Miljie ljaudis, nevajag plesties. Reali molekulu kustibas atrums ir ap 500m/s, tas nozime, ka mitrums no jebkuras vietas jusu maja tiek uz jebkuru citu sekunzhu tukstoshdaljas un izspraucas caur mikroskopiskako cauruminju. (tas protams, ideala varianta, praktiski ir drusku lenak, bet ideja nemainas).
Par vatem nav ko plesties, paskatamies visa Skandinavija, neviena karkasa eka netiek buveta bez akmensvates un NEVIENA karkasa maja netiek buveta bez biezas PE pleves ka tvaika izolacija. Tvaika pleve jau nav vajadziga mikroklimatam - pilnigs blekjis, ta ir vajadziga tikai un vienigi konstrukcijas un siltumizolejosa materiala aizsardzibai. Precizus skaitlus neatceros, bet apmeram bija ta, ka 1m2 mitras akmensvates izlaiz zudumos tikpat daudz siltuma, cik 10m2 sausas vates. Visa opera. Ar ekovati jau nav savadak - princips ir tiesi tads pats. Un tas, ka vina mitrumu uzsuc un pec tam atdod ir pilnigas blenjas. Ja ara ir -10 gradi un ieksa ir +20 gradi, tad mitrums no telpas jebkura gadijuma difunde siltumizolacijas materiala un tur paliek tik ilgi, kamer vien ir temperaturas un mitruma atskiriba starp iekstelpu un artelpu - un tas reali ir visu pavasari, rudeni, ziemu - kadi nieka 7-8 menesi gada, kurus musu Dievzemite nakas kurinat. Tatad visu so laiku mes kurinam papildus, tikai tapec, ka mums ir antifetishss pret plevi. Nezinu - man vinja ir aiz sienas un es kaut ka sezot divana itnemaz nedomaju, ka man ta pleve riebjas, jo ne vinju redz, ne dzird. Nesaprotu - kur tieshi ir problema???

Pilnīgi precīzi! Beidzot kāds arī raksta ko sakarīgu un pamatotu. Fizika arī Āfrikā ir fizika. Atliek tikai loģiski padomat, ņemot vērā fizikālās parādības, kur ko vajag likt un kur nevajag.
Atceries, pasaulē brīnumus neizgodro mārketings, bet gan zinātnieki...
Piemēram, 2-3mm biezas putuplasta tapetes nu nekādi nevar kalpot kā skaņas vai siltuma izolācija, lai arī kā Jums kāds mēģinātu to ieskaidrot.

aaaa zināšanu atsvaidzināšanai iesaku Latvijā pazīstamu skandināvu autoru grāmatu, kas drīz iznāks angliski:
[www.amazon.com]
Materiāliem ar dažādām īpašībām jāpielieto dažādi fizikas vienkāršojumi:
"Most authorities agree that vapor retarders of any type should not be used with spray-applied cellulose. This recommendation may conflict with some building codes, but knowledgeable code officials understand the special nature of spray-on cellulose and normally grant exceptions when the material is used."
[www.cellulose.org]
Diemžēl arī Āfrikā būvfizika ir cita (konkrēti mitruma kustības virziens sienā).

