Godmaņa fans jau pareizi fantazē, no materiālu pielietojuma viedokļa varētu viskautko izdomāt un karotes kāta efektu pielietot ne tikai pie pamatiem, bet praktiskā dzīve diemžēl mūs ieliek rāmjos. Taču lēnām jau iet tajā virzienā, ja paskatās kaut vai pasīvo māju risinājumus.

Siltuma zudumi starp pamatu un mūri ir tik niecīgi,ka tā ir matu skaldīšana vistiešākajā nozīme.. Man vairāk satrauktu, kā tā ekstrudētā sloksne uzvedas ilgtermiņā zem konstantas pietiekoši ievērojamas slodzes.Ja tas biezums ir 2cm, tad noslogotākās vietās viņa ilgtermiņā var saspiesties vairāk, kā mazāk noslogotās, kas atkal var radīt kaut kādas nevajadzīgas vertikālas deformācijas, plaisas mūrī utml. Karkass ir padevīgāks, bet tur tās slodzes ir vairāk koncentriskas zem statņiem, mūris tomār mērenāk pakliedē. Vai skudras alas netaisīs. Bieži cilvēki to māju nosiltina un visus tos putoplastus no saules(UV stariem) paglābj pēc 7-8 gadi..it īpaši ja ir kaut kāds dalgostrojs, vai finansiālu apstākļu dēļ ir iepauzēts..Katram sava galva un katrs balso ar saviem eirorubļiem par savu taisnību, bet es tomēr paliktu pie laika pārbaudītām vērtībām.

Pašdarbniekam – vispār jau ēku siltumzudumi paliek arvien aktuālāka tēma, bet tie cita tēma. Vāciešiem ir tāda paruna: “katra lieta būvē pati par sevi veido niecīgas izmaksas, taču ja kopumā ar zināšanām mēs spējam ekonomēt katrai niecīgai lietai, kopsummā gūstam pietiekošu summu” vai latviski “Mazs cinītis gāž lielu vezumu” ... kopumā jau katrai lietai ēkā būs savs kalpošanas laiks – metāla saites paneļu ēkas, atklātie balkoni hruščovkās no švaka betona, jā gumijas un plastikāta blīvējumi – logos... Problēmas būvniecībā nebeigsies nekad, vienīgais aicinājums – DOMĀ, pirms dari vai SEPTIŅREIZ nomēri pirms griez!