Mans viedoklis: higroskopiska siltumizolācija a ļa makulatūrvate ir labāk par hidrofobo akmensvati, savukārt, tam, ka pirms siltumizolācijas nevajag tvaika barjeru - nu to es nekad neatbalstīšu, jo tas ir pilnīgā pretrunā būvfizikai un loģiskai domāšanai - netakarīgi no vates veida.
Borskābe ir veselībai kaitīga - ne velti EU regulas to liek izņemt no aprites dažu gadu laikā (tur no zila gaisa nekas netiek pieņemts, esmu tieši saistīts ar šo sfēru, zinu ko runāju). Vate pofig, bet ķīmiskā rūpniecībā tā ir kārtējā galvassāpe.
Jūs te par žurkām un pelēm runājat, bet man pēc testa par labu akmensvatei lika izšķirties degamība. Šitādu sasmalcinātu papīra pulveri...nu tas ir līdz reizei, tur pietiek ar mazu drirkstelīti un tā manta var sākt gruzdēt...

Armetais buvkartons jau ari skaitas ka tvaika izolacija, tikai ne 100% ka polietilena pleve, bet tvaiku caurlaidoss,ka rakstits izplatitaja majas lapa- aktiva tvaika izolacija.
[www.eltete.lv]

Mans viedoklis, ka abas ir līdzvērtīgas un nav labāka, vai sliktāka ir tikai nepareizi iestrādāta, vai dārgāka un lētāka. Žurkas mazāk tusēs ekovatē.
Akmensvate ir lētāka, bet rūpīgi jāčakarējas ar tvaika izolāciju - ja pats vari pilnīgi visam izsekot, nohermetizēt ar padārgām lentām utt., tad nav ne vainas. Putekļi tāpat būs kaitīgi, ja tiks mājā...
Ekovate ir dārgāka, bet var sapūst jau ar savilktu elektroinstalāciju un apkuri. Vajag tikai tvaiku ''bremzi'', kā piem. kartonu, ko ir vieglāk salīmēt, lētāk. Ja labi pūtēji un nežēlo uz blīvumu, tad ir garantija, ka visi kakti piepūsti. Uzmauc gāzmasku un skaties pūtējiem uz nagiem - ārtri sapratīsi, ja kautkur nepiepūtīs kā vajag.... Kaitīgi būs putekļi, bet kurš gan šodien taisīs tādu apdari, caur kuru nāk cauri putekļi? Ir taču papīri, riģipši, akrili un diez kādi hermetiķi, lai iekšā nekas neputētu. Vienreiz nošķaudoties uz novusa galda, putekļi salidos vairāk, kā no normāla siltinājuma piecu gadu laikā... Esmu vairākas reizes svilinājis to ekovati, nu deg tā tikai berot ugunskurā, tas arī mocās dabūjot kārtējo devu. Ja samet ogles ekovates čupā, tad tās apdziest....

Kaitīgas vielas izdala gan ekovate, gan akmens vate. Ja grib ko tīraku tad jāņem kaņepju vate vai kokšķiedras vate. Kaņepju vate gan padārga, bet kokšķiedras vate puslīdz jau ok.
Vislabākais siltumizolācijas koeficients ir akmens vatei, pārējām visām sausā veidā sliktāks kaut kur pa vidu starp akmensvati un gāzbetonu. Tā, kā gan ekovate, gan kokšķiedras vate vēl papildus uzņem mitrumu, tad šis koeficients vēl vairāk pasliktinās, tikai ražotāji parasti to noklusē. Vēl viens akmens vates pluss ir ne(degamība). Savukārt kokšķiedras un ekovate palīdz telpā regulēt mitrumu, tikai tādā gadījumā nedrīkst likt tvaika izolāciju.
Man pašam vislabākais variants šķiet akmensvate starp spārēm, tad tvaika izolācija un tad telpas pusē jau kokšķiedras vate starp latām.

