par akiem-Katrai normaalai iekaartai ir iebuuveeta elektroniska sheema, kas nepielauj ne izlaadi " liidz 0" , ne paarlaadi, it iipasi tas attiecasuz Li akiem. . Kam interesee, var pamekleet Google vai Yandex- kura valoda eertaaka.
izlaadeejot liidz "0" <ti pa tieso slodzi pie galiem kameer nodziest>, jebkurs akis driiz vien nobeigsies

tur tev pilniiga taisniiba

Bet vai kāds reāli ir visu šito pārbaudijis? Un kā ir vējš + saules paneļi?

Palasijos sho diskusiju un shkjiet viss ljoti interesanti. Pasedeju 1 dienu netaa un papeetiju kas pasaulee notiek. Galvenaa lieta ko sapratu, ka ar elementaaraam vidusskolas zinashanaam fizikaa buutiibaa ar visu var tikt galaa pasha speekiem.

Luuk ko esmu izpetijis par horizontalajiem gjeneratoriem.

1. Sparni. Shkjiet vispiemerotakais risinajums Latvijas abstakljiem buutu izveleties vairaak kaa 3 sparnus. Taatad ir doma izveleties 6-8 29" kompozitmaterialu sparnus

2. Gjenerators. Izvele kriit uz 500W jaudu. Taa ir lielaakaa jauda ko dabuut no primitiivaam ieriiceem. Shkjiet vieglaak ir ierakt zemee 1-50 trubas un uztaisiit fermu, nekaa buuveet mega torni 10-20kW monstriem. Turklaat eksperimentaalaa projekta izmaksas pie shaadas strategjijas ir nelielas. Nav veleshanas pieradiit, ka var atras skaljrunjos magnetus un metaluzhnjos kapara draati. Tapat neredzu vajadziibu zaagjeet finiera ripas un visaadi citadi mazhoties (pieradiit, ka to var izdariit no atkritumiem - VAR) tachu shkjiet jaizvelas bez ogliishu tipa rotori tinumos, kas paredzeti aara abstakljiem.

3. Konstrukcija. Pagalam elementaara - 6m truba (rusejosha-manu muzhu izturees) diezgan primitiivs kronshteinu metinajums, 1m dziljsh betona stabinjsh zemee un 3 troses atsaiteem.

4. Uzkrashana. 500W shkjiet, ka ar paaris parastajiem (kaut auto) akjiishiem vajadzetu pietikt. Taatad buuveejot fermu noteikti japalielina akjishu skaits, tachu ne matematiski proporcionali. Driizaak jaskataas kaads konkretajaa vietaa ir tas veejsh un secinajumus var izdariit kaadu gadu padarbinot shaadu ieriici konkreetaa vietaa un veicot statistiku.

Sasuutot pie cilveekiem Latvijaa nepieejamaas sastaavdaljas shim projektam, kopaa ar Latvijaa noperkamajaam (cementa maiss un caurules) provizoriskaa taame materialiem ir apmeram 250Ls.

5. Automatika un konverteshana. Nedaudz zinosh elektrikjis ar latgalitee savaktaam detaljaam sho uzdevumu veiks ne paaraak daargi un diezgan vienkarshi. No akjishiem uz 220V mazaam jaudaam var iztikt kaut vai ar birojaa nokautu un aaraa metamu UPSIITI.

Pavacot info par visu sho teemu nonacu pie vel dazham interesantaam lietaam. Ljoti interesanti ir uz jumta uzstaadaamie vertikaalaas ass gjeneratori. 1. nav jataisa nekadi masti, 2. sliips jumts buutiski uzlabo (savaac) veeja pluusmu un shaadi uzstaadiiti gjeneratori ir buutiski efektiivaaki, kaa lauka viduu ieraktie.

Kopumaa shkjiet, ka jeedziigaaks un viennoziimigi arii estetiski acij tikamaaks ir vertikalaas ass veeja gjenerators, tachu tas ir salidzonshi sarezhgjiitaak buuveejams majas abstakljos.

Nedaudz vel japapeta un jakjeras domaju klaat, sliktakajaa gadijumaa buus daarzaa kurmju baidiitaajs pa 250LS :D

Ne tikai kurmjus biedēsi, arī pašam galva sāpēs ... :D

Vertikālo sakarīgu pašam būs uztaisīt nu ļoti grūti.
Tagad vairāk var orientēties uz rotoru masīviem, t.i. kad uz vienas ass ir vairāki mazi rotori pēc kārtas, noteiktā attālumā. Baigi efektīvs esot.

Marchx, man te viens UPSītis mētājas, ja vajag varu atdot!

Kapeec tiem rotoru masiiviem jaabuut noteiktaa attaalumaa??? Bija doma vairakus rotorus likt uz ass (ja spaarni pavelk), bet kaada tur noziime attaalumam? Ir kaut kur info netaa par taadiem masiiviem?

Manā gadījumā ievilkt elektrību izmaksā tik pat, cik iegādāties 10kW vēja ģeneratoru. Vai reāli pietiks jaudas pilnīgai mājas elektrifikācijai? Vai arī šis pasākums vēl joprojām ir attīstības līmenī?

