Birkavs ziņās saka, ka būvniecībā patlaban valdot stagnācija! Tikai nezin kāpēc celtnieki tagad par viduvējas kvalitātes dienas darbu prasa 100-150 eiro - tas ir pateicoties šiem maksātspējīgajiem zagļiem, kas, ceļot savas privātmājas, šos mantkārīgos zemāko arodu pratējus ir tā izlutinājuši.

Neviens neliek izmantot viņu pakalpojumus, cel pats. Vai arī turpini forumā čīkstēt, noteikti siltāk un mājīgāk paliks.

Nečīkstu, bet gribu uzklausīt citu viedokļus par šo nenormālo parādību, ka Latvijā zemāko arodu pārstāvji peldās naudā, nemaksā nodokļus, un viņu padarītā darba kvalitāte ir apšaubāma. Celtniecības izmaksas Latvijā ir desmitkārtīgi uzpūstas - ja Anglijā Londonas piepilsētā cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem piemērotas sakarīgas privātmājas var iegādāties jau par 40-50 tūkstošiem mārciņu, cik tad būtu jāmaksā privātmājai Rīgas apkārtnē un kādām būtu jābūt adekvātām celtnieku algām? Ne jau 1500-2000 eiro mēnesī, bet 500-700, ne vairāk. Nevienam nav noslēpums, ka celtniecībā visvairāk ir nodarbināti sabiedrības zemākie slāņi - ar pamatskolas izglītību, dzērāji, zagļi, bijušie cietumnieki utt.

Eu, davai nevajag. Londonā māja par 50k... Rindu šrots labākajā gadījumā 250k dzelzsceļa malā. Un sterliņos.
Man personīgi nav nekādu iebildumu pret celtnieku algām 2k, pie nosacījuma, ka darbs ir paveikts kvalitatīvi. Tā kā parasti tiek līgts par gabaldarbu, tad ir vienalga, cik ilgā laikā tiek paveikts. Bet atkārtoju: kvalitatīvi!
Otrkārt - ja jau celtniecības izmaksas LV ir 10x uzpūstas, tad man domāt, ka tu neesi izvēlējies pareizo profesiju. Nu tak piedāvā savu māku un prasi tikai pieckārtīgu piecenojumu. Cilvēki stāvēs rindā un ātri kļūsi bagāts. Bet ja tikai paņaudēt gribas, tad vajag apmeklēt www.vissd!rsā.com
Treškārt, 100...150eur vidēji izpelna amatnieks ar stāžu un objektiem, par kuriem var būt lepns. Parastais vulgārais vairāk par 30 dienā nesaņem.

Es neteicu Londonā, bet Londonas piepilsētā, tās ir dažādas lietas. Tas var būt pat 100 km no Londonas. Nesen The Guardian mājaslapā pie viena raksta bija karte ar privātmāju cenām Anglijas piepilsētās. Jā, man nav iebildumu, ja 100-150 eiro dienā prasītu sienu apgleznotājs vai skulptors, bet ne parasts mūrnieks vai betonētājs - tie nav darbi, ar kuriem būtu jālepojas. Pasakiet vēl kādu greizo spoguļu karaļvalsti, izņemot Latviju, kur par viena sūda ķieģeļa iemūrēšanu, viena betona spaiņa iemīcīšanu veidņos vai viena dēļa pieklapēšanu pie sienas prasa 15 eiro. Nu nav celtniekam jādzīvo kā vidusslāņa pārstāvim - ja viņš izvēlējās krāmēt ķieģeļus, nevis pilnveidoties prāta ziņā, tad nav pelnījis dzīvot labāk par ārstu vai skolotāju.

Nekā personīga, bet cik tev gadu? Un ar ko pats maizīti pelni?