Nu piedod, atvaino, bet izlasot sho teikumu Tevis uzdotaja linka:
"Increases fire resistance of walls up to 55%; fiber glass slightly
decreases fire resistance." man kljuva skaidrs, ka sho "dokumentu" saukt par pilnigam blenjam butu pagodinajums.
Par to tvaika barjeru - nu nav jau vinja vajadziga ari mineralvates gadijuma, nekas jau nenotiek, bet ka jau teicu, un tas ir visiem zinams - mitra akmensvate, tapat ka mitra ekovate siltumu vada stipri labak neka sausi shie materiali. Tvaika izolacija iekstelpu mikroklimatu praktiski neietekme - nesaprotu tos mega-argumentus pret. Kur ir ta fishka??? Kapec vinju nelikt??? Otrkart no prakses - zinu cilveku, kam arsiena bija sapusta ekovate, karkasa maja. Pec 2 gadiem nacas kaut ko remontet un attaisot karkasu izradijas, ka iepusta vate ir nosedusies par kadiem 30-40cm un sienas augshpuse reali bija tukshums. Ta pati problema ir pusamajai akmensvatei. Tapec pusamos siltumizolacijas materialus principa izmanto beninu griestu izolacijai, kur neliela nosesanas nav svariga, bet stateniskas sienas si iemesla del tomer prieksroku dod loksnmaterialiem, kas ir cietaki, ar izteiktaku formu un tik daudz nenosezas. Ari celulozes siltumizolacija, starp citu, ir pieejama loksnes.
Mana uztvere akmensvatei bez pleves nav nekadas atskiribas no ekovates bez pleves - abas tomer samirkst un abas tomer sausa laika izzust, bet, ja difundejosais udens tvaiks nak klat bez partraukuma, tiek pamatigi zaudets uz siltumizolacijas.

Par to ugunsdrošību nesteidzies, to ietekmēs arī gaisa pieplūdi traucējošais blīvums, materiāla sagrūšanas ātrums augsto temperatūru tomēr sasniedzot un ekovatē esošās ķīmijas ispaids uz pieguļošo konstrukciju degamību.
Testa jautājums: Kas ugunsdrošāks - vienādas nestspējas dzelzsbetona vai koka sija?
Mans personīgais viedoklis ir, ka rūpnieciskajā ekovatē ķīmijas ir par daudz ( vismaz 15% pēc masas), tāpēc arī augstāk pieminēju kūdru. Berammateriāla vēlāka papildināšana vertikālos tilpumos ir sen zināma un aprakstīta prasība.

Šī foruma dalībnieki varētu atbraukt uz rūpnīcu Valmierā, tad varētu parunāt gan par plēvēm, degšanām, sēšanos, gan par citiem jautājumiem.

Balstoties uz LBN mums būtu arī guļbūves jānotin ar plēvēm, žēl ka neviens to nedara.
Gribētu redzēt māju Latvijā kur būtu pareizi iestrādāta minerālvate ar visām plēvēm kā tiek parādīts mezglos un uzstādīta piespiedu ventilācija kā to prasa LBN.
Ekovati ražo no avīzes un avīzes no koka, koku plēvē netin jo nav labi.

Man jau liekas, ka tvaika izolāciju vairāk liek, lai pasargātu koka konstrukcijas (impregnējumi diezin vai pasargās ilgākā laika posmā). Esmu redzējis, ko nozīmē, ja konstrukcijā iemetās sēnīte. Karkasa 50x200mm dēļiem nav jau tik liela rezerve, lai ar to eksperimentētu. Kādus gadus 5 būs OK, bet vēlāk? Esmu redzējis, kā vēdināmā dēļu pagrīdē iemetas sēnīte, un tad tā grīda gada laikā vienkārši sabrūk.
Otrs mans arguments par labu tvaika izolācijai arī tas, ka samircis siltumizolācijas materiāls gandrīz noteikti nosēdīsies un veidos aukstumtiltus. Es noteikt liktu tvaika izolāciju. Mitrums un koka konstrukcija nebūs labi.

Ko tik nedara ar guļbūvēm - piemēram, pirti noklāj no ārpuses ar kautko dzeltenu plēvjveidīgu (Pinotekss vai sazin kas), iekšā pie balķu sienas - ūdens krāns un - balta sēne pa visu sienu! Nezinu, ko tur var glābt neizjaucot.
Es labprāt Valmieras ražotni apskatītu (aptuveni ir redzēta TV). Darba laikā turp doties gan būtu sarežģīti.
Varbūt satiekamies (un izstrīdamies) kādā izstādē Rīgā?