Juris_F, liec tos propellerus priekšā un pakaļā, tā kā tā no konkrēta ātruma veja vairāk neizspiedīsi. Airodinamikā jau sen viss ir izpētīts un nekādi brīnumgenerātori nav iespējami. Mainīgajā baltijas klimatā, ar pastavīgu elektroenergiju, māju nav iespējams nodrošināt. Tak tas jau sen zināms, bet laikam tomēr visiem tas nepielec. Protams, var uzbūvēt Marchx piedāvāto ģenerātoru, bet tās tādas pieaugušū veču spēļlietiņas vien būs un viselementarāko veļmašīnu nespēs darbināt.

Domāju, ka ar virknē izvietotiem propelleriem uz vienas ass sasniegt līdzīgu efektivitāti kā ar paralēliem principiāli varētu būt iespējams.
Masas (arī gaisa) plūsmu var salīdzināt ar enerģijas plūsmu elektromagnētiskā formā, abām būs tendence liekties ap šķēršļiem. Kā zināms, lai koncentrētu antenas darbību vienā virzienā, var gan lielināt uztverošo bļodu vai daudzkāršot dipolus perpendikulāri vilnim kā panelī, gan rindot elementus konkrētos attālumos uz vienas ass viļņa kustības virzienā kā jagi.

Viens manis piedavatais gjenerators protams nevares darbinaat veljasmashiinu (to ir plaanots izstraadaat eksperimentiem), bet 2-3 propelleri + akji - varees mieriigi dedzinaat lampinjas, skatiities tv, piesleegt kompiiti un veel sho to. Kopeejaas materialu izmaksas varetu buut ap 1000Ls Piedavaju sho kaa alternatiivu baroshanu esosham tiiklam, nevis kaa iespeeju kljuut autonomam. Logjiski, ka nedelju neputiis vejsh, tad nekadi akji to neizvilks. Ja menesii izdodas ietaupiit kaadus 15Ls, tad 5,55 gados 1000Ls ir atpelnijies pie patreizeejaam elektroenergjijas cenaam. Pastoties lidzigu materialu izstradajumus no razhotajiem - redzam ka vinji praktiski tiem pashiem izstradajumiem dod darbibas laiku 25-35 gadi. Te jau buus taspats un logjiski domajot vienigais kas tur nolietojas ir gultnji!

Miinuss taads, ka tie propelleri daudz vietu aiznjems, bet nu laukos man ruumes daudz :D

Nekādi vairs nevaru atrast to lapu par tām turbīnām. Tur vēl bija tāds labums, ka slodze sadalās vienādi, t.i. ģenerators pa vidu, un spēku regulē sagriežot to visu asi. Nu it kā jau tā parasti ir, bet arī vēl tas, ka nevajag lielu diametru, vajag zemāku mastu.

KO mokaties, re kur baalelinji visi kaa viens tirgo leetos kjinieshu generatorus vismaz gatavs un straadaa

www kronesi lv
www kerveju lv
www iespejupasaule lv

Nav ko mociities ar pashdarbiibu, protams, ja nenaak kaut kas extra ordinaars galvaa.

Tikai vajag atcereeties ka generatora videejaa darbiiba ir 1/3 no vinja jaudas, taatad ja buus generators 500W tas noziimee ka videji vinjsh dos ~170 w, kas ir pietiekami akiishu laadeeshanai, betr ne kam vairaak. Bet lai uzlaadeetu kaut cik daudz akiishu tad taa jauda buus nieciiga.

Te veel atradu [www.youtube.com]

Tak beidziet, nu nenotiek Pasaulē brīnumi. Man tā sāk likties, ka daži šī foruma biedri būs bastojuši fizikas stundas skolā. Tirgotājiem jau tādi bastotāji ir ka "zemeņoga", jo var iestāstīt tādas muļķības, la mati ceļas stāvus. Tak padomājiet logiski. Tad jau, ja saliek n-tos propellerus vienu aiz otra, var bezgalīgi palielināt vēja iekārtas jaudu. Tak katram kautcik tehnikā saprotošam cilvēkam skaidrs, ka tā nebūs. Vējam energiju mēs "atņemam" to bremzējot ar propelleri. Ja saliks daudzus propellerus vējš vienkārši nepūtīs cauri tam "monstram". Tas tak ir tik elementāri, ka to zin "katrs piektklasnieks", bet te nopietni vīri cer tā iegūt lielas jaudas. Airodinamikā sen viss ir izpētīts un zināms.

Tajā variantā, par ko rakstīju, tas viss masīvs jau netiek sagriezts ar asi pret vēju, bet ieslīpi.
Un kās tev tā par AIROdinamiku?! :)

Da nu labi, kam negadās nepareizi uzrakstīt Aerodinamika. No tā jau lietas būtība nemainās un liec kādu propelleri uz majas jumta, nekādu nopietno enerģiju ta kā tā nedabūsi.