Līdz tiklīdz kaņepju vate saks iekarot vietu tirgū tad parādisi izpētes rezultāti ka pastāv liela iespēja ka jūsu bern agra jaunībā kļūs par narkomaniem :):):) Un arī karstās vasaras dienās kad sienas un jumts uzsils izdalīsies THC un pa māju visi staigās gļūkā :)

Bet vispar ja nopietni tad man ir aktuals jautajums KO ? ir taka varianti starp Ekovati, Paroc beramo vai izover Beramo...Ja godigi taka sliecos paroc virziena pats nezinu kapec..laikam jau cenas del ! uz mani platibu ar Ekovati sanaks parmaksat ap 1000 ls Jo man ta platiba ir 220 m2 kurus vajadzetu piepust horizontalo virsmu vienstavu majai


Teiksim nemsim par merki 30 Cm paroc beramo vati kads var pateik cik cm atbilst ekovate un ari Isover berama vate ?

Ja runā par cenām, tad Isovers un Paroc uz tavu laukumu varētu būt maksimāli 1000 ls
Ekovate maksimāli 1500 ls (abiem darbs ar materiālu)
Tādas šobrīd ir tirgus cenas. Paspaidot iestrādātāju var mēģināt kādu latu nokaulēt, bet vairāk par šīm summām nevajadzētu būt. Labprāt pastāstītu par materiālu atšķirībām, tad tik jātiek pie Jūsu telefona nummura lai varu uzzvanīt.

Aigaritto.

Biezumiem visām šīm vatēm būs vienādi.

Uzraksti epastu nosutish

iro2(at)inbox.lv

ir Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja runā par cenām, tad Isovers un Paroc uz tavu
> laukumu varētu būt maksimāli 1000 ls
> Ekovate
> maksimāli 1500 ls (abiem darbs ar materiālu)
> Tādas šobrīd ir tirgus cenas. Paspaidot
> iestrādātāju var mēģināt kādu latu
> nokaulēt, bet vairāk par šīm summām
> nevajadzētu būt. Labprāt pastāstītu par
> materiālu atšķirībām, tad tik jātiek pie
> Jūsu telefona nummura lai varu uzzvanīt.


būtu super, ja par materiālu atšķirībām varētu šiten ierakstīt, jo man, un pieņemu, ka daudziem citiem, arī tas interesē.

Atsūtiet uz augstāk redzamo e-pastu savu telefona nummuru, uzzvanīšu un labprāt passtāstīšu

220 akmens vai minerālvates siltināšana, kas šinī gadījumā nozīmē Paroc vai ISOVER būs apmēram vienā cenā. Isovers drusku lētāks. 300 mm izolācijas slānis pluss sēšanās koeficients maksā apmēram 1000 - 1100 Ls ar iekļautu darbu, materiālu, visiem nodokļiem un transportu, pieņemot faktu, ka objekts nav Rēzeknē.

1. Gan Paroc gan Isover putekļi ir kaitīgi, ja tos saelpojas, tad pēcāk no plaušām tie izventilējas apmēram mēneša laikā, ļaunākajos gadījumos. Vecajai stikla vatei šis termiņš bija 15 gadi. Nav nekas veselībai bīstams, pāris stundas pēc konfrontācijas jāpakasās un jākāsē (jāklepo).

2. Tvaika izolāciju vajag visām izolācijām, vienalga vai tā būtu ekovate vai vate parastā, vai vienalga kāds cits siltināmais materiāls. Fakts, ka tā ne vienmēr ir plēve nav apstrīdams. Taču, tvaika barjera ir vajadzīga vienmēr un visiem materiāliem, eko vati ieskaitot.

3. Ja skatamies uz tehniskajiem parametriem, tad ekovate ir smagāka uz kvadrātmetru. Siltumvadītspējas koeficienti visiem materiāliem ir atzīti kā analogi, lai gan labda ekovatei ir norādīta kā labāka. Vienīgā problēma, ka ekovati ražo 100 dažādas rūpnīcas un katra taisa savu sertifikāciju un bieži vien raksta ko grib. Es nevēlētos apgalvot kā tā ir ar visām ekovatēm, noteikti nē, taču izmantojot šo materiālu tas noteikti jāpatur prātā.