Gadu man pāri 30, ir augstākā izglītība un maizīti pelnu ne jau ar celtniecību. Taču esmu agrāk piestrādājis celtniecībā - gan betonējis, gan licis jumtus, gan kopā ar meistaru vilcis centrālapkuri, gan licis bruģi. Zin, cik 90.gados par šiem darbiem maksāja? 5-8 lati dienā, meistaram ap 15 lati dienā. Un tur nevajadzēja milzīgu gudrību, lai tos darbus darītu, tikai iemaņas. Bet tagad katrs urla, kas savā dzīvē neko vairāk par celtniecības iemaņām nav apguvis, un visdrīzāk nav beidzis pat celtniecības arodskolu un nevar dot nekādu garantiju par savu darbu (pat darba procesā jau jāstaigā 10 reizes līdzi un jāpieskata, lai kaut ko nenošmauktu un nenohaltūrētu), atļaujas prasīt samaksu, kas ntās reizes pārsniedz vidējo algu valstī. Un man tādi gadījumi jau bijuši vairākkārt, kad it kā citu atzīti un ieteikti dārgi meistari izrādās parasti halturšķiki, kas to vien vaktē, kā kaut ko nohaltūrēt, kamēr nestāv klāt, līdz ar to cenai nav nekāda sakara ar kvalitāti, un ja nav kvalitātes, kāpēc šie mēsli prasa neadekvātu samaksu? Tāds iespaids, ka visi trekno gadu celtnieki atbēguši atpakaļ no Anglijas, jo arī tur viņu nekvalitatīvie pakalpojumi nevienam nav vajadzīgi...

Varbūt padalies ar konkrētiem darbu izcenojumiem. Citādi tāda tukša pļāpāšana vien sanāk.

P.s. Ir nācies saskarties ar paviršu (vai dumju) juristu. Tici man,tas ir trakāk kā stulbs santehniķis no zemākā slāņa. Labs speciālists visos amatos ir vienlīdz cienījams un grūti atrodams.

Es gan izvairītos būt tik rupjš un aizskarošs kā raksta autors, bet zināma taisnība viņam ir. Nez vai pasaulē ir vēl daudz valstis, kurās, piemēram, parasts iekšdarbu celtnieks pelna divas reizes vairāk par ātrās palīdzības ārstu? Pats jau labu laiku remontējos, procesā esmu secinājis, ka celtniekiem uzticēties nekādā gadījumā nedrīkst, ir jāskatās uz pirkstiem, jāpārrēķina pasūtītie materiāli, jāseko cenām, tehnoloģijām utt. Pat ja algo paziņu ieteiktu "labu, bet ne lētu" celtnieku, maksājot viņam milzu naudu, tas nekādā veidā negarantē padarītā darba kvalitāti. Pats esmu secinājis, ka labāk ir darīt pašam. Laiks jau aiziet baigi daudz, ne viss sanāk izcili, bet pašam taisot remontu nākamo reizi, esmu drošs, ka rezultāts būs teicams! Kādēļ pie mums tā situācija ir tik aplama izveidojusies, nemācēšu teikt.

Viss ir ļoti vienkārši. Lai maksātu cilvēkam vairāk nekā saņemu es pats, var būt tikai viens iemesls - darbs ir par sarežģītu, lai darītu to pats. Ja tas ir tā, tad ir vērts maksāt. Protams, ka pie šādas formulas ir divi svarīgi faktori - paša alga un paša slinkums :)

Noderīgs raksts par celtniecības kvalitāti šajā forumā - [www.building.lv]

Pēc šī raksta izlasīšanas varbūt daudziem mainīsies domas ;)

Tas ka ātras palidzības ārts saņem mazāk nekā labs meistars manuprāt parādā nevis celtnieka naudas kāri, bet gan cik netaisnīga ir samaksa ārstam. Lasot visu iepriekš rakstīto nākas man secināt ka esmu pavisam "zema"gala "meistars" :) Tas ka netiek vērots tehnoloģiskais process ir slikti. Un šeit visdrīzāk ir vainīgie jau "gudrākas" galvas, kas izdomā ka lētāks materiāls ir tikpat labs. No kura brīža tiek uzskatīts ka celtnieka arods ir zemāka kasta?

Celtnieka arods ir zemāka kasta tāpēc, ka to var apgūt jebkurš, pat apstākļu spiesta sieviete, bet par ārstu vai skolotāju jebkurš nekļūs. Un arī tā lapa ar celtniecības kvalitātes gradāciju neko nepasaka, jo jebkuram cilvēkam ir skaidrs, ka ne jau vizuālā kvalitāte un sienu gludums ir tas, par ko cilvēki Latvijā satraucas pēc celtnieku viesošanās. Runa ir par elementāras padarītā darba kvalitātes neesamību pat standarta līmenī - lai netek jumts, lai nesūcas ūdens no trubām, lai nekrīt nost apmetums. Tikai retajā no gadījumiem šāda kvalitāte eksistē.

