UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Vēlos uzzzināt :  Building.Lv Forums

Iet uz lapu: 12345Nākošā
Pašreizējā: 1 no 5
krāsniņas
Autors: SOLE (87.110.6.---)
Datums: 27/01/2007 01:57

Gribētos uzzināt vairākus viedokļus, kas ir labāk lauku mājai mūrētā krāsns vai veikalos nopērkamās krāsniņas.Kuras ir ekanomiskākas un ilgi tur siltumu.

Re: krāsniņas
Autors: Didzisp (195.13.171.---)
Datums: 27/01/2007 02:18

Viennozīmīgi, labāka ir mūrēta krāsns. Neko labāku par podiņu krāsni priekš malkas apkures cilvēki vēl nav izdomājuši. Krāsns dod vispatīkamāko mikroklimatu telpās, ko nevar panākt ar dzezsgabaliem. Tas, ka firmas reklamē savas dzelzs un čuguna kastes kā ļoti ekonomiskas ir stipri apšaubāmi. Es mājā uzmūrēju klasisku plīti ar sēdmūrīti un rieri(jaunākā paaudze vispār nezin kas tas ir), bet otrā stāva guļamistabu apsildu ar bulerjana tipa krāsniņu. Nu tad izkurinot grozu malkas plītī virtuve un vēl blakus istabas ir vēl siltas otras dienas vakarā, bet tādu pašu daudzumu malkas sakurinot dzelzs krāsniņā otras dienas vakarā guļamistabā ir +6 grādi. Dzelzs un čuguna krāsniņas ir daudz vieglākas, vienkāršāk uzstādāmas, ātrāk sasida telpu un daudz lētākas par podiņu krāsni, bet tās netur siltumu(kā malka cauri, tā siltuma nav)un istabā nav tik patīkams gaiss. Ja maciņš atļauj, tad vajag meklēt labu meistaru un mūrēt podiņu krāsni.

Re: krāsniņas
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (87.110.0.---)
Datums: 27/01/2007 02:22

Krāsniņu ekonomiskumu grūti salīdzināt.Te varētu runāt par to, vai sauss kurināmais- respektīvi malka krāsnī sadeg pilnīgi vai atstāj daudz sodrēju. Uzsveru sauss vai vismaz 1 gadu žuvis nojumē kurināmais.
Par to siltumu. Metāla - respektīvi tērauda vai ķeta krāsnis skaitās vieglas un kurinot tās ātri uzkarst un degšanai beidzoties ātri atdziest. Tradicionāli tās izmantojamas tādās vietās, kur cilvēkam ir periodiska uzturēšanās, tāda varētu būt arī virtuve dzīvojamā mājā, sauna. Tās darbības laikā rada tautā saucamo 'sauso karstumu', jo to virsma sasniedz pāri par 300 grādiem un tā darbojas līdzīgi elektriskai 'saulītei'. Ja ir mazi bērni, tad pie tās var apdedzināties. Bet pie zināma dzīves režīma, ja atgiežoties mājās ātri vajadzīgs karstums telpā, tad tās ir pateicīgs risinājums.
Tradicionālās mūrētās- mans personīgais viedoklis, ka tās ir vispateicīgākās, lai gan to uzsildīšana ir ilgāka nekā metāla krāsnīm. Un izbūvē tās ir ķēpīgākas un aizņem lielāku grīdas virsmu telpā.
Pilnos ķieģeļos mūrētāi krāsnij ir labs tas, ka kurināmajam tajā sadegot mūrī pāriet arī mitrums no malkas, kas ļauj nodrošināt labāku gaisa mikroklimatu telpā. Telpas gaiss krāsni kurinot vienlaicīgi arī vēdinās. Un tā ir kardināla atšķirība no ūdens radiātoriem, kas gan silda, bet nemitrina ziemas sauso gaisu un nevēdina telpu.
Manā pieņēmumā šobrīd optimālākais ir kombinēta sistēma, kut sadegšana notiek ķeta vai čuguna kurtuvē, bet aizejošie dūmi uzsilda mūra krāsni. Tā var gan ātri uzsildīt telpas gaisu, gan nodrošināt telpas mikroklimatu.

Re: krāsniņas
Autors: Didzisp (195.13.171.---)
Datums: 27/01/2007 06:07

Kombinētā sistēma ir laba. Pats tādu patreiz taisu palīgmājā, jo tur vajag istabu fiksi sasildīt. Vienīgi, kad krāsns iekūrusies, nedrīkst to"smacēt", jeb samazināt gaisa padevi kurtuvei. Tad sildmūris var sākt svīst. Man pie viena sildmūra būs peslēgta plīts un krāsniņa. Ja vajag ātri sasildīt istabu, tad kurini metāla krāsniņu, bet ja uz ilgāku dzīvošanu, tad blakus istabā kurināšu plīti. Ja mājā dzīvo pastāvīgi, tad tomēr labāka ir klasiska krāsns. Vienreiz dienā izkurini un neziki bēdu. I gaiss patīkams i māja silta.

