Atceramies arī par risku, ka tikko SP licēji būs pa nullēm pēc 3-5 gadiem, tā viņu sistēmas būs pēdējā miskaste salīdzinot ar jaunajām tehnoloģijām uz to laiku, jo nozare attīstas strauji. Protams vienmēr ir sabiedrības daļa kam ir nauda un patīk to tērēt uz jaunām smukām lietiņām. Es personīgi vērtēju šo SP bumu piesardzīgi - nedomāju ka ilgi tiks pieļauta situācija ka SP salikušie būs baigie vinnētāji, tirgus noliks visu savās vietās un cenas izlīdzināsies.

ek717, pārstāj dzīvot fantāzijās, tik strauji neviena tehnoloģija neattīstās, tas pirmkārt. Otrkārt, kāda starpība, ka pēc x gadiem būs pieejama sistēma 2x lētāka vai 2x jaudīgāka sistēma?
Ja patēriņš pieaudzis uzliks izdevīgāk papildus paneļus, ja nē, tad pavisam bez stresa, turpinās lietot esošo sistēmu.
Pat ja tiek mainīta norēķinu sistēma, enerģija ko iegūsti un uzreiz iztērē paliks tev.
Un Latvija nav saules sistēma un atbalsta pionieri, citas valstis jau ir tikušas daudz tālāk, atbalsta nav vispār, bet tāpat var atrast saules paneļu izdevīgumu.

Ek717 - nu diez vai tā būs. Nozare kā konkrētie PV paneļi attīstās no 1970tajiem, nu apmēram sanāk 50 gadi nozarei - nevarētu teikt ka mēs šobrīd uzlikušie būtu saucami par agrajiem lietotājiem (drīzāk mēs esam tie konservatīvie kas sagaidījuši tehnoloģijas brieduma fāzi). :)))
Neapšaubāmi efektivitātē lēciens ir noticis, bet pēc 3 gadiem un pat 10 gadiem tāds izrāviens, lai esošas sistēmas nosauktu par miskasti nebūs (nu ļoti maz ticams). Tas kas pēdējos gados ir noticis - ir apgūtas tehnoloģijas lai ražotu paneļus lētāk un tas attiecīgi arī deva to impulsu, ka paneļus likt ir ekonomiski izdevīgi un izdevīgāk nevis tikai prieka pēc.
Skaties no otras puses - ja hipotētiski pieņem izrāvienu paneļu efektivitātē - attiecīgi sanāks ka vajadzēs mazāku laukumu uz jumta. Ok. Kāpēc esošo paneļu īpašniekiem būtu jākāpj uz jumta un jārauj nost tikpat ražīga sistēma lai uzliktu platībā mazāku? Loģika? Vai tad uz tā jumta kāds dzīvo? Ok, ja viņi izvietoti uz zemes pilsētas centrā ar augstu NIN - tad jā.
Var evolucionēt ražošanas optimizācija un paneļi kļūt vēl lētāki. Ok. Ticami, jautājums tikai par cik % tas būs, bet atkal, ja tu 3-5 gadus maksāsi $$ uz āru no maka par elektrību gaidot lētus un efektīvus paneļus, tad pēc 3-5 gadiem tu ar super lētu sistēmu būsi tajā pat punktā kur pārējie panelisti ar izņēmumu, ka būsi pa to laiku pakāsis 5K un spiests pirkt to superlēto par vēl XXEUR.
Visu nosaka atmaksas termiņš. Protams, ja tu vari atrast alternatīvu vietu, kur ielikt investīiju, un kur atmaksa notiek ātrāka par 3-5 gadiem, tad protams, nav šaubu - paneļos nav vērts guldīt, jāgulda viss piķis tur.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 31/08/2022 23:21, labojis Vilnis_Radio.

Vilni, kāds EV tev ir un cik maksāja?

Par baterijām aprēķins vienkāršs:
1kwh baterija maksā aptuveni 1000eur , resurss viņai 5000 ciklu, tātad elektroenerģijas cena (pieņemot ka uzlādējam bez maksas no saules) sanāk 0,20eur/kwh.
Līdz šai vasarai izdevīguma te nebija nekāda jo elektrība tīklā bija lētāka, bet ja cenas saglabājas pašreizējā līmenī tad ir reāla jēga investēt baterijās.
Kāda ietilpība nepieciešama ir ļoti atkarīgs no paradumiem - galvenais nosegt nakti, bet lielāka baterija varētu nosegt arī apmākušās dienas. Pusi gada protams baterija nestrādā jo saules maz un vienīga funkcija tad būtu backup pie elektrība atslēguma.
Baterijām gan protams daudz nianšu - es negribētu turēt tāda izmēra bateriju iekšā mājā, ārā savukārt auksti kas baterijas padara nelietojamas pie mīnusiem