Uz doto momentu nav vairs laika turpināty šo mazo monologu, bet ja kādam ir individuāli jautājumi, varat droši rakstīt uz zande.andris(at)gmail.com un centīšos maksimāli ātri atbildēt.

Lai veicas darbos,
A.Z.

www.siltumsaimnieks.lv

AndriZ
Ekovatei sertifikāciju var iziet tikai pēc viena standarta un tur nav nekas interpretējams.
Lai ekovatei dabūtu CE zīmi, tad jādabū ETA apstiprinājums, savādāk CE nevar dabūt.

Sertifikācija ir viena lieta - to vienreiz iziet uz ilgiem laikiem. Cita lieta - spīdīgo žurnālu krītpapīra saturs katrā reālās produkcijas partijā.

Pilnīgi pareizi.Tieši tur ari izšķiras ekovates kvalitāte. Tā nav vienīgā nianse, bet gribētu teikt, ka pati svarīgākā.

Ar teorētiskām zināšanām vien nepietiek un materiāla kvalitāte ne vienmēr ir noteicoša

[www.delfi.lv]

[www.youtube.com]

Ir zināms patiess stāsts par kādu ceļubūvētāju firmu, kas speciāli sertifikātam nopirka pavisam maziņu asfalta ražotni, kas spēj ražot sertificētu polimērmodificētu asfaltbetonu, kas kā prasība parasti iet lieljos ceļubūves projektos. Tas jau nekas, ka pēc konkursa uzvarēšanas tā ražotne stāv dīkā, jo tās jauda ir smieklīgi maza un smalkā asfalta vietā tiek liets parastais vislētākais uz nebēdu.

Vislabākās siltumizolācijas īpašības ir minerālajām ruļļu vatēm:

URSA DF 32 λD= 0,032 W/mK
ISOVER KL-33 λD= 0,033 W/mK

Krietni sliktāk jau kokšķiedras un kaņepju vatei (sausām):

Kokšķiedras vate Steico Flex λD= 0,038 W/mK
Kaņepju vate Steico Canaflex λD= 0,040 W/mK

Beramajām vēl sliktāk (sausām):

Beramā kokšķiedras vate Steico Zell λD= 0,040 W/mK
Ekovate λD= 0,039-0,043 W/mK
ISOVER KV λD= 0,042-0,050 W/mK

Salīdzinājumam gāzbetons Aeroc Ecoterm plus λD= 0,072 W/mK

No siltumizolācijas spējas viedokļa siltināšanai labāk izmantot ruļļu vates? Beramās tikai tad, ja sanāk krietni lētāk.
Neredzu arī īpašu jēgu izmantot higroskopiskās vates, ja priekšā tiek uzlikta tvaika izolācija. Šādā pīrāgā vate vairs telpas mitruma līmeni neregulē nekādi līdz ar to vairs nekādas priekšrocības tai nepaliek.

rbb, ta norade uz delfi un izolacijas kvalitate ... atlausos nepiekrist ... kadel ... tadel ka faktiski visos Liepajas daudzdzivoklos pirmais kas no tames tiek izsvitrots ir ventilacijas sistema ... iemesls - darga un nevajadziga lieta , jo ta siltumu nedod ...

pec majas nosiltinasanas reti kad tiek iztiritas esosas ventilacijas sahtas, vel retak tas tiek parbuvetas pareizi ... vel retak paradas tada lieta ka svaiga gaisa piepludes varsti ( faktiski neparadas nekur cik zinu ) ... vismaz virtuves zona ... par gaisa apstrades iekartam vispar aizmirstam ... maja tiek iekonsereveta un tas iekspuse samera aktivi tiek razots mitrums ...