Tad - aaa - Jūs būtu pārsteigts ka pieminētā ēka ir uz grants slāņa kur gruntsūdens zem 5 metriem ! Arī jumts netek... !Bet celtne no 1900.g. - dolomits uz laukakmens pamatiem. Skaidrs ka nekādas virspamata hidroizolācijas tolaik nebija. Un visi grīdas koki kas pie pamatiem nopuvuši. Nemaz nebrīnos...Sarmu ziemas beigās uz iekšsienām neesat redzējuši
Piemēram apskatieties uz Gaiziņa Veco skolu ar biezām akmens sienām. Kurinot pirmā stāva zāli dzīvs ūdens tecēja uz grīdas, ka uz palodzēm krājas peļķes, tas jau ikdiena.
Mēs te aprunājam dažus variantus, taču vides piedāvātie izaicinājumi ir daudzveidīgāki nekā jebkuri būvnormatīvi.

Tāpēc jau vasarnīcas iesaka būvēt no vieglām konstrukcijām, lai, aukstu pēkšņi sakurinot, sienas uzsiltu iespējami ātri. Ja biezsienu skolu nosiltinātu no ārpuses un kurinātu regulāri, sienas būtu siltas un sausas.

Ai Gar: Vai tik taa Tava eeka nav viena no daudzajaam nelaimiigajaam, kas no aarpuses ar tvaiknecaurlaidigu materialu - a lja ruberoiids apshuuta??? Ja taa, tad izsaku liidzjuutiibu...apshuushana ar ruberoidu no arpuses savulaik tika nosaukta par pirmskara Latvijas buvnormativos iekljauto lielako kljuudu.

Laimīgu jauno gadu!
Tādi izbūvētām ēkām , kur izmantoti masīvi akmens pamati bet sienas ir koka, zem vainagkoka pat pie esošas hidroizolācijas vainagkokā notiek kondensāts, kurš veidojas tapēc, ka mūrētie pamati nodrošina koka sadurvirsmas atdzišanu zem kondensācijas temperatūras. Tādejādi trupē ne tikai ārsienas, bet visas iekšsienas. Trupe vislielākā vainagkoka iekšpusē no balsta plaknes.
Tāds kondensāts redzams visām masīvi mūrētām ēkām - baznīcas, muižas.
Ko darīt... koka ēkām... no ārpuses siltināt pamatus, lai iekšējais siltums samazinātu kondensāta temperatūras ietekmi, koka ēku pārbalstīt uz siltumizolējošas pamatnes ~5 cm (zilā) polistirēna DOW FLOORMATE 500A vai speciāli sildīt visus pamatus izmantojot ēkas apkuri.
Jāmin, ka ziemā kondensācijas risks mazāks nekā vasarā, jo tad ēka netiek kurināta.

Atkārtošu un precizēšu - mājas SIENAS ir dolomits uz laukakmens pamatiem. Ar jebkādu ruberoīdu ... gan tikai koka mājas apšuva. Bet nav nekā pārdabiska manā gadījumā - novērojama caursalšana. Radzes jeb pliena mūris ir ap 400mm.
Te būvinženieris nesen teica galvenokārt PAMATUS siltināt no iekšpuses, taču tikko pretēji - no ārpuses. Tātad ir un būs dažādi apsvērumi ? Bet ja NEsiltināt tikai "sausināt" - izveidot noteces bruģi, piemērotu piebēruma materiālu?

Pamatu siltināšana no iekšpuses derīga tur, kur ārsienas mūrim nav būtisks šis iekšējais kondensāts. Kondensāts jau rodas no telpās esošā gaisa, lai gan nav izslēgta varbūtība kapilārai pieplūdei caur pamatiem... Tāpat pamatu siltināsana no iekšpuses ieteicama tādām ēkām, kur pamatu... virspamatu apdare ir dekoratīvs ēkas fasādi veidojošs elements.
Taču, ja trupē nesošās konstrukcijas, tad lēmums - glābt ārsienu vai saglabāt smukus pamatus bez ēkas?
Teritorijas sausināšana nedaudz var uzlabot stāvokli, jo tas garantē to, ka vasarā zeme pie ēkas uzsilst vairāk un samazinās kondensācijas daudzums... pagrīdei būtu jāvedinās, lai palielinātos temperatūra zem ēkas un tādejādi samazinātos kondensācijas izkrišanas risks.
Taču būvniecība ir sava veida būvmaksla, kur ne vienmēr teorētisko zināšanu akla pielietošana ir nepieciešama, kā saka "mode prasa upurus" ne tik vien sievietēm...

"Sausini" cik gribi, dolomīts pat par koku (kur nu vēl vati) nepārvērtīsies...

Neaksties, ta brugjeshana uc pasakumi bus kakjim zem astes - ne jau tas tev iekshtelpas mitrumu samazinas. Manaa krajaa gruntsudens ir pavisam augsts, bet praktiski visu gadu jacinas drizak ar sausumu, nevis mitrumu. Notekas tek turpat pie pamatiem, nekada drenazha nav, jo nav uz kurieni.
Koka detaljas no mitruma nepuust - tas ir bleenjas, koka detaljas pust tikai un vienigi no shkjidra udens - slapjuma. Ja majai puust vainagsija vai kas taads, tad parasti tas mezgls ir nepareizi izbuuveets taa, ka udens gar sienu tek tur virsu. Ja kokam shkjidrs udens virsu netek, tas var staaveet purva vidu uz paliktnisha 10cm no zemes un tas bus sauss un vesels ari pec 100 gadiem.
Ja tu taja sava slapjaja eka gribi tiesham dzivot, tad saved siltinashanu un hermetiskumu kartiba - aplime to maju nafig ar vati un apmet un kurini normali, ta ka butu jakurina un viss bus bumbaas. No kurienes tas mitrums rodas, gan nav iisti skaidrs - ja saki, ka gruntsuudenju nav, tad man par visiem 99% liekas, ka no debesiim - ja sienas ir dolomiits, tas nozime, ka taas ir nelidzenas, ar reljefu un droshi vien muureejuma caurumiem un lietusuudens tiek fasadei virsu un to visu laiku slapina - par dolomitu 100% nezinu, bet vai tik vinjsh nav tomer diezgan higroskopisks un udeni uzsucoshss, ka gan citadi varetu izskaidrot to, ka man atvestaas dolomita shkjembas praktiski pec 1. ziemas parvertas par maalainu masu. Apmet to maaju pavisam liidzenu un nokraso ar hidrofobu silikona kraasu - noteikti uzlabosies. Vel jau ir jautajums par jumta paarkareem - bet nu to mainiit ir diezgan sapigi. Kapilarais grunts mitrums gruntsudenjiem esot 5m dziljumaa - nu tas nu ir pilnigs sviests, nekas vairaak, piedod.