tā visi dara un tas ir progresīvi.

Un kāpēc ventalējamā fasāde ir galīgais sviests?
Bez vates ir arī citi siltinājumi.
Mitrums staigā iekšā, ārā un plus vēl sprauga, kur tas visam vējoties.
Un arī nokrišņi netiek pa tiešo uz siltinājuma.
Ne vainas.

Un man jau ir labi viss sakombinēts kopā.
No apakšas skatoties:
kaļķa apmetums 18mm + dēļu klājs 25mm + papīrs+ skaidas 500mm.
Vai tad nav pietiekoša mitruma bremze tur pat vai 40mm biezumā?

Nu jā, šodien resursu pieejamība daudz lielāka nekā tēvatēvu laikos. Varam izvēlēties - vai nu ar auto piekabi savākt gaterī skaidas, vai purvā kūdru, vai veikalā akmens vati. Tēviem tik vien bija, kā siens vai spaļi un reti skaidas. Taču es saprotu, ka diskusija sākās par ārsienas gāzbetonu.
Un te jāmin tēvu bēdīgā pieredze ar apmūrētām mājām. Tās gan glauni (varbū) izskatās, taču šodienas prasībām par energotaupību gaužām garām. Tās vēja laikā tiek ļoti izpūstas ( man arī vectēvs šādu kļūdu fasādē pieļāvis)... tapēc ? ar ko vēdināma fasāde labāka (sliktāka) par 120mm pusķieģeļa apmūrējumu. Cik esmu saskāries vēdināmai fasādei (mūsu mitrajā klimatā, par Kaliforniju nerunāsim) vairāk problēmu nekā ieguvumu.
Tapēc (manuprāt) drošāk tas pats klasiskais 1:3 baltkaļķa apmetums - vai nu uz fibrolīta vai savādāk, kur iepūstai siltumizolācijai vējš klāt netiek. Un izmantojot to pašu koka vertikālo dēļa karkasu 32(40)mm platumā 200..225mm nesošo sienu nelīdzenumam nav nozīmes. Un tev iespēja izvēlēties - vai nu iepūt nedegošu akmens vati vai ekovati ( papīrs) vai kūdru (organika). Rezultātā iegūstot vēlamo mitruma regulācijas iespēju ....
Fibrolīta stiprināšana pie mūra ir iespējama, taču tad mūrim jābūt taisni mūrētam... savādāk vai nu fasāde šķība, vai tomēr kautkāds karkass nepieciešams.

paldies, Ivar.
No trijām lapām tu pirmais, kurš atbildēja par tēmu :)

Man tas variants par fibrolītu bija ļoti ieinteresējis.
Fasāde man ir tuvu stikla plaknei nomūrēta.
Ļoti sekoju tam līdzi.

Vairāk kas man uztrauc ir vai starp fibrolītu plāksnēm neparādīsies plaisas?
Kā neka viengabalaini materiāli, kas izplešoties un saraujoties temperatūras ietekmē var radīt plaisas.

Man ir doma ar armējošo javu noiet fasādi, lai aiztaisa visas spraugas ciet sirdsmieram.
Tad ar zobaino10mm ķelli līmi un loksni virsū. Vēlāk piedībeļot.

Internetā paraugu neesmu atradis.
Vai tad tas tik tiešām ir tik jancīgs domu gājiens ?
Forša fasāde sanāktu - izrīvēts kaļķa apmetums.

Tas, ka man tur pēc siltuma rādījumiem būs pašā normu apakšā daudz nesatrauc.
Māja ir maziņa nieka 100m2 un ja tur gadā 100eur vairāk jāsamaksā par granulām.
No tā nabadzīgāks nepalikšu. Daudzi atkarīgie, mēnesī tādu daudzumu cigaretēs atstāj.

Pie reizes vēl viens jautājums.
Vai prātīgu būtu nosegt skaidas ar šīm pretvēja plāksnēm?

[www.videstehnika.lv]

Vai tas nebūs šķērslis mitrumam, kas no skaidām migrēs uz āru?