Par degamibu ta ir tiraka demagogija. No pasa pieredzes, ka jau rakstiju - panjemot cupinu ekovates un padedzinot ar skiltavu, ta sadeg lielam liesmam. Protams, ja skiltavas uguni nonem nost - pati ta nedeg (lai gan gruzd ar lielam kvelojosam oglem, kas ta pati degsana vien ir). Bet - parasti ugunsnelaimes sakas no elektroietaisem. Scenarijs - koka karkasa iestradatie vadi sak degt. Koks deg, bet vate gruzdedama tur neko nenoslape. Ka butu ar akmensvati - nezinu, bet pusloksni 100mm paroc vates pec kaimina ieteikuma meginaju sadedzinat ugunskura (tipa izkusisot). Ugunskurs bija riktigi iekurinats ar delu galiem utt. Rezultata ta loksne vates man to visu pasakumu nodzesa un dabuju to kekset ara, lai vismaz koki sadeg. Regipsis gan - pats dedzinaju - riktigi karsta ugunskura tas papirs nodeg un pati gipsa plaksne ar laiku sadrup. Vatei pilnigi neviena aci.
Un piemers par koka brusu un dzelzsbetonu ir galigi nevieta - tas ir svarigi nestspejai utt - kaut kados debesskrapjos. Kad kaut kas kaut kur aizdegas, tad ir svarigi, lai apkartesosie materiali butu mazdegosi vai nedegosi. Jo pat aplejot ar benzinu regipsa sienu uz metala profiliem, kas pildita ar akmensvati ar garantiju, ka tas benzins izdegtu un ar to tas ari beigtos, jo vairak vienkarsi tur nav kam degt. Ja siena butu pildita ar ekovati - iznakumu neprognozeju. Ugunsizturiba minutes un degamiba ir pilnigi divas dazadas lietas. Ugunsizturiba ir svariga tad, kad jau viss ir liesmas un visi ker un beg - nedegamiba ir svariga, lai tas vispar nesaktos.
Un ludzu te nejaukt ieksa gulbuves - ta ir pilnigi cita opera un tas vispar neviens nesiltina. Runa ir cik saprotu par koka karkasa ekam, jo citas ekas siltinasanu ar ekovati ta isti neiedomajos.
Un lasit kaut kadus ASV firmas bukletus vispar ir garam, jo vasara, kad ara tur ir loti karsts un mitrs - laikam nav nevienas majas bez centralas kondiskas. ASV ir pilnigi normali, ka ieksa ir +18, bet ara ir +40. Tad pleves tiesam darbojas pilnigi preteji velamajam efektam. LV tada scenarija nav un klasiskai vasara nekurinatai un ziema kurinatai telpai ir savas prasibas. Nedomaju, ka visa Skandinavija ir pilnigi sajukusi prata un liek sev pleves aiz gara laika. Ja kas, tik labu mikroklimatu, kads ir zviedrijas un Somijas privatmajas ir gruti atrast (kas nav dzivoji, ludzu nekomentet). Japiebilst, ka abas sajas valstis piespiedu ventilacija ir obligati izpildams normativs jebkurai apdzivojamai platibai.

aaaa-atsūti e-pasta adresi, aizsūtīšu tev bildes no reāli deguša objekta, varēsi izdarīt secinājumus. Ekovate var degt, ja tai nav pievienota borskābe. Kā ražojumu aaaa dedzināji?

''inerālvates hidrofobiju sargā LBN 002-01 25.punkts, turklāt nepamatoti to vispārinot uz jebkuru izolācijas materiālu. Karkasenēm un siltinot no iekšpuses tas praktiski nozīmē 100% tvaika barjeru (plēvi) sienas iekšpusē. Ja kāds Tev saka, ka arī ekovates gadījumā jāliek tvaika barjera, piekrītoši pamāj ar galvu un ej uz citu kantori.''
emm, kapec ekovatei pēkšņi nav jāliek? un vispār kāds sakars šim punktam ir ar izolācijas materiāla īpašībām? Šis punkts skaidri un gaiši pasaka ka sienas pīrāga tvaika pretestības summai pirms siltumizolācijas (iekšpusē) ir jābūt 5x lielākai nekā sienas pīrāga summa aiz siltumizolācijas(ārpusē).