Apkurei jau toč nesanāks, bet nu apgaismojumu, it sevišķi ārpus vasaras, varētu nodrošināt, ja izmanto ekonomiskās spuldzes, un tas jau būtu daudz. Tur pat tiešām varētu iztikt ar 500W ģeneratoru un parastu aķi uz kādām 100Ah. Vienīgi, ka tad apgaismes tīkls jāveido neatkarīgs, kas jaunajās mājās jau varētu būt, ja nav "attīstītājs" noskopojies.

Man bija iespēja tikties ar zviedru speciālistiem par alternatīvo enerģētiku.Lūk ko viņi pastāstīja par Zviedrijas risinājumu šia lietā(vārbūt, ka tāds risinājums ir arī Vācījā,Holandē un citās valstīs.Nezinu ,jo nav bijusi saskarsme ar šo valstu alternatīvo enerģiju speciālistiem): Zviedrījā ir privātā firma ,kura ir izveidojusi tā saukto "spēka parku" - grūti pieejamā vietā,klintīs ar labiem vēja apstākļiem, šī firma uzstāda vēja ģenerātorus un solāro elementu blokus.Savākto enerģiju viņi apstrādā līdz vajadzīgajiem parametriem, atbilstošiem Valsts elektro tīkla prasībām, un uz noslēgta līguma pamata starp Valsts elektroapgādes institūcīju un šo "spēka parka" firmu, pārdod šo apstrādāto enerģiju un ievada valsts tīklos.
Ja kāda ciemata iedzīvotāji(sauksim "CIEMS A") samet naudu viena vēja ģenerātora iegādei, viņi šo naudu iemaksā augstāk minētajai "spēka parka" firmai un tā, izmantojot savas tehniskās iespējas uzstāda vēl vienu ģenerātoru spēka parkā.Pie tam uz noslēgtā līguma, starp Valsts energo piegādātāju institūciju un "spēka parka" firmu, šī "spēka parka" firma oficiāli paziņo Valsts energo piegādātāja institūcījai, ka turpmāk par patērēto el/enerģiju no "CIEMA A" apmaksu pieprasa tikai par 75% no kopējā patēriņa.Ja ciema "CIEMS B" iedzīvotāji spēj samest naudu tik daudz ģenerātoru iegādei, ka to kopējā jauda nosedz visu nepieciešamo patērājamo enerģiju, tad no "spēka parka" firmas puses tiek ziņots Valsts energoepgādes institūcijai, ka turpmāk par patērēto el/enerģiju "CIEMS B" maksā tikai ekspluatācijas uzturēšanas izmaksas, kas ir no iespējamā rēķina kopējās summas tikai kādi 2-3%.
Ja pie mums Latvijā atrastos uzņēmīgi vīri un sievas, kuri var izveidot šādu "spēka parku "un noslēgt likumīgi līgumu ar"Latvenergo" par pareizi apstrādātas el/enerģijas piegādi valsts tīklos, tad visi mazie hidro un vēja ģeneratoru īpašnieki varētu apvienoties šai "spēka parka" firmā un nebūtu nekāda ņaudēšana un amatierisms šais nopietnajās energo lietās.Tas līdzvērtīgi kā celtniecības firmas būvē mājas un pēc tam tās pārdod klientiem par samaksu.

Pie mums jau pilnīgs stulbums. Mazajām elektrostacijām par elektrību Latvenergo maksā dubulto tarifu un tā turpinasies vel ilgi, jo Kalvīša partija "berojās" no vienas tādas elektrostacijas. Nafig man vajag tadu elektrību, kura maksā divreiz dārgāk:).

Nu pēc tās vēju kartes man sanāca, ka ap Rīgu vidējā vēja jauda ir ~45w uz kvadrātmetru. Ja ņem ģeneratoru ar prop lāpstu garumu 2m(diezgan liels) tad laukums ir 12,5m. Pareizinam ar 45 sanāk 565W = 0.65KW Teorētiski Pietiek lai nonstopā darbinātu divus kompīšus. Labi paskatīsim tālāk arī naudas izteiksmē. Pareizinam ar 24 un ar 365 dabūjam 4954 kW/h enerģijas gadā. Tā ir tīri vējā paslēpta enerģija. Pieņemsim mums izdodas paņemt 50% no tās kaut gan īpaši neticās. Ņemot vērā pašas turbīnas lietderības koeficientu, ģeneratora lietderības koeficienut, arī akumulatoru un pārveidotāju. Paliek 2476 kw/h gadā. Pēc Lvenergo pašreizējām cenām reizinam ar 0,071 sanāk ~175Ls Nu spriediet paši. Lielākajā Latvijas daļā laikam nav vērts čakarēties. Gar Kurzemes piekrasti ņemot varbūt mazāku ģeneratoru, kas ražo lielāku daudzumu elektroenģijas varbūt pat būtu rezons.

Bet par tām mazājām HES klīda baumas, ka tad, kad ūdens neesot, tām tiekot pievienoti motori, kuriem no tuvējām mājām pievilkti kabeļi un turbīnas tiekot darbinātas ar tiem. Godīgi sakot pārāk nebrīnitos ja tā izrādītos taisnība. :)