Re: krāsniņas
Autors: Daaa (---.ultranet.lv)
Datums: 29/01/2007 18:40

Manuprāt mūrēta krāsns ir labāka viennozīmiģi. Mani drazugi savā lauku mājā, kurā dzīvo visu gadu ielika veikalā pirktu labu krāsniņu, kuru pieslēdz centrālapkurei. Cik novēroju tā jākurina visu vakaru līdz vēlai naktij, lai no rīta vismaz no gūltas var izkāpt. Pluss ir tas ka sasilst ātrāk, bet atziest vēlātrāk. Aukstā laikā viņi obligāti kurina virtuves plīti un sildmūrītis tad uztur ilgāk to gaisu siltu. Ziemā vismas virtuvē ir silti. Paši sūdzējas ka atbraucot no darba kādu laiku jāstaigā siltajās drēbēs, kamēr riktīgi sakurina. Protams ir liela nozīme tam, cik ilgi pati māja tur siltumu. Viņiem ir vecā koka (ne no baļķiem, tā saucamā stāvbūve)māja, tikai labi atjaunota, bet manuprāt vienalga ar ātru siltumzudumu.

Re: krāsniņas
Autors: iuze (159.148.155.---)
Datums: 30/01/2007 18:55

Arī es esmu šobrīd norūpējusies par apkures izvēli. Izpētot visus iespējamos, sākotnēji nolēmu - kamīkrāsns ar centrālapkures iespējam + siltās grīdas 1.stāva telpās. Tomēr, pabraukājot pa krāšņu bodēm man šis modelis pašķobijās. Pirmkārt, pasākums izvēršas ar pieklājīgu ciparu. Nu, pa lēto nebija nemaz doma izsprukt, bet... tā kā majīņa man ir maza, nevaru atļauties atvēlēt vietu siltuakumulātoram. Nu, pareizāk varu jau, bet kaut kā man tā doma galīgi nepatīk. Šobrīd sliecos domāt, ka varētu ielikt kamīnu, bet karsto gaisu laist caur mūrīti, vai arī parastā krāsns pirmajā stāvā + kamīns, kurš darbotos kā ātrais siltuma saražotājs, noņemot siltuma ražošanas slodzi no grīdām. Bet vistrakāk ir ar 2 stāvu. tajā ir tikai 2 telpas. Daļa pirmā stāva siltums noteikti sakāps arī otrajā stāvā "pa trepēm", tomēr, tas telpu tikai apsildīs, bet mūs nesasildīs. Šobrīd funktieris ir apstājies pie tā, ka vai nu likt mazo krāsniņu otrajā stāvā, vai arī mūrēt krāsni. Bet jautājums, kas man jāuzdod droši vien ir arī maniem celtniekiem - vai otrā stāva koka pārsegums varētu izturēt mūrētas krāsns svaru? Varbūt var arī uztaisīt plānāku un vieglāku mūrīti, kuru sasildītu mazā čuguna krāsns? Kādi ir jūsu funktieri?

Re: krāsniņas
Autors: Didzisp (195.13.171.---)
Datums: 31/01/2007 02:06

Vecos laikos krāsnij paredzēja speciālu vietu pārsegumā ar papildus sijām. Podiņu krāsns ir pietiekoši smaga, lai modernās skalu konstrukcijas to neizturētu. Par krāsni vajadzēja domāt pirms pārseguma likšanas. Plānāks un vieglāks mūrītis arī attiecīgi ātrāk uzsils, bet tik pat ātri atdzisīs. Krāsns lietās neko jaunu nav iespējams izdomāt. Viss jau gadsimtu gaitā ir izmēģināts un nekā labāka par klasisku podiņu krāsni nevienam nav izdevies uztaisīt. Reizi dienā izkurini tādu krāsni un apkures problēma atrisināta. Savukārt malkas gatavošana var aizstāt bezjēdzīgu iešanu uz treniņzāli. Par treniņzāles apmeklējumu vēl jāmaksā, bet tā i malka sagatavota, i veselība uzlabota, i nauda ietaupīta.

Re: krāsniņas
Autors: iuze (159.148.155.---)
Datums: 31/01/2007 16:45

Pārsegums vēl nav uzlikts :) Kur nu vēl. Nav arī pamati gatavi. Tāpēc ir cerība, ka uzspēšu vēl iešmaukt ar krāsnīm. Parsegumā ir paredzētas brusas 20x20 cm, un savā prātā domāju, ka , ja ieliktu zem brusām kādu lieku stuti, varbūt, ka pasākums arī sanāks. Dzīvosim, redzēsim.

Re: krāsniņas
Autors: Didzisp (195.13.171.---)
Datums: 01/02/2007 04:02

20x20 cm jau ir nopietnassijas un pareizi tās uzliekot arī krāsni izturēs. Tagad jau nopietnus kokus reti kurš liek, vairāk no skaliem un skaidenes būvē. Vecos laikos jau arī baigos baļķus pārsegumā nelika. Vienkārši krāsni vēlams izvietot pēc iespējas tuvāk siju galiem, tad problēmu nevajadzētu būt un stutes arī nevajadzēs.

Re: krāsniņas
Autors: Grieze (159.148.190.---)
Datums: 08/02/2007 19:50

Vai Dzidzisp nevarētu padalīties ar meistara koordinātēm, kurš viņam to labo plītiņu samūrēja. Būtu ļoti pateicīga!

Iet uz lapu: 12345Nākošā
Pašreizējā: 1 no 5


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
       **  **      **  **     **  ********  ********  
       **  **  **  **  **     **     **     **     ** 
       **  **  **  **  **     **     **     **     ** 
       **  **  **  **  **     **     **     **     ** 
 **    **  **  **  **  **     **     **     **     ** 
 **    **  **  **  **  **     **     **     **     ** 
  ******    ***  ***    *******      **     ********  

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727