Ar materiāla īpašībām sakars ir vistiešakais, jo mitrumvades mehānisms higroskopiskos matriālos ir pilnīgi cits. Ideāls higroskopisks materiāls ir kā īsslēgums (nulle, ja runājam pretestības jēdzienos, plēvei šī pretestība tuvojas bezgalībai) starp divām vidēm ar dažādiem relatīvajiem gaisa mitrumiem, piedevām pats viņš pie reāliem mitrumiem nesamirkst vairāk kā nepieciešams (ir speciālas tabulas koka mitrumam atkarībā no vides mitruma, gan jau arī citiem materiāliem). Celulozei un citiem dabīgiem materiāliem vienkārši nav tik stipra lobija.

Pievērsiet uzmanību Paroc piedāvātajiem konstrukciju mezgliem. Tur iet runa par tvaika barjeru, nevis plēvi. Izmantojot tvaika barjerai polietilēna plēvi, jūs izgatavojat ugunsnedrošu konstrukciju. Plēve šādā konstrukcijā deg kā deglis svecē. Bēdīgs piemērs bija ugunsgrēks Zeltrītu ielā, kur jumta konstrukcijā izmantotā plēve veicināja liesmas izplatīšanos milzīgā platībā [foto.delfi.lv]
Tāpēc iesaku izmantot nedegošu tvaika izolāciju.

Dedzina ekovati
[www.youtube.com]

Kas tad galu galā ir labāks siltinājuma materiāls tā arī nesapratu 150mm minerālvate vai 200mm ekovate ?

Gan vienam, gan otram materiālam ir savi plusi un mīnusi. Bet galīgo lēmumu jāpieņem tev pašam. Galvenais, lai ārsienas konstrukcija ir ugunsdroša un hermētika. Nedrīkst pieļaut siltinājuma putekļu nokļūšanu telpā, jo tie ir bīstami alergēni. Nedrīkst tvaika barjerai izmantot polietilēna plēvi.

"Nedrīkst tvaika barjerai izmantot polietilēna plēvi" - mūžu dzīvo, mūžu mācies!!!! Personīgi aprunājoties ar Paroc un Isover pārstāvjiem, uzzināju, ka tvaika barjera ir obligāta, pie tam abos gadījumos tā bija tieši PE plēve! Isover vēl piebilda, jo biezāka tā plēve, jo labāk...
Interesanti, ko N ieteiktu izmantot tvaika barjeras nodrošināšanai...?

Parasti šadi cilvēki mīl par tvaika izolāciju izmantot kaltētus un rullētus un dzēstajā kaļķī mērcētus cūku urīnpūšļus. No tievajām zarnām tiek pagatavotas speciālas lencītes urīnpūšļu sasaistīšanai kopā. Starpsienas tiek ieteikts siltināt ar sijātiem, žāvētiem kūtsmēsliem, kam pievienotas kumelīšu un rudzupuķu ziedlapiņas. Tas, protams, nav tas lētākais un vienkāršākais risinājums, bet kas par mikroklimatu!!! Gadiem varot logus nevirināt, jo māja elpo - klusās vasaras naktīs izejot ārā pat varot dzirdēt mājas klusās elsas.

Prieks, ka arī aaaa beidzot lūkojas ekoloģiskuma virzienā!
Vairums tautu jau izsenis zināja, ka netrūdējušiem zālēdāju mēsliem piemīt antiseptiskas īpašības. Cūkas pūslis labi nodrošinātu hermētiskumu kā pretvēja barjera, diemžēl tā higroskopiskums neļaus to izmantot kā tvaika barjeru. Vai kaļķis der kā miecviela, jājautā ādu apstrādes speciālistiem, bet es par to šaubos.