nesen biju piebraucis pie viena bisinieka pec medus.Tam pie majas sienas vienkarsi pieslieti kadi 5-6 saules paneli, garaza paris lielie smago auto AKB.Nu tur vel dazi mazbudžeta pričendaļi.No ta viņs iebaro lielu aukstumkameru.Pietiekot un viss strada. Kaut ko līdzīgu arī saku domat, man vairakas saldetavas,dziļurbuma sukni varetu pieslegt, varbūt vel apkures sūkņus, vasara varbūt ūdens boileri,vismaz tos no rekina nost varetu dabūt, nu vel kaut ko varbūt. Nekadas baigas izmaksas tur nesanāk.Un pamazam var likt tas baterijas klat. Bet tas ka pasam patīk ķimereties un visu daru pats, ja kadam vel jamaksa par darbu...nu tad sazin ka ar to izdevīgumu.Ko par tadu lietu saka gudraki vīri? Varbūt kadam ir kada pieredze?

Nu akumulatori nav lēts prieks. Ņem vērā, ka tie būs arī jāmaina.

To chrs, aļikā litija 5kwh aķi maksā 1700 eur (ar piegadi un nodokļiem). Nu ok, kaut vai 2000 un proporcionāli 10kwh 4000eur utt, pēc Tava rēķina sanāk (pie 5000 cikliem) 0.08 eur/kwh. Sāk jau palikt interesantāk.
Bet man jautājums, varbūt kāds zina, ja veido off grid sistēmu, vai ir kkur jāsaskaņo (ja neslēdz klāt sadales tīkliem, bet piem. lieto hibrīdo invertoru vai vispār tik silda ūdeni)? Ir kkādas atļaujas jāsaņem, jeb montē tik augšā?

Galvenais lai nav Aliexpress kvalitate. Lasi zema cena un videjas kvalitates produkts. Vai ari vecais teiciens- skopais maxa 2x...

Mx rakstīja:
-------------------------------------------------------
> To chrs, aļikā litija 5kwh aķi maksā 1700 eur (ar
> piegadi un nodokļiem).

Nu labi, piemtam pāris simtus un ņemam SOK (Eiropā) par 2100eur 5kwh. Bet tik un tā tie nav +/-1000eur par 1kwh kā prasa vietējie un tas reāli var kādam padarīt dzīvi interesantāku ttps://www.europe.sokbattery.com/

Aļika akumulatoru kvalitāte ir dominējoši baisa. Lielākoties tur ir absolūti neatbilstoši parametri precēm norādīti. Piemēram populārajām 18600 baterejām tur norādītās ietilpības vērtības kas pat atšķiras 5 un vairāk reizes no reālā testa. Labas kvalitātes litijus manuprāt tomēr neražo īsti ķīnā, tur dominē tādi milži kā LG, Panasonic un vēl citi zināmi ražotāji. Aļikā turklāt vēl plaši zeļ feiku tirdzniecība - zem zināma zīmola ieliekot noname ar sliktiem parametriem. Tāpēc labas kvalitātes akumulatori diemžēl ir stipri dārgi un tos jāpērk vietās, kur var garantēt atbilstību. Dzīvē ir tā, ka sanāk pa lēto nopirkt aķi, kurš praktiski uzreiz jau ir nelietojams. Vai arī tad ir jābūt ļoti labām zināšanām, kurš konkrēti aļika pārdevējs piedāvā kvalitatīvu preci. Akumulatori tomēr ir ļoti jūtīga un sāpīga prece - reālā ietilpība un cikli ir izšķiroši. Tāpat tas arī attiecas uz BMC platēm un pārējiem akumulatora risinājumiem, kas arī ietekmē kopējo akumulatora pakas darbību.
Off grid sistēmas galvenā problēma ir asimetrija patēriņā un samērā komplicēts tehniskais risinājums.
Pieņēmums par 0,08 centiem ir maldīgs. Būtībā akumulatori sevi attaisno tikai 5-6 mēnešos no gada 12 mēnešiem, pārējos mēnešos tie ir vienkārši jāuztur. Turklāt tumšo mēnešu elektro patēriņš kā likums ir lielāks par vasaras sezonu. Tad nu šajā situācijā sanāks, ka ja vasarā vēl plus mīnus ir iespējams konkurēt ar neto vai eiro kontu, tad ziemā tas būs fiasko un gada griezumā tur būs bēdīgi rādījumi, plus vēl akumulatoru atkārtotās investīcijas, plus sisitēma absolūti nav muļķdroša (komplicēta), plus vēl ir jautājums par momentānajām jaudām un jaudīgākiem patērētājiem un slodzi uz invertora mosfetiem vai nu kādi tur tie spēka transzistori ielikti. Mosfetiem un citiem spēka tranzistoriem šitāda jaudu trenkāšana šurpu turpu arī nenāk par labu (tas ir biežākais invertoru feils un feils notiek dēļ pārkaršanas). Es varu saskaitīt ārkārtīgi daudz mīnusus un ļoti maz plusus.

