Ja krāsns mūrēšanai izmanto ķieģeļus, kas nav ar speciālām drātīm un skavām saāķēti glazēti māla podiņi, tad veidojas vertikālo mūrēto šuvju dūmu neblīvuma problēmas.
Kā minēts, tad podiņu krāsns ārējā daļa sastāv no diviem slāņiem - podiņa slāņa 3,5..4cm biezumā um piemūrējuma no ķieģeļa uz kants 6,2..6,5cm. Tātad podiņu krāsns ārējais sienu biezums būs ~10cm un šādas slāņainas sienas dūmizolācija augstāka nekā monolītai ķieģeļu.
Tā, ka krāsnis ir pakļautas temperatūrai ar mainīgu izplēsšanos un saraušanos atdziestot, tad ir tā, ka krāsns pēc atdzisšanas neatgriežas savos iepriekšējos izmēros un bīstamākās zonas ir mūra vertikālās spraugas. Tapēc es ierosinu kā šo vietu dūmslēgus izmantot frēzētās risēs ievietotu skārdu, kas iemūrēts mālā. Noteikti vertikāliem slēgiem var izmantot arī plānu keramiku - flīzīšu strēmeles vai ar cementa -PVA līmi salīmētu blīvu stiklaaudumu.

Man liekas, ka te tiek nedaudz pārspīlēts. Krāsns kurinot no 20 grādiem uzsilst līdz kādiem 70, tātad delta t ir 50 grādi, kas nav nekas. Turklāt ķieģeļi ir māla, tāpēc arī mūrējums ir ar māla javu, kopā abiem vienāda izplešanās-saraušanās, tāpēc nekādām mega-šķirbām nevajadzētu veidoties. Klasiski taču krāsni apvilka ar bleķi un visi neblīvumi atkrīt. Ja grib tīri mūrēt - var taču apmest no ārpuses un lieta darīta.

Beidziet atklāt "jaunu ameriku". Podiņus no laika gala ir pildījuši arspeciālām šamota plāksnēm, vai lētākā variantā ar veciem dakstiņu gabaliem. Neko jaunāku un labāku tur izgudrot nevar. Podiņus piedzen vienu pie otra tā, ka šuvēs nesmerē mālus. savā starpā podiņus sastiprina ar skavām un drāti pa perimetru. Tālāk no iekšpuses jau sākas "maksla" . Vietās, kur dūmgāzes karstas, iekšpusi krāsnij mūrē biezaku un no šamota ķieģeļism. Citur atkal sienas mūrē plānākas. Tā panāk vienādu krāsns virsmas silšanu.
Frēzēt ķiģeļos rievas un visu stiprināt ar bleķiem nav nopietni.

Didzisp? Runa neiet pat ķieģeļu krāsns savilšanu ar metāla saitēm, bet par dūmunecaurlaidības, vai aukstā gaisa piesūces samazināšanu.
aaaa_ Krāsni kurinot tā dūmejās temperatūra mainās no 1200..1000 grādiem līdz 190 grādiem, kur izplūstot no krāsns zem 83 grādiem dūmos sākas kondensāts. Vismaz podnieku grāmatās 190 grādi norādīti kā vēlamie, lai stabili izsargātos no kondensāta dūmejās. ĶieģeliS krāsns iekšīenē uzkarst viss no 18 līdz 200 grādiem, bet ārējā čaulā ķieģeļa vidū būs apmēram 130 grādi. Es nezinu kā tavai krāsnij, bet mūrētai pirts krāsnij deformācijas, kur šuvēm izkrīt java ir redzamas.

Es pirms 8 gadiem pārmūrēju krāsns durtiņas ar speciālo kurtuvju maisījumu, ko pirku Ķīpsalā. Dārgs bija, bet turas perfekti visus šos gadus un nav plaisu. Tur bija arī pāris metāla stienīši, kurus tur pavirši iestiprināju. Kurināts tiek nežēlīgi.

25/9 / 08/ ejtaktu

Tas par šo komentāru

Akmens ripas lieto, lai fleksātu akmens flīzes, jo dimantnieces dedzina un nekas labs tur nesanāk.. :)

Gramata par raķešu krasniņu buvniecibu angļu valodā [files.inbox.lv]

Man so Delviga grāmatu māsa uzdavināja. Shēmas daudz bet nav tadas kas man derētu lai uztaisitu vienkārsu ķieģeļu krāsni.Kur meklēt?

Ieliek Googlē meklēšanu uz " печи своими руками " un skatās Images. To kas kas ieinteresē...lasa, pēta, studē un ...dara!