Darbojos būvniecībā jau gadus 15 un pieredzējis esmu daudz ko.
Esmu redzējis Supermenus, kuri strādā 3-4 reizes ātrāk nekā vidēji pārējie un 8-10 reizes ātrāk nekā līkroči, noskatoties, kā strādā šie Supermeni nevaru vien nobrīnīties, ka var tik ātri un pie tam kvalitatīvi strādāt, bez apstājas un reizēm kādas 12h un ja vidēji meistars saņem 800Euro tad šādi supermeņi saņem 3-4 reizes vairāk, jeb 2400-3200, bet tādu ir 0.3-0.5% maksimums no visiem būvniekiem.

Bet tanī pašā laikā ir arī tādi, kuri strādā 2-4 reizes lēnāk nekā vidēji un saņem 200-400 Eur. uz rokas.

Strādājot par padarīto celtnieki strādā par 50%-200% produktīvāk - aptaujājot vietējos celtniekus, kas reizēm dodas strādā ārzemēs par stundas likmi un atklājās tāda interesanta nianse, ka ir bijuši samērā bieži aizrādījumi mūsējiem būvniekiem, ka tik ātri strādāt nedrīkst, jo uzņēmējam ar pasūtītāju ir noslēgts līgums uz stundu daudzumu un ja uztaisīs ātrāk stundas būs mazāk un peļņa no summas būs mazāka !!!

Ārzemēs ļoti daudz tāmes tiek taisītas nevis par vienības izmaksām, bet par patērēto stundu daudzumu !!!

Es nesaprotu ko visi cepās par to kvalitāti un sliktajiem būvniekiem es uzskatu, ka problēma ir pasūtītājos, jo viņi ir izveidojuši šādu situāciju tirgū.
Ja Latvijā pasūtītāji nebūtu tik slinki un skatītos uz būvnieku reputāciju tad problēmu nebūtu. Pirms ņem būvnieku uzprasi rekomendācijas apzvani iepriekšējos klientus aizbrauc apskatīties, kā ir uztaisīts un vai tevi apmierina atrunā, kādu tu kvalitāti gribi, lai nav domstarpības. Ņem tādus būvniekus, kuriem ir reputācija un atsauksmes un, kuri baidās to pazaudēt. Līdz ar to tie kuri būs sūdīgi ar sliktu reputāciju bez atsauksmēm būs spiesti strādāt pa lēto vai kļūt par palīgstrādniekiem.
Bet, kā ir Latvijā, tiek apzvanīti būvnieki un tiek uztaisīts konkurss, kurš ir lētākais tas, tiek paņemts un noteikts termiņš ‘’vakar bija jābeidz’’ pēc tām sāk internetā raudāt, ka redz tie lētākie taisa nekvalitatīvi, pazūd, zog materiālus, neievēro termiņus utt.
Tas ir tas pats kas tirgū nopirkt NIKEIJ sporta kurpes un tad visiem sūdzēties, kas viņas ir slitas salīdzinājumā ar NIKE firmu, kurai ir reputācija un adekvāta cena kvalitātei.
Pasūtītājs, kurš dod veikt kvalitatīvu darbu, sliktam būvniekam ir vainīgs šajā tirgus situācijā, kamēr tiks doti darbi sliktiem būvniekiem nekas nemainīsies.