Mx rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nu labi, piemtam pāris simtus un ņemam SOK
> (Eiropā) par 2100eur 5kwh. Bet tik un tā tie nav
> +/-1000eur par 1kwh kā prasa vietējie un tas reāli
> var kādam padarīt dzīvi interesantāku
> ttps://www.europe.sokbattery.com/


pamēģini noskaidrot, kas ir sokbatery (Eiropā), kur atrodas uzņēmums, kāds ir reģistrācijas numurs un kas strādā. Bildes skaistas saliktas, atbalsts caur facebook , ceri,, ka neuzmetīs un naudu nesamaksāsi melnajā caurumā. AliExpress iepirkties būs drošāk, jo tur pa vidu satarp pircēju un pārdevēju ir Ali, kas vsimaz uzrauga noteikumu ievērošanu.
Ko darīsi, ja solīto 5 kwh vietā būs 2kwh, vai solīto n tūkstošu uzlādes ciklu vietā strādād , teiksīm 500 ciklus?

Patiesībā ar batereju pakām var ņemt analoģijas no elektroauto pasaules, kur arī ir lielas batereju pakas. Tad nu lūk - ķīnā ražotie mobīļi ir bieži vien pat advancētāki dažādos gadžetos, bet praksē tehniskas problēmas ar elementiem, elektroniku, vadu savienojumiem, un tīri tehniskiem stiprinājumiem - tur visur ir viss ļoti nestabils. Paralēli tam visam ir jaunievedums vadībā lietot batereju sildīšanu un dzesēšanu. Tas praktiski tagad ir visiem jaunās paaudzes EV un tas nav tāpat vien modes lietai, tam ir ekonomisks pamatojums pēc nu jau 15 gadu pieredzes darbā ar batereju pakām. Tas nav tā easy kā izskatās - sapērku pakas, salieku paralēli un virknē lai sanāk nepieciešamie V un darīts - baterejas paka ir viens vienots veselums kam vajg labu balansēšanu un uzturēšanu. Pretējā gadījumā strauja degradēšanās ir neizbēgama. Elektorniķis un tamlīdzīgs speciālists ar to tiktu galā, bet parasts cilvēciņš?

Par offgridu un atļaujām manuprāt ir tā, ka ja offgrid sistēma ir pilnībā un pastāvīgi atvienota no ST, tad atļaujas nevajag. Tiklīdz tās ir savienotas, tad ST būs iebildumi, jo jābūt garantijai, ka tā offgrid sistēma tomēr nodrošina prasības. Ja tur eventuāli tomēr viņas ir savienotas - are relejiem, slēdžiem un ST savā galā redz kustību kas nav saskaņota, tad viņi droši vien atbrauks.

Vai kārtīgai energo autonomijai maz var noteikt cenu? Esi pats sev saimnieks,dari ko un kā gribi,tevi vairs neuztrauc ST noteikumi un izdomātās cenas. Pirmais ar ko sākt uzkrāšanai,būtu nodrošināt vismaz nakts patēriņu savā mājsaimniecībā un tālāk jau,kad naudiņa atļauj,droši var likt klāt cik grib. Ziemā savukārt vēl vienu paneļu bloku vertikāli,kā to dara somi. Te arī ir stāsts par tām gandrīz 90kwh baterijām,kas uzbūvētas cilvēkam Baldonē. Victron energy+savis veidotas batereju pakas. t.me/offgriddiy