LBN 002-15, V sadaļa , pats visu var sarēķināt, nekā sarežģīta tur nav..

Ja tavā ēkā būtu materiālu aprēķins siltināšanai un sienai, tad tev nebūtu tikai viena pārliecība kāda ir tagad, turklāt bez pamatojuma un konsekvences - vienīgais subjektīvais arguments, lai mitrums ceļo iekšā un ārā. Tai pat laikā tev nav nojausma vai 25mm griesti un isoplaats ir kombinācija. Principā jau ir, ja neņem vērā, ka skaidas nosēdīsies un isoplaats karāsies gaisā - isoplaatu nemēdz likt pārsegumos. Tur pietiek ar pretvēja plēvi vai kā te forumā populāri - kartona iepakojumi.

Tu skaties vides servisa isoplaatu, kuru uzlikt uz atvainojos - prastām skaidām, bet tajā pat firmā tu neredzi kokšķiedru plāksnes ar lielāku biezumu par isoplaatu, un kuras ir paredzētas iekšdarbiem un ārdarbiem. Bet pie sienām nez kāpēc tu esi ieciklējies uz fibrolītu bez jebkāda aprēķina. Gribi eko, tad uz sava gāzbetona liec virsū dārgāku kokšķiedru plāksni un apmet ar ko vien vēlies. Tā kokšķiedrene būs līdzīgā cenā ar fibrolītu, bet pēc īpašībām ar kārtu pārāka. Vienkāršs un teju perfekts risinājums ir fasādes vate apmesta - būs lētāk un labāk par kokšķiedru, bet to tu nevēlies dzirdēt.

Ja jau esi iebridis pie videstehnikas, tad aizbrauc pie viņiem uz biroju un aprunājies, turklāt noliktavā viņiem ir demo būcenis ar 'kaitīgo' ekovati šķērsgriezumā, lai var redzēt visu pīrāgu no iekšpuses līdz āra apmetumam. ;)

Vispār dīvaina pieeja - pedantiska pieeja būvēšanas procesam, bet reti selektīva pieeja siltināšanai.

Vilnim... ne jau katrs no mums savus 17...20 gadus ir deldējis bikses skolas solā un tapēc pieņemu, ka ( ja ir forums internetā) vieglāk pajautāt, nekā sēsties pie LBN002-15 studēšanas.
Mēs sakam "manam mūžam pietiks", bet "pēc manis kaut vai grēku plūdi". Vai siltināšanas robeža ir LBN002 definētajā? pieņemu, ka filosofēt varam ilgi....
Cilvēks vēlas kaut ko darīt, bet vajag dot labu padomu.
Laikam jāsaka, ka lai dara....
Vismaz literatūrā minēts, ka kaļķa vai jauktam ( kaļķa- cementa) apmetumam uz organiskām virsmām jābūt savi 20mm biezam. Un siltumizolējošu materiāla apmetot - jāparedz termiskās šuves ik pa 4m laidumos. Principā jau kvalitatīvs apmetums nodrošina visas nepieciešamās vēja barjeras, nodrošināts pret mērena lietus iedarbi un labi veic tvaika pārneses funkciju no iekšpuses. ( Viļņa teiktais par mitruma iekļuvi telpās no ārpuses būs nedaudz pārspīlēts - jā tas vasarā iekļūst telpās, bet tam - gaisa kondensātam vieglāka iekļuve caur atvērtiem logiem, nevis sienas plakni) Un, ja tu dzīvo kontinentālā reģionā, nevis Liepājā, tad speciālas pretvēja barjeras nebūtu vajadzīgas. Pretvēja barjera aiz fibrolīta - der kastu kartons no iepakojuma kastēm, der biezs papīrs, arī pergamīns. Ja līdzekļi nespiež, tad ... (atkal filosofija) ir speciāli rūpnieciski ražoti kaļķa apmetumi fasādēm, taču klasika 1:3 vai 1:3:13....cementu saturošs jāizstrādā ātri... un svarīgi ir svaigu apmetumu pareizi kopt.