Nelielam ieskatam aprakstīšu gadījumu, pēc kura es sapratu, ka turpmāk nevienu "meistaru" vairs aicināt nekādā gadījumā nedrīkst, bet visu jādara pašam.
Bija vajadzība nomainīt 4 radiatorus. Sarunāju vienu kadru, prasīja 200 euro pa visiem četriem. Dārgi, protams, bet lētāk neviens to izdarīt neparakstījās. Fleksējot vecās trubas meistars no 4 svaigi špaktelētām sienām sapi*a 3. Saprotu, var gadīties ar ripu iebraukt sienā, bet ja tas "gadās" trīs reizes no četrām, tas jau parāda attieksmi pret darbu. Sistēmā bija palicis nedaudz ūdens, bet santehniķis neuzskatīja par vajadzīgu zem nofleksētajām trubām palikt spaini, bet ļāva visam ūdenim satecēt uz manas svaigi izbūvētās, ar vati siltinātās grīdas (par laimi laminātu vēl nebiju ieklājis). Trubas nekādā veidā nepiestiprināja pie sienas. Rezultātā es to tagad vairs izdarīt nevaru. Pēc tam, kad darbs bija paveikts un "meistars" bija prom, dzīvoklī zem radiatoru iepakojuma atradu noslēptas divas nelietotas kapara trubas. Vajadzīgos materiālus iepirkām kopā, skaidrs, ka divas liekās trubas bija ieplānots aizstiept uz auto un notirgot, bet, par cik es pats visu laiku biju klāt, viņam tas neizdevās un tad nu nācās noslēpt zem musariem, lai man nerastos nekādi jautājumi. Pēc tam sameklēju čeku un sāku pētīt, cik līkumus es nopirku un cik ir izlietoti. Secināju, ka 4 ir nopirkti lieki un aizgājuši kopā ar meistaru. Sākoties apkures sezonai, divas lodējuma vietas laida cauri ūdeni. Pats santehniķis nekādas pretenzijas nepieņēma un vienkārši nolika telefonu un turpmāk uz maniem zvaniem vairs neatbildēja. Rezultātā atkal bija jāmaksā citam meistaram par pārlodēšanu, kā arī par sistēmas iztukšošanu.
Cik esmu par celtniecības lietām runājis ar draugiem un kolēģiem, šādi gadījumi nav nekāds neveiksmīgs izņēmums, bet norma. Gandrīz katram, kas ir ko nopietnāk remontējies, ir līdzīgs stāsts.

Arvil, tavs apgalvojums par pasūtītāju vainu neiztur nekādu kritiku. Manā gadījumā "meistars" vienā darba dienā nopelnīja vairāk kā pusi no minimālās mēnešalgas valstī, plus vēl sazagtie un par daudz nopirktie materiāli. Kur tad lai vienkāršs pilsonis privātā kārtā ņem tos meistarus ar rekomendācijām. Esmu dzirdējis, ka esot meistari, kas strādā kvalitatīvi un par savu darbu prasa adekvātu atalgojumu. Pašam, diemžēl, šādus meistarus nav izdevies nolīgt.

Man visi sakarīgi domājošie pazīstamie meistarus meklē caur paziņām ar rekomendācijām, bet ne pārāk prātīgie pēdējā brīdī kaut ko pagrābj, ko var dabūt un tad raud visiem riņķī un galvenais uzkāpjot uz grābekļa vienreiz viņi pēc kāda laika uz tā paša kāpj otrreiz.

Viens pazīstamais nesen uzcēla māju, meistarus viņš meklēja pusgadu iepriekš nekā viņi viņam bija vajadzīgi, braukāja uz objektiem un skatījās, kāda kvalitātē meistari ir paveikuši darbus runājās ar pasūtītājiem, beigās meistariem bija labi, jo viņiem bija jau ieplānots darbs nākotnē un pasūtītājam labi, jo viņš zināja ko dabūs.

to Antons U

Redz tu esi viens no tiem, kas ir atbalstījis nekvalitatīvus meistarus, jo vairāk tādu kā tu būs, jo tādi meistari vairāk vairosies. Nebūtu tādiem meistariem piedāvājumu tad viņi nestrādātu !!!

Kāpēc neņēmi pašnodarbināto meistaru oficiāli ar līgumu un garantiju es domāju, ka tu noteikti maksāji aploksnē apkrāpjot valsti.

Arvil un Tu maksāji meistariem algu + visi nodokļi valstij un līgumi? Nevajag liekulību.
Par celtnieku algām ir n-tās reizes topikos pieminēts, bet autoram var piekrist celtnieks, kā suga ir melnstrādnieks ar visu atalgojumu un politiku, nav runa par inženiertehnisko vai speciāli apmācīto personālu.
Par celtnieku sevi mūsdienās sauc visi, kuriem nav ne izglītības, ne speciālo iemaņu.
Traktorists skan lepnāk par celtnieku.
Ir jumiķi, mūrnieki, santehniķi, elektriķi u.t.t., kuri prot savu arodu un ir meistari savā lietā, bet ir celtnieki, kuri prot visu no A līdz Z, pat bez izglītības un pamatzināšanām, bet ambīcijas un prasības ir kā arhitektam vai būvinženierim.
Retorisks jautājums, piemēram, inženieris, ārsts, skolotājs vai jurists ir šaura profila darbinieks, kurš visu mūžu velta vienam virzienam, bet celtnieks prot visu, vienmēr un labāk visu zina, pat par ražotāju?