Katram individuāls gadījums, līdz ar to arī individuāls risinājums. Piemēram manā gadījumā dienvidu pusei priekšā koki. Tur pat nav tādas vietas kur satelītbļodu uzlikt, kas pamatā uz dienvidu pusi orientējama. Tīri teorētiski varu izzāģēt, bet praktiski pilsētas dome neļaus. Teorētiski izzāģējot, iegūšu malku, ko ziemā kurināt, bet vasarā nāktos iegādāties un uzstādīt kondicionieri, kuru līdz šim koki diezgan labi aizstāja. Tātad jāpiķo par saules bateriju un kondicioniera iegādi, uzstādīšanu. Vasarā lielāko daļu saules baterijas saražoto enerģiju noēstu kondicionieris. Cik garš, tik plats. Teorētiski izzāģējot kokus, zaudēju arī aizvēju, kuru ziemā nāktos kompensēt ar iegūto malku ;) Ja man teorētiski būtu elektromobīlis, tad praktiski viņu nāktos uzlādēt vakara un nakts stundās, kad saulītes nav, respektīvi, kad no teorētiskās jumta konstrukcijas špani neizspiest, jo transportu lietoju pa dienu. Austrumu pusei priekšā ozolu aleja un 5-stāvu māja, rietumiem priekšā jaunuzceltais kaimiņos esošā bērnudārza korpuss, ziemeļos, kaimiņa teritorijas "mežiņš". Esmu ielenkts ;) Ir gan šķūnītis, kur vasaras periodā dienvidu puses jumts būtu saulei pieejams, bet tas tikai vasaras periodā, un uz viņa birst paša un kaimiņa koku dzīves produkti. Manā konkrētajā gadījumā neredzu jēgas kaut ko ieguldīt tur, kur neatmaksājas. Bet labi, ka dažādas iespējas vispār pastāv, jo uz Vilnis_Radio piemēra redzams, ka esošā situācija un dzīvesveids atļauj šo tehnoloģiju veiksmīgi pielietot. Katrā ziņā katram jāseko līdzi iespējām un risinājumiem. Kaut vai tarifu jomā. Sākoties elektrības cenu lēcieniem, pagājušā gada nogalē noslēdzu līgumu uz pāris gadiem par 0,113 naudiņām par kilovatu. Ziemā, kad noņēma nost PVN un OIK, maksāju par kādiem 40% mazāk, nekā iepriekšējos pāris gados. Tagad atkal OIK būs nost, tā kā neredzu par ko pagaidām satraukties. Pēc 15 mēnešiem, tad redzēs ;)

Normali cilveki gaida auksto kodolsintezi ✓

Samelojos, ziemā laikam nebija OIK un Sadales tīkla pakalpojuma maksas

Pragmatiski raugoties, protams, standarta grid sistēma ar iespēju lieko kW nodot tīklā šobrīd ir logiskākais ceļš no izmaksu un vieglas dzīves viedokļa (pie kam plaši aprobēts un zināms, + vēl daži var tikt pie $atbalsta), ja vien sadales tīkls vispār spējīgs ņemt pretim. Piem, ja laukos jau tāpat nav iespēja palielināt pieslēguma jaudu, tad diez vai tur kkas spīd arī ar nodošanu tīklā. Kurā no "projekta" posmiem vispār šo ir iespēja uzzināt??
Redzēju video (2021g.), kur Baldones "enerģētiķis" spriež, ka vajadzētu tomēr slēgties pie sadales tīkla, lai lieko nodotu. Tai brīdī gan es nodomāju, nu labi, hobijs cilvēkam, katrs dara ka grib, bet priekš kam tad vajadzeja tos aķus tur lodēt tūkstošiem (minēja ieguldījumu sistēmā 20k eur), ja reiz šāds iznākums. Bet kā saprotu, norēķinu sistēma taču ir tāda, ka tikai nodot nevar, ir jāņem pēc tam arī no tīkla, resp. pelnīt jau uz to nevarēs. Bet iespējams, ka tagad cilveks tomēr ir pārdomājis par ST un dzīvo laimīgs offgridā, virtuāli skaitot cik $$ katru menesi ir nopelnījis (priekš sevis) pie patreizējām cenām, ~piečuks dienā, menesī ~150, jeb reāli ieguldījums atpelnīsies 10-13 gados. Grid variants laikam šobrīd velk uz 5 gadu atpelnīšanos (cik lasu dažādos komentāros)..

> Kurā no "projekta" posmiem vispār šo ir iespēja
> uzzināt??

To tu uzzini pašā sākumā. Tu iesniedz ST e-portālā no sava konta pieteikumu, kurā norādi kādu jaudu plāno uzstādīt un pēc neilga laika tev atnāks atbilde ar tehniskajiem noteikumiem, ja viss ir ok. Ja viņi nevar piešķirt jaudu, tad mēdz piezvanīt un pateikt cik var ņemt pretī un ja tas apmierina, tad taisa vēl vienu pieteikumu par ST norādīto jaudu un tad jau tiek dota zaļā gaisma realizācijai un konkrētais pieteikums attiecīgi rezervē jaudu tajā adresē uz kaut kādu noteiktu projekta realizācijas laiku (to gan nezinu cik tagad tas garš tiek dots, jo tur visādas izmaiņas dinamiski notiek). Process vienkāršs un ātrs.